NVA būvniecības procesu digitalizācijas ceļa karte 2027

Pamatojums

Šī sadaļa parāda, kāds ir normatīvais pamats: kas BIM jomā Latvijā jau ir obligāts un kādu virzienu nosaka valsts digitālās transformācijas pamatnostādnes.

Ko šeit noskaidrojam

Pamatojums sākas ar normatīvo minimumu: ko likumi un noteikumi jau tagad prasa no publiska pasūtītāja, un ko valsts līmenī nosaka digitālās transformācijas pamatnostādnes. Tas parāda, ka digitalizācija nav NVA izvēle vai tehnoloģiju eksperiments, bet noteikts virziens, kuram jāsagatavojas.

01BIM minimumsKas Latvijā jau ir obligāts un kur beidzas normatīvais BIM minimums. 02Digitālā transformācijaKā valsts digitālās transformācijas principi pamato NVA datu un procesu sakārtošanu.

Latvijas BIM minimums

Šī sadaļa parāda, kas Latvijā jau ir obligāts un kur beidzas normatīvais BIM minimums. Tas ir sākuma punkts, bet NVA vajadzībām ar to nepietiek, jo pasūtītājam pašam jādefinē VDV, modeļu pārbaudes, tāmju, izmaiņu, nodošanas, aktīvu un uzturēšanas datu prasības.

Normatīvais BIM piemērošanas minimums Latvijā BIM prasības jau ir spēkā, bet tās vēl aptver šauru būvniecības projektu daļu.

Kritērijs	BIM obligāts	Paskaidrojums
Finansējums	Publiska persona - jāPrivāts finansējums - nē	74.¹ punkts attiecas uz būvniecību, kas finansēta no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem.
Būves grupa	3. grupa - jā1. un 2. grupa - nē	Normatīvais minimums attiecas tikai uz trešās grupas ēkām.
Būvniecības veids	Jauna būvniecība - jāPārbūve/atjaunošana - nav tieši noteikts	74.¹ punkts formulēts par trešās grupas ēku jaunu būvniecību.

Būvprojekta daļa	Statuss pēc normatīvā minimuma	Piezīme ceļa kartei
AR	Jā	Arhitektūras daļa ir tieši minēta Ēku būvnoteikumos.
BK	Jā	Būvkonstrukciju daļa ir tieši minēta Ēku būvnoteikumos.
IN, IE, TN	Jā / jāprecizē	Piemēro, ja konkrētā daļa ir ēkai nepieciešama attiecīgā inženiertīklu daļa. Projektā jādefinē, kuras daļas iekļauj BIM prasībās.
Iekšējie inženiertīkliAVK, DN, SM, GA, UK, ESS, EL, SP, UATS, UAS, u.c.	Jā, ja attiecas uz ēku	Šīs daļas praktiski jāvērtē kā ēkai nepieciešamās inženiertīklu un sistēmu daļas, ja tās ir konkrētā projekta sastāvā.
Ārējie inženiertīkliUKT, LKT, ELT, EST, GAT, SAT, u.c.	Jā / nē - jāprecizē	Teritorijas ārējo tīklu un pieslēgumu daļām normatīvais formulējums nav tik skaidrs. Ceļa kartē jāparedz NVA iekšējā pieeja: kad arī teritorijas tīkliem prasa BIM vai koordinētu 3D/datu modeli.
TS-L, TS-CD	Nav tieši noteikts	Ēku būvnoteikumu 74.¹ punkts BIM prasību tieši sasaista ar ēkas AR, BK un ēkai nepieciešamajām inženiertīklu daļām, tāpēc labiekārtojuma un ceļu darbu BIM piemērošana jādefinē NVA iekšējās prasībās pēc projekta vajadzības.

Kas Latvijā jau ir

BIM obligāts publiski finansētai 3. grupas jaunai ēkai.
Prasība attiecas uz būvprojekta sastāvu, nevis visu projekta vadības procesu.
Modelis definēts kā digitāls trīsdimensiju būves attēlojums ar informāciju par īpašībām un funkcijām.

Kas Latvijā vēl nav skaidri noteikts

Nav vienotas pasūtītāja VDV prasības visiem publiskajiem projektiem.
Nav skaidri noteikts, ka būvvalde pārbauda BIM modeli pēc digitāliem noteikumu kritērijiem.
Nav noteikts, kādā detalizācijā modelis jāizstrādā pa projekta posmiem un būvprojekta daļām.
Nav vienotas prasības, kādi elementi jāmodelē un kāda informācija tiem jāpievieno.
Nav noteikts, kuri rasējumi, mezgli, specifikācijas un pārbaudes pārskati jāiegūst vai jāsasaista ar modeli.
Nav vienotas prasības būvdarbu apjomu un materiālu apjomu specifikāciju iegūšanai vai pārbaudei no BIM.
Nav tipveida pasūtītāja BIM pārbaudes protokola: modeļa pilnīgums, sadursmes, koordinātas, klasifikācija, IFC kvalitāte un atbilstība pasūtītāja prasībām.

Secinājums ceļa kartei Normatīvais BIM minimums ir tikai sākuma punkts. Lai tas strādātu NVA projektos, tas jāpārvērš pasūtītāja prasībās, pārbaudēs, atbildībās un digitālā darba kārtībā.

Normatīvais minimums

Latvijā BIM obligātais minimums ir skaidrs tikai noteiktai projektu grupai: publiski finansētai trešās grupas jaunai ēkai un konkrētām būvprojekta daļām.

Pārbaudes kārtība

Ja BIM prasība ir normatīva, iepirkuma vai līguma prasība, pasūtītājam jāparedz arī pārbaudes kārtība, jo bez pārbaudes nav iespējams pierādīt, ka prasība ir izpildīta.

Pasūtītāja atbildība

Nevar paļauties, ka BIM kvalitāti automātiski nodrošinās izpildītājs, saskaņošanas process vai būvekspertīze. BIM jāvada ar skaidriem nodevumiem, kritērijiem, atbildībām un pieņemšanas kārtību.

Nozares virziens

Privātajā attīstītāju sektorā BIM jau tiek lietots projekta kvalitātei, koordinēšanai, apjomu un būvdarbu kontrolei. Strukturēti modeļi, pārbaudāmi dati un digitāla sadarbība kļūst par profesionālas projektu vadības standartu.

NVA prasības

Lai kvalitatīvi pasūtītu un pārbaudītu BIM, jāizstrādā NVA pasūtītāja prasības. Būvprojekta pārbaudei jāietver arī modeļu pārbaudes, tai skaitā būvdarbu apjomu pārbaudes.

Paralēla procesu digitalizācija

Vienotā datu vide jāsaista ar prasību sagatavošanu, piedāvājumu izvērtēšanu, izmaksu un ikmēneša izpildes kontroli, izmaiņu vadību, nodošanu, aktīvu reģistru, apsaimniekošanas reglamentu un uzturēšanas datiem.

Avoti: MK noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, 74.¹ punkts; LBN 202-18 pielikums par būvprojekta daļu markām; Ekonomikas ministrijas skaidrojums par BIM no 2025. gada; Publisko iepirkumu likums kā pamats prasību noteikšanai iepirkuma dokumentos un līguma izpildes pārvaldībai.

Digitālās transformācijas pamatnostādnes

Šī sadaļa sasaista NVA būvniecības procesu digitalizācijas ceļa karti ar valsts Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021-2027. Tā nav BIM normatīvā minimuma daļa, bet plašāks valsts pārvaldes digitalizācijas pamatojums: pāreja no dokumentu aprites uz datu apriti, savietojami risinājumi, datu izmantošana lēmumu pieņemšanā un lietotājorientēta publiskā pārvalde.

Valsts digitālās transformācijas principi NVA ceļa kartē Principi, kas palīdz BIM prasības sasaistīt ar plašāku būvniecības procesu, datu un darba kārtības sakārtošanu.

No dokumentu aprites uz datu apriti

Pamatnostādnes dod plašāku pamatojumu NVA ceļa kartei: publiskajai pārvaldei jāveido digitāli procesi, kuros dati nav tikai dokumentu pielikums vai arhīva materiāls, bet izmantojams resurss pārvaldībai, kontrolei un lēmumu pieņemšanai.

Digitāls pēc noklusējuma: prasības, nodevumi, pārbaudes un lēmumi tiek vadīti strukturētā digitālā vidē.
Iesniedz vienreiz: dati nepārrakstās vairākās tabulās, bet tiek pārņemti no prasībām uz projektu, būvdarbiem, nodošanu un uzturēšanu.
Dati kā resurss: projekta informācija tiek izmantota arī pēc būvdarbiem - aktīvu pārvaldībā, garantijā un uzturēšanā.

Pāreja no haotiskas dokumentu aprites (izkaisīti faili, mapes un e-pasti) uz sakārtotu datu apriti ar vienotu datubāzi centrā

Savietojamība un pilns procesa cikls

Digitalizācija aptver visu procesa ķēdi: Vajadzība → Prasības un TS → Iepirkums → Projektēšana → Pārbaude → Būvdarbu iepirkums → Būvdarbi → Nodošana → Garantija → Uzturēšana.

Katrs posms rada datus nākamajam: prasības kļūst par pārbaudes kritērijiem, modeļi par apjomiem un tāmēm, izpildes par nodošanas un uzturēšanas datiem.
Visi posmi strādā vienotā datu vidē, nevis katrs savā sistēmā, mapē vai e-pastā.
Cikls nebeidzas ar būvdarbiem: nodotie dati kalpo garantijā un uzturēšanā visu ēkas mūžu.
Rezultātu mēra praktiski: mazāk manuālas pārrakstīšanas, ātrāk atrodama informācija, labāka izsekojamība.

Desmit procesa posmi no vajadzības līdz uzturēšanai, visi savienoti ar vienotu datu vidi

Secinājums ceļa kartei BIM prasības jāievieš kā daļa no NVA datu un procesu pārvaldības. Tāpēc ceļa kartē paralēli BIM minimumam jādefinē VDV, datu struktūras, pārbaudes, nodošanas dati un aktīvu reģistrs.

Avots: Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021-2027.

Izpēte

Izpēte aptver divas vides. Iekšējā vide parāda NVA pašreizējo situāciju: portfeli, publiskos pārskatus, finanses, personālu un IT vidi. Ārējā vide parāda, ko dara citi: Latvijas publiskie pasūtītāji, Baltijas kaimiņi un pasaules prakse.

Ko šeit noskaidrojam

Izpēte nošķir nodomu no ieviešanas. Iekšējā vide atbild uz jautājumu, kur NVA atrodas šodien: cik liels ir portfelis, ko sola stratēģijas, ko rāda budžets, kāds ir personāls un IT nodrošinājums. Ārējā vide atbild uz jautājumu, kas jau ir pierādīts citur un ko no tā var pārņemt, lai nepārizgudrotu jau strukturēto.

Iekšējā vide 01Projektu portfelisNVA īpašumu, būvju, projektu un plānoto darbu mērogs. 02Publiskie pārskatiStratēģijas, pārskati un redzamie digitalizācijas un BIM pieminējumi. 03FinansesBudžeta un finansējuma signāli, kas nosaka ieviešanas realitāti. 04PersonālsLomas un struktūras, kurām digitālajiem procesiem jāpalīdz ikdienas darbā. 05IT videZināmie fakti, nepieciešamā infrastruktūra un inventarizācijas jautājumi. Ārējā vide 06Latvijas pieredzeVNĪ, Latvijas Valsts ceļi un citi Latvijas publiskie pasūtītāji. 07Baltijas pieredzeIgaunijas un Lietuvas piemēri un to pārnese uz Latviju. 08Pasaules pieredzePasaules publisko pasūtītāju prakse un pieredzes apmaiņas ideja.

Procesu karte

Šeit būvniecības dzīves cikls tiek sadalīts posmos: no sākotnējās vajadzības līdz projektēšanai, būvdarbiem, nodošanai, garantijai un uzturēšanai. Mērķis ir saprast, kur rodas dati, kur tie jāpārbauda, kur veidojas atbildības un kur procesi ir automatizējami.

Ko šeit noskaidrojam

Procesu karte nav vēl rīku izvēle. Tā ir darba kārtības anatomija: kur rodas lēmumi, tehniskās prasības, modeļi, tāmes, MAF/RFI, izmaiņas, F2/F3, izpilddokumentācija, aktīvu dati un uzturēšanas informācija. Tikai pēc šāda skata var profesionāli pateikt, ko standartizēt, ko pārbaudīt un ko digitalizēt.

01Sāpju karteDeviņas sāpes (S1–S9): kur procesā pazūd dati, laiks, pārbaudes un atbildības. 02Dzīves cikla karteKatrā procesa posmā — sāpe, risinājums un ieviešanas prioritāte. 03Risinājumi un prioritātesRisinājumu katalogs (R1–R8) ar grūtības, izmaksu un ieguvuma vērtējumu.

Prasības un veidnes

Šī sadaļa pārvērš pamatojumu, izpēti un procesu karti praktiskās NVA prasībās: tehniskajās specifikācijās, iepirkumu pielikumos, līguma prasībās, nodevumu sarakstos, pārbaudes kritērijos un veidnēs.

Ko šeit noskaidrojam

NVA vajadzībām nepietiek tikai ar normatīvo minimumu. Pasūtītājam jāspēj definēt, kādi dati jāiesniedz, kur tie jāievieto, kā tie jāpārbauda un kā tie tālāk tiek izmantoti projektēšanā, būvdarbos, nodošanā, grāmatvedībā un uzturēšanā.

01Prasību struktūraKā ceļa kartes secinājumus pārvērš TS, iepirkuma, VDV, BIM, tāmju un nodošanas prasībās. 02Veidņu sarakstsKādi dokumenti, formas un kontrolsaraksti jāsagatavo praktiskai lietošanai. 03NVA iekšējā pieejaKādām būvēm, daļām un projektiem NVA nosaka papildu prasības.

Procesu digitalizācija

Šī sadaļa parāda, kā esošos NVA būvniecības procesus pārcelt no Excel failiem, e-pastiem, mapēm un manuālas pārbaudes uz digitālu, izsekojamu un pārbaudāmu darba kārtību.

Vispirms process. Pēc tam rīks.

Procesu digitalizācija nozīmē nevis vienas jaunas sistēmas ieviešanu, bet esošo NVA būvniecības procesu pārvēršanu digitālā darba kārtībā. Praktiski to var sākt ar vienu web bāzētu risinājumu, kurā tiek vadīti projekti, dokumenti, līgumi, tāmes, grafiki, izpildes, uzdevumi, kontrolsaraksti un atskaites.

01Trīs stratēģiskie soļiGatavs tīmekļa rīks tāmēm, digitālo procesu speciālists visos projektos un BIM ekspertīze pieņemšanā. 02Funkcionalitātes blokiKādas spējas vajag web risinājumam un ko sākt īstermiņā.

Ieviešanas plāns

Šī sadaļa parāda, kā ceļa karte kļūst par praktisku NVA darba kārtību: ar konkrētiem administratīvajiem soļiem (stratēģijas grozījumi, iepirkumi, atbildīgais, ieraksti pārskatos), pilotprojektu, skaidrām lomām un KPI ar mērķa vērtībām.

Ieviešanas princips

NVA sāk ar ierobežotu apjomu un vienu pilotprojektu, kurā pārbauda prasības, veidnes, VDV, tāmes, izpildes, uzdevumus un atskaites. Pēc pilotprojekta rezultātiem risinājumu koriģē un pakāpeniski ievieš plašāk.

01Ieviešanas posmiTermiņi ar konkrētiem darbiem un administratīvie soļi: stratēģija, iepirkumi, pārskati, atbildīgais. 02PilotprojektsKo pilotā pārbaudīt, lai ieviešana nav deklaratīva. 03Lomas un KPIKas par ko atbild un pēc kādiem rādītājiem mēra rezultātu. 04Vadības lēmumiLēmumi, bez kuriem ceļa karte paliek dokumenta līmenī.

NVA pārvaldības apjoms un projektu portfelis

Digitalizācijas ceļa karte ir vajadzīga nevis teorētiski, bet NVA praktiskā mēroga dēļ: simtiem īpašumu un būvju, liels telpu apjoms, dažādi infrastruktūras, energoefektivitātes, drošības un uzturēšanas projekti. Šajā sadaļā parādīts gan pārskatos redzamais objektu mērogs, gan stratēģijā plānotais projektu portfelis.

Objektu un projektu portfeļa mērogs Publiskajos pārskatos identificētais pārvaldības un projektu apjoms, kas veido praktisko pamatojumu procesu digitalizācijai.

246NVA nekustamie īpašumi 2024. gadā

594būves NVA pārvaldībā

~325k m²telpu platība

Datu avotsNVA 2024. gada publiskais pārskats, 18.-19. lpp.Atvērt pārskatu

Aktuālākie objekti un projektu virzieni no 2024. gada publiskā pārskata. Tie nav pilns objektu reģistrs, bet reprezentē portfeļa mērogu: robežas infrastruktūru, patvēruma infrastruktūru, iekšlietu nozares ēkas, energoefektivitāti un KPC attīstību.

Austrumu robežas infrastruktūra. Pārskats apraksta valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežuzraudzības infrastruktūras izbūves darbus.

83,9 km / 55,15 milj. EUR63,93 km / 47,54 milj. EUR234 zemes vienības nostiprinātas251 atsavināšanas process

2024. gada publiskais pārskats, 8.-9. lpp.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri. Minēti energoefektivitātes un kapacitātes paaugstināšanas darbi PMIC “Mucenieki” un PMIC “Liepna”.

PMIC “Mucenieki” 500 tūkst. EURbūvdarbu līgumcena 237,8 tūkst. EUR bez PVNPMIC “Liepna” 4,27 milj. EUR

2024. gada publiskais pārskats, 14.-15. lpp.

Iekšlietu nozares ēkas un energoefektivitāte. Minēti energoefektivitātes projekti Valsts policijas ēkās Rīgā, Stabu ielā 89 un Bruņinieku ielā 72B.

Stabu 89 / Bruņinieku 72B: 6,20 milj. EURE. Birznieka-Upīša 21: 1,33 milj. EURMūkusalas 101: 1,23 milj. EUREzermalas 8A/10/10B: 8,32 milj. EUR

2024. gada publiskais pārskats, 9.-10., 14. lpp.

Katastrofu pārvaldības centri. Turpināta jaunu KPC attīstība Latvijas teritorijā, piemēram Bauskā, Tukumā, Dagdā, Ilūkstē, Talsos, Alsungā un citviet.

8 VUGD depo / 11,78 milj. EURTukuma KPC: 10,07 milj. EUR ar PVN9 KPC: 12,17 milj. EURANM KPC plāns: 36,63 milj. EUR bez PVN

2024. gada publiskais pārskats, 8.-10., 16.-18. lpp.; NVA 2024. gada kopsavilkums.

Stratēģijā plānotais projektu portfelis NVA darbības stratēģijas 2023-2027 līdzsvarotās vadības kartē norādītie infrastruktūras projekti un rādītāji. Tie rāda ne tikai esošo, bet arī tuvāko gadu darba slodzi.

Plānotie / stratēģijā paredzētie projekti. Šis nav pilns objektu reģistrs, bet stratēģijā nosauktie darbi, kuri veido nākamo portfeļa vilni un kuriem būs vajadzīga vienota projektu, finanšu, termiņu, izmaiņu un nodošanas datu pārvaldība.

Jauno katastrofu pārvaldības centru programma. Stratēģijā paredzēta KPC būvniecība visā valsts teritorijā.

2023: 2 KPC2024: 1 KPC2025: 6 KPC2026: 6 KPC2027: 14 KPC

NVA darbības stratēģija 2023-2027, grozījumi 02.09.2025., 1. lpp.

Lielie infrastruktūras attīstības projekti. Stratēģijā minēti vairāki daudzgadu objekti ar plānoto pabeigšanas vai attīstības horizontu.

UCAK komplekss: 2027Iekšējās drošības akadēmijas komplekss: līdz 2028, 2027 - 70%Loģistikas centrs Rājumsila ielā 3: 2027

NVA darbības stratēģija 2023-2027, grozījumi 02.09.2025., 1.-2. lpp.

Mācību, drošības un operatīvās infrastruktūras projekti. Stratēģijā nosaukti sagatavošanas un attīstības projekti specializētām IEM nozares funkcijām.

Skuķīši: sagatavošanas pasākumi 2023CBRNE mācību poligons Rīgā: 2024ERAF profesionālās izglītības mācību vide: 2028

NVA darbības stratēģija 2023-2027, grozījumi 02.09.2025., 2.-3. lpp.

Valsts policijas telpu pielāgošana un energoefektivitāte. Stratēģijā paredzēti telpu pielāgošanas un energoefektivitātes darbi vairākās Rīgas ēkās.

Ezermalas 8A: energoefektivitāte 2023B.Upīša 21 un Mūkusalas 101: VP vajadzībām 2024Bruņinieku 72 un Stabu 89: VP vajadzībām 2024

NVA darbības stratēģija 2023-2027, grozījumi 02.09.2025., 2. lpp.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas infrastruktūra. Stratēģijā minēti PMIF projekti Liepnā un Muceniekos, kā arī uzņemšanas un izmitināšanas pasākumi.

Mucenieki 3. posms: 2024PMIC Mucenieki tehniskais stāvoklis: 2024PMLP/PMIF 1. posms: 2025PMIC Liepna ilgtermiņa ekspluatācijai: 2027

NVA darbības stratēģija 2023-2027, grozījumi 02.09.2025., 2.-4. lpp.

Ārējās sauszemes robežas infrastruktūra. Stratēģijā robežas izbūve parādās gan kā konkrēti projekti, gan kā procentuāli rādītāji pa gadiem.

Metāla torņi un pievedceļi: 2025Baltkrievijas robeža: 2023 - 28%, 2024 - 39%, 2025 - 36%, 2026 - 7%Krievijas robeža: 2023 - 50%, 2024 - 21%, 2025 - 4%, 2026 - 17%, 2027 - 8%Mežaudzes uzskaitē: 2026 - 40%, 2027 - 60%

NVA darbības stratēģija 2023-2027, grozījumi 02.09.2025., 3.-4. lpp.

Ēku atjaunošanas un uzturēšanas portfelis. Stratēģijā atsevišķi parādīta pārvaldībā esošo ēku jumtu atjaunošana un būvju atjaunošanas, pārbūves, restaurācijas un nojaukšanas darbu plāns.

Jumtu atjaunošana: 2023 - 71,3%2024 - 55,47%2025 - 20%2026 - 20%

NVA darbības stratēģija 2023-2027, grozījumi 02.09.2025., 4. lpp.

Secinājums portfelim

NVA pārvalda apjomīgu un daudzveidīgu nekustamo īpašumu portfeli: simtiem īpašumu un būvju, dažādas funkcijas, reģioni, lietotāji un projekta veidi. Stratēģijā plānotais projektu portfelis rāda, ka šis apjoms tuvākajos gados turpināsies arī jaunu būvniecības, pielāgošanas, energoefektivitātes, robežas infrastruktūras un uzturēšanas darbu veidā. Šāds mērogs ir pietiekams pamatojums, lai darba efektivitāti nebalstītu tikai individuālā pieredzē un manuālā dokumentu apritē, bet pakāpeniski ieviestu vienotus digitālus risinājumus īpašumu, projektu, datu un uzturēšanas procesu pārvaldībai.

Fondu un Latvijas finansējuma proporcija Šeit iekļauti tikai tie projekti, kuriem publiskajā pārskatā skaidri norādīta fonda un valsts budžeta daļa. Tas vēl nav pilns objektu reģistrs.

Projekts / programma	Kopā	Fonda daļa	Latvijas / valsts budžeta daļa	Piezīme
ANM KPC programma	44,32 milj. EUR	36,63 milj. EUR (82,7%)	7,69 milj. EUR (17,3%)	9 KPC objekti 2024. gada pārskatā: 5 turpināti un 4 uzsākti.
IDF praktiskais mācību centrs	10,60 milj. EUR	7,95 milj. EUR (75,0%)	2,65 milj. EUR (25,0%)	Ietver projektēšanu un infrastruktūras izbūvi ar pilsētvides efektu.
PMIF “Mucenieki”	500 tūkst. EUR	375 tūkst. EUR (75,0%)	125 tūkst. EUR (25,0%)	Ēku korpusu un teritorijas tehniskā stāvokļa uzlabošana.
PMIF “Liepna”	4,27 milj. EUR	3,20 milj. EUR (74,9%)	1,07 milj. EUR (25,1%)	Būvniecības iecere, būvdarbi un autoruzraudzība.
ERAF Ezermalas iela 8A/10/10B	8,32 milj. EUR	5,35 milj. EUR (64,3%)	943 tūkst. EUR attiecināmā daļa un 2,03 milj. EUR neattiecināmās izmaksas (35,7%)	Energoefektivitātes paaugstināšana; Latvijas puses daļa šeit rādīta kā attiecināmā un neattiecināmā finansējuma summa.
Robežas torņi un pievedceļi	3,63 milj. EUR	75,0%	25,0%	Seši torņi un pievedceļi Daugavas posmā.
Automatizēta robežu uzraudzības infrastruktūra	95,96 milj. EUR	71,97 milj. EUR (75,0%)	23,99 milj. EUR (25,0%)	NVA kā sadarbības partneris; paredzēta 40 esošo torņu atjaunošana.

Avoti: NVA 2024. gada publiskais pārskats, 14.-18. lpp.; valdības lēmums par KPC būvniecības turpināšanu.

Secinājums finansējuma avotiem

Publiskie dati rāda jauktu finansējuma modeli: daļa būvniecības portfeļa tiek finansēta no valsts budžeta, bet būtiska daļa - ar ES fondu un ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansējumu. Tas nozīmē, ka digitālajai projektu pārvaldībai jāspēj uzturēt ne tikai tehnisko un finanšu informāciju, bet arī pierādījumu ķēdi par attiecināmajām izmaksām, termiņiem, sasniedzamajiem rādītājiem, izmaiņām un nodošanas dokumentiem. Objektu skaitu pēc finansējuma avota nevar korekti noteikt bez atsevišķa NVA projektu reģistra.

Cilvēki un lomas, kurām digitālie risinājumi atvieglo darbu Kurās struktūrās rodas, pārbauda un izmanto projektu, īpašumu, iepirkumu, finanšu, grāmatvedības un uzturēšanas dati.

280nodarbinātie 2024. gada beigās

308amata vietas

28vakantas amata vietas

Personāla kopskaits ir 2024. gada dati. Jaunāks publiskais pārskats vēl nav izmantots; aktuālāku skaitu varēs precizēt ar NVA. Avots: NVA 2024. gada publiskais pārskats, 7.1. sadaļa, 28.-29. lpp.

Infrastruktūras attīstības departaments

25 kontakti

Projektu vadības nodaļa16

Infrastruktūras attīstības nodaļa7

Vadība / atbalsts2

NĪ pārvaldība un reģioni

59 kontakti

Uzturēšana, telpas, aktīvi, defekti un ekspluatācijas dati.

Iepirkumi un juridiskais atbalsts

22 kontakti

Tehniskās specifikācijas, iepirkuma prasības, līgumi un izmaiņu kontrole.

Finanses un grāmatvedība

24 kontakti

Finanšu un grāmatvedības pārvalde1

Finanšu nodaļa7

Grāmatvedības nodaļa16

Objekta pieņemšana uzskaitē, kapitalizācija, maksājumi un budžeta kontrole.

Avoti: NVA 2024. gada publiskais pārskats, 27.-29. lpp.; NVA darbinieku kontaktu lapa. Kontaktos redzamie skaitļi nav tas pats, kas amata vietu saraksts, bet labi parāda publiski redzamo operacionālo kapacitāti, tostarp finanšu un grāmatvedības lomas.

Secinājums cilvēkiem un lomām

NVA ir salīdzinoši liels un daudzslāņains publiskā pasūtītāja aparāts: projektu vadība, infrastruktūras attīstība, īpašumu uzturēšana, iepirkumi, juridiskais atbalsts, finanses un grāmatvedība. Paralēli jāvada esoši būvniecības projekti, jāuzsāk jauni, jāapsaimnieko un jāuztur liels nekustamo īpašumu portfelis.

Šādā noslodzē ikdienas darbs bieži balstās uz ierastām kārtībām, veidlapām, sagatavēm, e-pastiem un atsevišķu cilvēku pieredzi. Tas palielina kļūdu, nepilnīgu dokumentu, neskaidru atbildību un informācijas zuduma risku, īpaši situācijā, kad trūkst speciālistu un vienlaikus aug prasības projektu kvalitātei, caurskatāmībai un finanšu kontrolei.

Ceļa kartes uzdevums ir šo darba slodzi sakārtot praktiski: definēt lomas, vienotu datu plūsmu, pārbaudāmus dokumentu soļus, minimālās digitālo rīku prasības un apmācības, lai digitālā kārtība kļūst par ikdienas darba sistēmu, nevis papildu slogu.

Vadības vajadzība

Finanšu kontroleVienā plūsmā redzami budžeti, līgumi, izmaiņas, maksājumi un objektu pieņemšana uzskaitē.

Analītika un prioritātesVadība var salīdzināt objektus, termiņus, riskus un darbu apjomu, lai lēmumi balstītos datos.

Uzskaite un atbildībasKatrai lomai ir skaidrs, kur dati rodas, kur tie tiek pārbaudīti un kurš par tiem atbild.

Operatīvi datiAktuāls statuss par projektiem, aktīviem un izmaiņām kļūst pieejams vadībai bez manuālas informācijas meklēšanas.

Personāla ieguvumi un gatavība

Skaidrākas lomasDarbinieks redz savu vietu kopējā procesā: ko ievada, ko pārbauda un kur dati tālāk tiek izmantoti.

Sakārtotāka ikdienaMazāk paralēlu failu, pārsūtīšanas un meklēšanas; vairāk darbu paveic vienoti digitālie rīki.

Kvalifikācija un motivācijaAugstākas digitālās prasmes dod profesionālās izaugsmes pamatu un var tikt sasaistītas ar atbildību, novērtējumu un atalgojumu.

Apmācības pēc lomāmCeļa kartei jāparedz praktiskas mācības projektu vadībai, uzturēšanai, iepirkumiem, finansēm un grāmatvedībai.

Finanses un budžeta salīdzinājums 2025-2026

Budžets 2026. gadā kļūst mazāks un piesardzīgāks, bet kapitālie izdevumi joprojām veido gandrīz pusi no kopējā apjoma. Tajā pašā laikā tieši redzamais finansējums digitalizācijai un mācībām ir ļoti neliels.

97,47 milj. EUR2026. gada izdevumi kopā

-49,81 milj. EURizmaiņa pret 2025. gadu (-33,8%)

48,11 milj. EURkapitālie izdevumi, 49,4% no 2026. gada budžeta

4,2 tūkst. EURtieši identificējamā digitalizācija 2026. gadā

NVA tāme 2025 NVA tāme 2026

Budžeta salīdzinājums pa klasifikācijas kodiem Detalizētais 2025. un 2026. gada salīdzinājums: pozīcijas ir rindās, gadi kolonnās, bet grupas var atvērt un aizvērt pēc budžeta hierarhijas.

fondu/valsts finansējums digitālā kapacitāte un mācības būvniecības portfelis

Budžeta pozīcija	2025	2026	Izmaiņa	Izmaiņa %	2026 īpatsvars grupā
	147,18 milj. EUR	97,47 milj. EUR	-49,71 milj. EUR	-33,8%	100,0%
	2,72 milj. EUR	2,55 milj. EUR	-163,5 tūkst. EUR	-6,0%	2,6%
	1,98 milj. EUR	1,88 milj. EUR	-98,4 tūkst. EUR	-5,0%	1,9%
	1,98 milj. EUR	1,88 milj. EUR	-98,4 tūkst. EUR	-5,0%	1,9%
	1,98 milj. EUR	1,88 milj. EUR	-98,4 tūkst. EUR	-5,0%	1,9%
21381Ieņēmumi par nedzīvojamā nekustamā īpašuma nomu	1,59 milj. EUR	1,09 milj. EUR	-502,4 tūkst. EUR	-31,6%	1,1%
21382Ieņēmumi par viesnīcu pakalpojumiem	302,4 tūkst. EUR	722,2 tūkst. EUR	419,8 tūkst. EUR	138,8%	0,7%
21383Ieņēmumi no kustamā īpašuma iznomāšanas	3,5 tūkst. EUR	6,4 tūkst. EUR	2,8 tūkst. EUR	81,1%	0,0%
21384Ieņēmumi par zemes nomu	16,2 tūkst. EUR	18,3 tūkst. EUR	2,1 tūkst. EUR	13,1%	0,0%
21389Pārējie ieņēmumi par nomu un īri	63,8 tūkst. EUR	43,1 tūkst. EUR	-20,7 tūkst. EUR	-32,5%	0,0%
	740,1 tūkst. EUR	675,0 tūkst. EUR	-65,1 tūkst. EUR	-8,8%	0,7%
	740,1 tūkst. EUR	675,0 tūkst. EUR	-65,1 tūkst. EUR	-8,8%	0,7%
	40,1 tūkst. EUR	41,5 tūkst. EUR	1,3 tūkst. EUR	3,3%	0,0%
	40,1 tūkst. EUR	41,5 tūkst. EUR	1,3 tūkst. EUR	3,3%	0,0%
21423Budžeta iestāžu ieņēmumi no valsts rezervju pārdošanas	40,1 tūkst. EUR	41,5 tūkst. EUR	1,3 tūkst. EUR	3,3%	0,0%
	700,0 tūkst. EUR	633,6 tūkst. EUR	-66,4 tūkst. EUR	-9,5%	0,7%
21490Citi iepriekš neklasificētie pašu ieņēmumi	700,0 tūkst. EUR	633,6 tūkst. EUR	-66,4 tūkst. EUR	-9,5%	0,7%
	-	1,05 milj. EUR	-	-	1,1%
	-	1,05 milj. EUR	-	-	1,1%
	-	1,05 milj. EUR	-	-	1,1%
	-	1,05 milj. EUR	-	-	1,1%
21191Ieņēmumi no citu Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas, kas nav Eiropas strukturālie un investīciju fondi, un citu valstu finanšu palīdzības programmu īstenošanas	-	1,05 milj. EUR	-	-	1,1%
	28,1 tūkst. EUR	5,6 tūkst. EUR	-22,6 tūkst. EUR	-80,2%	0,0%
	28,1 tūkst. EUR	5,6 tūkst. EUR	-22,6 tūkst. EUR	-80,2%	0,0%
	28,1 tūkst. EUR	5,6 tūkst. EUR	-22,6 tūkst. EUR	-80,2%	0,0%
	28,1 tūkst. EUR	5,6 tūkst. EUR	-22,6 tūkst. EUR	-80,2%	0,0%
	28,1 tūkst. EUR	5,6 tūkst. EUR	-22,6 tūkst. EUR	-80,2%	0,0%
18131Valsts pamatbudžeta iestāžu saņemtie transferti no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem	28,1 tūkst. EUR	5,6 tūkst. EUR	-22,6 tūkst. EUR	-80,2%	0,0%
	144,44 milj. EUR	93,86 milj. EUR	-50,58 milj. EUR	-35,0%	96,3%
	144,44 milj. EUR	93,86 milj. EUR	-50,58 milj. EUR	-35,0%	96,3%
21710Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiemvalsts dotācija	144,44 milj. EUR	93,86 milj. EUR	-50,58 milj. EUR	-35,0%	96,3%
	147,28 milj. EUR	97,47 milj. EUR	-49,81 milj. EUR	-33,8%	100,0%
	68,33 milj. EUR	49,36 milj. EUR	-18,97 milj. EUR	-27,8%	50,6%
	43,65 milj. EUR	40,65 milj. EUR	-3,00 milj. EUR	-6,9%	41,7%
	7,70 milj. EUR	7,22 milj. EUR	-477,1 tūkst. EUR	-6,2%	7,4%
	5,78 milj. EUR	5,43 milj. EUR	-343,2 tūkst. EUR	-5,9%	5,6%
	4,90 milj. EUR	4,88 milj. EUR	-16,4 tūkst. EUR	-0,3%	5,0%
1114Valsts civildienesta ierēdņu mēnešalga	1,17 milj. EUR	1,14 milj. EUR	-27,9 tūkst. EUR	-2,4%	1,2%
1119Pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga)	3,73 milj. EUR	3,74 milj. EUR	11,4 tūkst. EUR	0,3%	3,8%
	822,4 tūkst. EUR	515,2 tūkst. EUR	-307,2 tūkst. EUR	-37,4%	0,5%
1141Piemaksa par nakts darbu	34,4 tūkst. EUR	26,3 tūkst. EUR	-8,1 tūkst. EUR	-23,5%	0,0%
1142Piemaksa par virsstundām un svētku dienām	73,4 tūkst. EUR	18,7 tūkst. EUR	-54,7 tūkst. EUR	-74,5%	0,0%
1147Piemaksa par papildu darbu	385,4 tūkst. EUR	211,0 tūkst. EUR	-174,4 tūkst. EUR	-45,2%	0,2%
1148Prēmijas un naudas balvas	329,3 tūkst. EUR	259,2 tūkst. EUR	-70,1 tūkst. EUR	-21,3%	0,3%
1150Atalgojums fiziskām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata	54,6 tūkst. EUR	35,0 tūkst. EUR	-19,6 tūkst. EUR	-35,9%	0,0%
	1,92 milj. EUR	1,79 milj. EUR	-133,9 tūkst. EUR	-7,0%	1,8%
1210Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	1,46 milj. EUR	1,35 milj. EUR	-113,1 tūkst. EUR	-7,7%	1,4%
	460,5 tūkst. EUR	439,7 tūkst. EUR	-20,8 tūkst. EUR	-4,5%	0,5%
1221Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	250,2 tūkst. EUR	221,3 tūkst. EUR	-28,9 tūkst. EUR	-11,5%	0,2%
1227Darba devēja izdevumi veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanai	202,0 tūkst. EUR	210,8 tūkst. EUR	8,7 tūkst. EUR	4,3%	0,2%
1228Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kā neaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	8,3 tūkst. EUR	7,6 tūkst. EUR	-678 EUR	-8,2%	0,0%
	35,95 milj. EUR	33,43 milj. EUR	-2,52 milj. EUR	-7,0%	34,3%
	5,5 tūkst. EUR	2,4 tūkst. EUR	-3,1 tūkst. EUR	-55,9%	0,0%
	5,2 tūkst. EUR	2,3 tūkst. EUR	-2,9 tūkst. EUR	-56,2%	0,0%
2111Dienas nauda	2,2 tūkst. EUR	1,1 tūkst. EUR	-1,0 tūkst. EUR	-47,5%	0,0%
2112Pārējie komandējumu un darba braucienu izdevumi	3,1 tūkst. EUR	1,2 tūkst. EUR	-1,9 tūkst. EUR	-62,2%	0,0%
	282 EUR	142 EUR	-140 EUR	-49,6%	0,0%
2121Dienas nauda	142 EUR	142 EUR	0 EUR	0,0%	0,0%
	33,22 milj. EUR	31,46 milj. EUR	-1,75 milj. EUR	-5,3%	32,3%
2210Izdevumi par sakaru pakalpojumiem	23,3 tūkst. EUR	15,2 tūkst. EUR	-8,2 tūkst. EUR	-34,9%	0,0%
	7,69 milj. EUR	7,63 milj. EUR	-59,7 tūkst. EUR	-0,8%	7,8%
2221Izdevumi par siltumenerģiju	3,01 milj. EUR	2,95 milj. EUR	-66,9 tūkst. EUR	-2,2%	3,0%
2222Izdevumi par ūdendapgādi un kanalizāciju	460,7 tūkst. EUR	450,7 tūkst. EUR	-10,0 tūkst. EUR	-2,2%	0,5%
2223Izdevumi par elektroenerģiju	3,67 milj. EUR	3,68 milj. EUR	7,4 tūkst. EUR	0,2%	3,8%
2224Izdevumi par atkritumu savākšanu, izvešanu no apdzīvotām vietām un teritorijām ārpus apdzīvotām vietām un atkritumu utilizāciju	539,5 tūkst. EUR	549,2 tūkst. EUR	9,7 tūkst. EUR	1,8%	0,6%
2229Izdevumi par pārējiem komunālajiem pakalpojumiem	675 EUR	635 EUR	-40 EUR	-5,9%	0,0%
	677,8 tūkst. EUR	604,7 tūkst. EUR	-73,1 tūkst. EUR	-10,8%	0,6%
2232Izdevumi par profesionālās darbības pakalpojumiemprofesionālie pakalpojumi	15,3 tūkst. EUR	16,6 tūkst. EUR	1,3 tūkst. EUR	8,4%	0,0%
2233Izdevumi par transporta pakalpojumiem	490,7 tūkst. EUR	468,6 tūkst. EUR	-22,0 tūkst. EUR	-4,5%	0,5%
2235Izdevumi par saņemtajiem mācību pakalpojumiemmācības / digitālā kapacitāte	17,4 tūkst. EUR	12,9 tūkst. EUR	-4,5 tūkst. EUR	-26,0%	0,0%
2239Pārējie neklasificētie pakalpojumi	152,9 tūkst. EUR	106,7 tūkst. EUR	-46,2 tūkst. EUR	-30,2%	0,1%
	7,66 milj. EUR	6,09 milj. EUR	-1,57 milj. EUR	-20,5%	6,3%
2241Ēku, būvju un telpu būvdarbiēku un telpu būvdarbi	473,6 tūkst. EUR	385,3 tūkst. EUR	-88,3 tūkst. EUR	-18,6%	0,4%
2242Transportlīdzekļu uzturēšana un remonts	380,4 tūkst. EUR	375,0 tūkst. EUR	-5,4 tūkst. EUR	-1,4%	0,4%
2243Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana	669,5 tūkst. EUR	400,4 tūkst. EUR	-269,1 tūkst. EUR	-40,2%	0,4%
2244Nekustamā īpašuma uzturēšananekustamā īpašuma uzturēšana	5,03 milj. EUR	4,52 milj. EUR	-508,3 tūkst. EUR	-10,1%	4,6%
2247Apdrošināšanas izdevumi	3,0 tūkst. EUR	3,1 tūkst. EUR	147 EUR	4,9%	0,0%
2249Pārējie remontdarbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi	1,11 milj. EUR	411,8 tūkst. EUR	-698,6 tūkst. EUR	-62,9%	0,4%
2250Informācijas tehnoloģiju pakalpojumiIT pakalpojumi	13,5 tūkst. EUR	4,2 tūkst. EUR	-9,4 tūkst. EUR	-69,3%	0,0%
	17,15 milj. EUR	17,12 milj. EUR	-34,7 tūkst. EUR	-0,2%	17,6%
2261Ēku, telpu īre un noma	16,66 milj. EUR	16,61 milj. EUR	-50,2 tūkst. EUR	-0,3%	17,0%
2262Transportlīdzekļu noma	96,0 tūkst. EUR	160,0 tūkst. EUR	64,0 tūkst. EUR	66,6%	0,2%
2263Zemes noma	156,3 tūkst. EUR	134,8 tūkst. EUR	-21,4 tūkst. EUR	-13,7%	0,1%
2264Iekārtu, aparatūras un inventāra īre un noma	5,7 tūkst. EUR	5,6 tūkst. EUR	-100 EUR	-1,7%	0,0%
2269Pārējā noma	229,0 tūkst. EUR	202,1 tūkst. EUR	-26,9 tūkst. EUR	-11,7%	0,2%
	2,36 milj. EUR	1,59 milj. EUR	-769,2 tūkst. EUR	-32,7%	1,6%
	211,4 tūkst. EUR	160,5 tūkst. EUR	-50,8 tūkst. EUR	-24,1%	0,2%
2311Biroja preces	28,9 tūkst. EUR	22,7 tūkst. EUR	-6,2 tūkst. EUR	-21,4%	0,0%
2312Inventārs	170,4 tūkst. EUR	132,5 tūkst. EUR	-37,9 tūkst. EUR	-22,2%	0,1%
2314Izdevumi par precēm iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai	12,1 tūkst. EUR	5,3 tūkst. EUR	-6,8 tūkst. EUR	-55,9%	0,0%
	904,0 tūkst. EUR	794,5 tūkst. EUR	-109,5 tūkst. EUR	-12,1%	0,8%
2321Kurināmais	757,5 tūkst. EUR	660,6 tūkst. EUR	-96,9 tūkst. EUR	-12,8%	0,7%
2322Degviela	145,4 tūkst. EUR	133,1 tūkst. EUR	-12,2 tūkst. EUR	-8,4%	0,1%
2329Pārējie enerģētiskie materiāli	1,0 tūkst. EUR	714 EUR	-333 EUR	-31,8%	0,0%
2350Iestāžu uzturēšanas materiāli un preces	125,9 tūkst. EUR	101,4 tūkst. EUR	-24,5 tūkst. EUR	-19,5%	0,1%
	899,3 tūkst. EUR	488,4 tūkst. EUR	-410,9 tūkst. EUR	-45,7%	0,5%
2381Munīcija un sprāgstvielas	468,3 tūkst. EUR	400,0 tūkst. EUR	-68,3 tūkst. EUR	-14,6%	0,4%
2389Pārējie specifiskas lietošanas materiāli un inventārs	430,9 tūkst. EUR	88,4 tūkst. EUR	-342,6 tūkst. EUR	-79,5%	0,1%
2390Pārējās preces	214,9 tūkst. EUR	41,5 tūkst. EUR	-173,5 tūkst. EUR	-80,7%	0,0%
	376,7 tūkst. EUR	381,8 tūkst. EUR	5,1 tūkst. EUR	1,4%	0,4%
	375,0 tūkst. EUR	380,3 tūkst. EUR	5,3 tūkst. EUR	1,4%	0,4%
2512Budžeta iestāžu pievienotās vērtības nodokļa maksājumi	123,1 tūkst. EUR	122,3 tūkst. EUR	-763 EUR	-0,6%	0,1%
2513Budžeta iestāžu nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi	229,4 tūkst. EUR	233,3 tūkst. EUR	3,9 tūkst. EUR	1,7%	0,2%
2515Budžeta iestāžu dabas resursu nodokļa maksājumi	15,1 tūkst. EUR	15,1 tūkst. EUR	0 EUR	0,0%	0,0%
2519Pārējie budžeta iestāžu pārskaitītie nodokļi un nodevas	7,4 tūkst. EUR	9,6 tūkst. EUR	2,2 tūkst. EUR	29,7%	0,0%
2520Maksājumi par budžeta iestādēm piemērotajām sankcijām	1,7 tūkst. EUR	1,5 tūkst. EUR	-230 EUR	-13,3%	0,0%
	24,68 milj. EUR	8,71 milj. EUR	-15,97 milj. EUR	-64,7%	8,9%
	24,68 milj. EUR	8,71 milj. EUR	-15,97 milj. EUR	-64,7%	8,9%
	24,68 milj. EUR	8,71 milj. EUR	-15,97 milj. EUR	-64,7%	8,9%
	24,68 milj. EUR	8,71 milj. EUR	-15,97 milj. EUR	-64,7%	8,9%
3262Valsts un pašvaldību budžeta dotācija komersantiem, ostām un speciālajām ekonomiskajām zonām	24,68 milj. EUR	8,71 milj. EUR	-15,97 milj. EUR	-64,7%	8,9%
	78,95 milj. EUR	48,11 milj. EUR	-30,84 milj. EUR	-39,1%	49,4%
	78,95 milj. EUR	48,11 milj. EUR	-30,84 milj. EUR	-39,1%	49,4%
	78,95 milj. EUR	48,11 milj. EUR	-30,84 milj. EUR	-39,1%	49,4%
	78,92 milj. EUR	48,11 milj. EUR	-30,81 milj. EUR	-39,0%	49,4%
	123,3 tūkst. EUR	50,0 tūkst. EUR	-73,3 tūkst. EUR	-59,5%	0,1%
5217Pārējā zeme	121,3 tūkst. EUR	50,0 tūkst. EUR	-71,3 tūkst. EUR	-58,8%	0,1%
	1,36 milj. EUR	1,35 milj. EUR	-7,9 tūkst. EUR	-0,6%	1,4%
5231Transportlīdzekļi	280,6 tūkst. EUR	324,3 tūkst. EUR	43,7 tūkst. EUR	15,6%	0,3%
5239Pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļi un ieguldījuma īpašumi	1,07 milj. EUR	1,03 milj. EUR	-43,3 tūkst. EUR	-4,0%	1,1%
5240Pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu izveidošana un nepabeigtā būvniecībanepabeigtā būvniecība	75,02 milj. EUR	45,94 milj. EUR	-29,08 milj. EUR	-38,8%	47,1%
5250Kapitālais remonts un rekonstrukcijakapitālais remonts	2,34 milj. EUR	769,0 tūkst. EUR	-1,57 milj. EUR	-67,1%	0,8%

Avoti: summas ņemtas no NVA 2025. un 2026. gada budžeta tāmēm, kas publicētas NVA tīmekļvietnē (saites — sadaļas sākumā). Grupēšanas struktūra veidota pēc budžeta klasifikācijas kodu hierarhijas. Iekrāsotas rindas, kas ceļa kartei ir īpaši nozīmīgas: fondu/valsts finansējums, digitālā kapacitāte, mācības un būvniecības portfeļa pozīcijas.

NVA budžeta salīdzinājuma analīze Budžets rāda, cik liels ir kapitālo ieguldījumu portfelis un cik maz tieši redzams finansējums digitalizācijai un mācībām.

1Kopējais budžeta salīdzinājums

B110 kārtējie izdevumi41,71%

B130 subsīdijas/dotācijas8,93%

B200 kapitālie izdevumi49,36%

Secinājums: 2026. gada budžets ir būtiski mazāks. Lielākais absolūtais kritums ir kapitālajos izdevumos un subsīdijās/dotācijās. Tomēr kapitālie izdevumi joprojām veido gandrīz pusi no budžeta, tāpēc iestādes budžets saglabājas kapitālietilpīgs.

NVA tāmē “subsīdijas un dotācijas” ir ekonomiskās klasifikācijas grupa B130/3000/3200/3260: budžeta līdzekļu nodošana ārējiem saņēmējiem atbilstoši programmai.

Rādītājs	2025	2026	Izmaiņa	Izmaiņa %	2026 īpatsvars
Izdevumi kopā	147,28 milj. EUR	97,47 milj. EUR	-49,81 milj. EUR	-33,8%	100,00%
Uzturēšanas izdevumi	68,33 milj. EUR	49,36 milj. EUR	-18,97 milj. EUR	-27,8%	50,64%
Kārtējie izdevumi	43,65 milj. EUR	40,65 milj. EUR	-3,00 milj. EUR	-6,9%	41,71%
Kapitālie izdevumi	78,95 milj. EUR	48,11 milj. EUR	-30,84 milj. EUR	-39,1%	49,36%
Subsīdijas un dotācijas	24,68 milj. EUR	8,71 milj. EUR	-15,97 milj. EUR	-64,7%	8,93%

2Attīstība un kapitālie ieguldījumi

Attīstības budžets 2026. gadā nav mazs: kapitālie izdevumi ir 48,11 milj. EUR jeb 49,36% no budžeta. Lielākā rinda ir 5240 “Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecība” ar 45,94 milj. EUR.

Rinda	2025	2026	Izmaiņa	Izmaiņa %	2026 īpatsvars
B200 kapitālie izdevumi	78,95 milj. EUR	48,11 milj. EUR	-30,84 milj. EUR	-39,1%	49,36%
5240 nepabeigtā būvniecība	75,02 milj. EUR	45,94 milj. EUR	-29,08 milj. EUR	-38,8%	47,13%
5250 kapitālais remonts	2,34 milj. EUR	769,0 tūkst. EUR	-1,57 milj. EUR	-67,1%	0,79%
5230 pārējie pamatlīdzekļi	1,36 milj. EUR	1,35 milj. EUR	-7,9 tūkst. EUR	-0,6%	1,39%

3Digitalizācijas redzamība budžetā

Tieši redzamā digitalizācijas pozīcija	2025	2026	Izmaiņa	Komentārs
2250 Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi	13,5 tūkst. EUR	4,2 tūkst. EUR	-9,4 tūkst. EUR	2026. gadā būtisks samazinājums.
5100 Nemateriālie ieguldījumi	34,5 tūkst. EUR	0 EUR	-34,5 tūkst. EUR	2026. gadā nav redzami kā atsevišķa pozīcija.
5238 Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika	8,3 tūkst. EUR	0 EUR	-8,3 tūkst. EUR	2026. gadā nav redzama kā atsevišķa pozīcija.
Tieši identificējamā digitalizācija kopā	56,2 tūkst. EUR	4,2 tūkst. EUR	-52,1 tūkst. EUR	Samazinājums par 52,1 tūkst. EUR.

Tieši identificējamā digitalizācija 2026. gadā ir 4,2 tūkst. EUR jeb mazāk nekā 0,01% no visa budžeta. Tas parāda, ka digitālo risinājumu pozīcijas tāmē ir ļoti mazas salīdzinājumā ar kopējo infrastruktūras un būvniecības portfeli. Jāņem vērā, ka daļa IT infrastruktūras var tikt finansēta centralizēti Iekšlietu ministrijas resora līmenī — tomēr būvniecības procesu digitalizācijai (licences, apmācības, speciālisti) NVA tāmē atsevišķu pozīciju šobrīd nav.

4Personāla mācības un kapacitāte

Rādītājs	2025	2026	Izmaiņa
2235 Mācību pakalpojumi	17,4 tūkst. EUR	12,9 tūkst. EUR	-4,5 tūkst. EUR
1000 Atlīdzība	7,70 milj. EUR	7,22 milj. EUR	-477,1 tūkst. EUR
Mācības pret atlīdzību	0,23%	0,18%	Samazinājums
2100 Komandējumi un darba braucieni	5,5 tūkst. EUR	2,4 tūkst. EUR	-3,1 tūkst. EUR

2026. gadā mācību budžets ir 12,9 tūkst. EUR, kas ir 0,01% no visa budžeta un 0,18% no atlīdzības. Atlīdzība šeit ir tāmes kods 1000 - darba samaksa un ar nodarbinātajiem saistītās izmaksas. Šis rādītājs ir ļoti zems, ja organizācijai jāceļ digitālās, BIM, datu, kvalitātes un aktīvu pārvaldības kompetences.

Plānošanas scenārijs	Aprēķins pret 2026. gada atlīdzību	Vēlamais mācību budžets	Atšķirība pret esošo 12,9 tūkst. EUR
Esošais 2026. gads	0,18% no atlīdzības	12,9 tūkst. EUR	-
Minimālais attīstības scenārijs	1% no atlīdzības	72,2 tūkst. EUR	59,3 tūkst. EUR
Mērens attīstības scenārijs	2% no atlīdzības	144,4 tūkst. EUR	131,5 tūkst. EUR
Ambiciozs pārmaiņu scenārijs	3% no atlīdzības	216,6 tūkst. EUR	203,7 tūkst. EUR

Šie 1-3% scenāriji nav normatīvs, statistiska norma vai universāls starptautisks standarts. Tie ir praktiski plānošanas scenāriji, balstīti uz pieeju mācību budžetu salīdzināt ar kopējo algu/atlīdzības budžetu. 1%, 2% un 3% šeit izmantoti kā piesardzīgs salīdzināšanas diapazons, lai vadībai redzami parādītu atšķirību starp esošo mācību finansējumu un iespējamu kapacitātes attīstības līmeni.

Šo scenāriju mērķis nav pierādīt vienu pareizo mācību budžeta līmeni. Tie rāda, ka citās organizācijās, tostarp citās valstīs un iespējams arī citās Latvijas iestādēs vai uzņēmumos, mācību budžeta īpatsvars pret atlīdzības izmaksām var būt lielāks nekā NVA šobrīd redzamais līmenis. Tāpēc 1-3% šeit izmantoti kā piesardzīgs vadības salīdzinājums, nevis kā ārēja norma.

5Uzturēšana, īre un pakalpojumi

Šis bloks parāda ikdienas apsaimniekošanas un ekspluatācijas naudas plūsmu: pakalpojumus, komunālos maksājumus, remontdarbus, uzturēšanu, īri un nomu. Tas nav BIM ieviešanas budžets, bet tas parāda, kur digitāli aktīvu dati, darbu uzskaite, defektu vēsture un VDV sasaiste var dot praktisku vadības ieguvumu ārpus jaunu būvprojektu portfeļa.

Rinda	2025	2026	Izmaiņa	Izmaiņa %	2026 īpatsvars
2000 preces un pakalpojumi	35,95 milj. EUR	33,43 milj. EUR	-2,52 milj. EUR	-7,0%	34,30%
2200 pakalpojumi	33,22 milj. EUR	31,46 milj. EUR	-1,75 milj. EUR	-5,3%	32,28%
2220 komunālie pakalpojumi	7,69 milj. EUR	7,63 milj. EUR	-59,7 tūkst. EUR	-0,8%	7,83%
2240 remontdarbi un uzturēšana	7,66 milj. EUR	6,09 milj. EUR	-1,57 milj. EUR	-20,5%	6,25%
2260 īre un noma	17,15 milj. EUR	17,12 milj. EUR	-34,7 tūkst. EUR	-0,2%	17,56%

Secinājums budžeta analīzei

2026. gada izdevumi kopā ir 97,47 milj. EUR, salīdzinot ar 147,28 milj. EUR 2025. gadā. Samazinājums ir 49,81 milj. EUR jeb -33,8%. Budžets salīdzinājumā ar 2025. gadu kļūst mazāks un piesardzīgāks.

Formāli attīstībai joprojām ir liela daļa, jo kapitālie izdevumi veido 49,36% no kopējiem izdevumiem. Tomēr tieši identificējamā digitalizācija 2026. gada tāmē ir 4,2 tūkst. EUR, savukārt personāla mācības ir 12,9 tūkst. EUR jeb 0,18% no atlīdzības. Tas rāda, ka digitalizācija un personāla mācības budžetā nav pietiekami tieši redzamas salīdzinājumā ar kapitālo ieguldījumu mērogu.

Ja iestādes mērķis ir moderna nekustamo īpašumu, BIM, VDV un aktīvu pārvaldība, tad budžetā būtu jāpalielina un skaidri jāizdala vismaz trīs bloki: digitalizācija, datu pārvaldība un personāla apmācības. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka lieli kapitālie ieguldījumi tiek īstenoti bez pietiekamas digitālās kontroles un bez cilvēku prasmēm, kas nepieciešamas šo ieguldījumu pārvaldībai.

Kopējais secinājums finanšu sadaļai

Ko rāda dati

Stratēģijās digitalizācija, BIM, dati un mācības jau ir nosaukti kā attīstības virziens. Publiskajos datos vēl nav redzama pilna ieviešanas programma: kas tieši jāievieš, kas atbild, ar kādiem rīkiem un kā mērīt rezultātu.

Ko rāda budžets

2026. gada budžets ir mazāks nekā 2025. gadā. Tieši redzamā nauda digitalizācijai un mācībām ir ļoti neliela, tāpēc būtiskas pārmaiņas nevar balstīt tikai esošajās budžeta rindās.

Kāpēc tas ir saprotami

Kamēr nav skaidras ceļa kartes, piesardzīgi netērēt naudu ir saprotams vadības lēmums. Bez prioritātēm un izmaksu rāmja digitālie risinājumi var sanākt fragmentāri un nedot sistēmisku rezultātu.

Kas jādara tālāk

Ceļa kartei jāpasaka vienkārši: ko ieviešam vispirms, ko atliekam uz nākamo posmu, cik tas aptuveni maksā un kāda kapacitāte vajadzīga NVA pusē.

Praktiskā pieeja ceļa kartei

Jāparedz divi scenāriji, jo ieviešanas pieeja būtiski atšķiras atkarībā no pieejamā finansējuma un laika.

Īstermiņš: sākt ar minimumu

Vajadzīgs finansējums prasību sakārtošanai, pilotprojektiem, VDV/BIM darba kārtībai un lietotāju apmācībai.

Ilgtermiņš: gatavoties lielākam finansējumam

NVA jābūt gatavai fondu iespējām: ar prasībām, izmaksu aplēsēm, ieviešanas posmiem un pieteikumu loģiku.

Cilvēki un lomas digitālo procesu ieviešanai

Šī sadaļa rāda, kurās NVA struktūrās rodas un tiek izmantoti būvniecības projektu dati: projektu vadībā, īpašumu uzturēšanā, iepirkumos, finansēs un grāmatvedībā. Digitalizācija strādās tikai tad, ja katrai lomai ir saprotams pienākums, rīks un praktiska darba kārtība.

Atbalsta modelis: nevis apmācīt visus, bet dot katram pamatprasmes un spēcīgu speciālista atbalstu

NVA ir daudz struktūrvienību un darbinieku, un visus padziļināti apmācīt digitālajos procesos nav ne iespējams, ne vajadzīgs. Katram darbiniekam jāapgūst pamatlietas savā lomā, bet padziļinātās zināšanas — VDV administrēšana, BIM pārbaudes, datu prasības, digitālie iepirkuma nosacījumi — jānodrošina digitālo procesu speciālistam, kas ir pieejams visiem projektiem.

Kāpēc pašreizējais piesaistes modelis nestrādā

Atsevišķu pakalpojumu līgums ierobežoSpeciālists tiek piesaistīts atsevišķiem uzdevumiem, nevis procesam — atbalsts nav pieejams brīdī, kad projektā tiek pieņemti lēmumi.

Nav vietas projektu vadības sanāksmēsSpeciālists nepiedalās projektu vadības sapulcēs, tāpēc digitālās prasības un pārbaudes netiek iestrādātas lēmumos savlaicīgi.

Zināšanas nepaliek iestādēBez pastāvīgas sadarbības formas pieredze un darba kārtības netiek nodotas NVA darbiniekiem un procesiem.

Vajadzīgais modelis

Speciālists visos projektos no sākumaDigitālo procesu (VDV, BIM, datu) speciālists tiek iekļauts katrā projektā jau prasību definēšanas posmā.

Algots vai ilgtermiņa līgumsPastāvīga slodze vai ilgtermiņa pakalpojuma līgums ar tiesībām piedalīties projektu vadības sanāksmēs un piekļuvi projektu datiem.

Atzinums pirms pieņemšanasNodevumus un objektu nepieņem bez digitālo procesu speciālista atzinuma — tā rodas ticami dati pārējiem procesiem.

Esošā IT vide un digitālo rīku nodrošinājums

Šajā sadaļā ir apkopots, kas par NVA IT vidi ir zināms jau šobrīd, definētas tehniskās pamatprasības darbam ar BIM un vienoto datu vidi, kā arī strukturēta informācija, kas vēl jāsaņem inventarizācijai. Konkrētie rīki un risinājumi ir aprakstīti sadaļā Risinājumi un prioritātes — šeit ir esošās vides aina, uz kuras tie balstās.

Kas ir zināms jau šobrīd

Vēl pirms pilnas inventarizācijas daži fakti par esošo vidi ir skaidri, un tie parāda, ka pašreizējā infrastruktūra digitālam būvniecības procesam nav pietiekama:

NVA vairs nemaksā par vienotās datu vides licencēmDatu apmaiņai ar izpildītājiem NVA vienu līdz divus gadus maksāja par divām Trimble Connect licencēm, bet pēc tam maksāšanu pārtrauca. Šobrīd projektu vienotā datu vide darbojas uz ārējā speciālista licencēm — NVA to nekontrolē un neīpašo.

Nav BIM programmatūrasNVA rīcībā nav ne BIM modeļu skatīšanas, ne pārbaudes rīku — nodevumus var tikai saņemt un noglabāt, bet ne atvērt, izmērīt vai ekspertēt.

Ne visiem darbiniekiem ir piekļuveProjektu vadītājiem, uzturētājiem un atbalsta lomām nav vienotas piekļuves projektu datu videi — informācija joprojām ceļo pa e-pastiem un failiem.

Izpildītāji netiek klāt NVA iekšējai sistēmaiNVA ir sava iekšējā dokumentu vadības sistēma, kurai neviens ārējais lietotājs netiek klāt. Tāpēc bez vienotās datu vides projektētājiem un būvniekiem nav kanāla, kur strukturēti nodot datus — nodevumi nonāk arhīvos, nevis darba vidē.

Vājš internets Ezermalas ielā 10bBiroja interneta pieslēgums neatbilst darbam ar vienoto datu vidi: modeļu un it īpaši punktu mākoņu faili ir lieli un apjomīgi, un to lejupielāde un augšupielāde pa vāju pieslēgumu ikdienas darbu padara lēnu.

Tehniskās pamatprasības darbam ar BIM un vienoto datu vidi

Digitāls būvniecības process izvirza konkrētas prasības tehniskajai bāzei. Tās ir zināmas jau tagad un iekļaujamas IT plānošanā neatkarīgi no tā, kādi rīki tiks izvēlēti:

Jaudīgas darba stacijasBIM modeļu skatīšanai un pārbaudei vajadzīgs dators ar labu videokarti un pietiekamu operatīvo atmiņu — biroja klases dators liela apjoma modeļus neatver vai atver nepieņemami lēni.

Ātrs un stabils internetsVienotā datu vide ir tīmekļa vide: modeļu, izpilddokumentācijas un it īpaši punktu mākoņu faili ir apjomīgi, tāpēc darbam ar tiem vajadzīgs ātrs un stabils pieslēgums abos virzienos.

Ekrāni un darba vieta pārbaudēmRasējumu un modeļu salīdzināšanai praktiski nepieciešami lieli vai dubulti ekrāni — neliels ieguldījums, kas tieši ietekmē pārbaužu ātrumu.

Informācija, kas jāsaņem no NVA: aptauja IT inventarizācija vajadzīga, lai ceļa karte balstītos reālā tehniskajā vidē, nevis pieņēmumos. Jautājumi ir apkopoti izdrukājamā aptaujas anketā, ko NVA aizpilda un atdod.

Datori un veiktspēja

Jānoskaidro, vai projektu vadītājiem, uzturētājiem un atbalsta lomām ir darba stacijas, kas piemērotas BIM modeļu skatīšanai, rasējumu pārbaudei un lielu dokumentu apstrādei.

darba datoru tips un vecums;
RAM, video kartes, ekrāni;
attālinātā darba un sanāksmju aprīkojums.

dati jāsaņem

Programmatūra

Jāapkopo esošās licences un faktiskais lietojums: dokumentu vadība, rasējumu skatīšana, BIM modeļu skatīšana, projektu plānošana, tāmes, defektu pieteikumi un aktīvu dati.

Microsoft 365 / dokumentu vide;
BIM/IFC skatītāji un VDV rīki;
projektu grafiki, tāmes un uzdevumi.

dati jāsaņem

Piekļuves un drošība

Jāredz, kā tiek pārvaldītas piekļuves ārējiem projektētājiem, būvniekiem, būvuzraugiem un NVA lietotājiem, kā arī kā tiek slēgti projekti pēc nodošanas.

lietotāju un lomu pārvaldība;
failu versijas un auditācijas pēdas;
datu īpašumtiesības un arhivēšana.

dati jāsaņem

IT izvērtējuma jautājumu matrica Jautājumi, uz kuriem jāatbild pirms izvēlēties VDV/BIM, tāmju, aktīvu vai dokumentu pārvaldības risinājumus.

Tēma	Statuss	Kas jānoskaidro	Kāpēc tas svarīgi ceļa kartei
Datori un veiktspēja	Nav atbildes	Kādi datori, ekrāni un attālinātā darba aprīkojums ir projektu vadībai, uzturētājiem un atbalsta lomām?	Lai nesaplānotu BIM, rasējumu un lielu dokumentu pārbaudes procesu uz neatbilstošas tehnikas.
Programmatūra	Nav atbildes	Kādas licences ir NVA rīcībā, cik lietotājiem un kā tās faktiski tiek lietotas?	Lai nesaplānotu procesu uz rīkiem, kuru nav vai kuri pieejami tikai dažiem lietotājiem.
VDV un piegādātāji	Daļēji atbildēts	Vai NVA ir pasūtītāja pārvaldīta VDV, vai vide pieder piegādātājam un kā tiek administrētas piekļuves?	VDV ir pamats kontrolētai projektu dokumentu, modeļu, uzdevumu, izmaiņu un nodošanas datu plūsmai.
BIS	Daļēji atbildēts	Kā BIS tiek lietots projektēšanā un būvdarbos, un kur dati no BIS pāriet uz NVA iekšējo pārvaldību?	BIS ir obligāta valsts vide, bet tā pati par sevi neaizstāj pasūtītāja VDV un iekšējo datu kontroli.
E-paraksts	Nav atbildes	Kuri dokumenti tiek parakstīti elektroniski, kurā sistēmā un kā parakstītie dokumenti tiek sasaistīti ar projektu?	Bez vienotas parakstīšanas loģikas apstiprinājumi paliek izkaisīti pa failiem un e-pastiem.
Tāmes	Nav atbildes	Kā tiek saņemtas, pārbaudītas, salīdzinātas un aktualizētas tāmes, izmaiņas un F2/F3 izpildes?	Tāme ir viens no būtiskākajiem projekta kontroles dokumentiem; tai jābūt sasaistītai ar līgumu, izmaiņām un izpildi.
BIM	Daļēji atbildēts	Kādi BIM skatīšanas, pārbaudes un modeļu salīdzināšanas rīki NVA faktiski ir pieejami un kam?	BIM var strādāt kā pārbaudes instruments tikai tad, ja NVA ir skaidra piekļuve, prasmes un pārbaudes kārtība.
Uzturēšana	Daļēji atbildēts	Kāda programmatūra vai reģistri tiek lietoti telpām, aktīviem, defektiem, garantijām un apkopes datiem?	Nodošanas dati jāsaņem tādā struktūrā, ko uzturēšana var lietot pēc projekta beigām.

Sākotnējais secinājums IT videi

Jau zināmie fakti rāda, ka esošā IT vide digitālam būvniecības procesam nav gatava: NVA nav savu vienotās datu vides licenču, nav BIM skatīšanas un pārbaudes programmatūras, un interneta pieslēgums Ezermalas ielā 10b neatbilst darbam ar lieliem failiem. Esošās vides inventarizācija nosaka ieviešanas secību un apjomu: ko var izmantot, kas jāiegādājas uzreiz un ko var ieviest vēlāk. Nepieciešamie rīki un risinājumi ir definēti sadaļā Risinājumi un prioritātes; šī sadaļa papildināma pēc pilnas informācijas saņemšanas no NVA.

Ko dod IT inventarizācija

Reāls ieviešanas pamatsCeļa karte balstās uz faktiskām darba stacijām, licencēm, piekļuvēm un lietotāju prasmēm.

Prioritāšu secībaVar nošķirt, kas jāiegādājas uzreiz, kas jāstandartizē un ko var ieviest vēlāk.

Datu drošībaProjektu dati, modeļi, līgumi un izpilddokumentācija tiek pārvaldīti ar skaidrām piekļuvēm un atbildībām.

Kas jāizlemj ceļa kartē

Minimālais rīku komplektsKādi rīki ir nepieciešami projektu vadītājam, uzturētājam, iepirkumiem, finansēm un vadībai.

Datu videKur dzīvo aktuālie faili, modeļi, uzdevumi, izmaiņas un nodošanas dokumenti.

Ieviešanas solisVai sākam ar pilotprojektu, vienotu mapju struktūru, VDV prasībām, licencēm vai lietotāju mācībām.

Latvijas pieredze

Ko BIM un procesu digitalizācijā jau dara Latvijas publiskie pasūtītāji. Šī prakse rāda, ka prasības ir reālas, pārbaudītas Latvijas apstākļos un pārņemamas arī NVA.

Valsts līmeņa ietvars: BIM Latvijā vairs nav brīvprātīga izvēle Ceļa karte, obligātās prasības, standarti un valsts sistēmas, kas veido kopējo spēles laukumu.

Latvijas BIM ceļa karte (2019)

Parakstīta 2019. gada decembrī, izstrādāja EM kopā ar valsts iestādēm un nozari.
Trīs virzieni: standarti un vadlīnijas, kompetenču celšana, labās prakses demonstrēšana.
Mērķis: līdz 2025. gadam ieviest BIM publiskajos būvniecības iepirkumos.

Obligātās prasības no 2025. gada

MK noteikumi Nr. 529: publiski finansētām trešās grupas jaunām ēkām BIM modelis ir obligāta būvprojekta sastāvdaļa.
Aptver arhitektūru, būvkonstrukcijas un iekšējās inženiersistēmas.
NVA jautājums vairs nav "vai BIM", bet cik tālu iet pāri minimumam.

Standarti un terminoloģija

LVS adaptējis ISO 19650 sēriju (informācijas pārvaldība) un ISO 16739 (IFC datu apmaiņa).
Nacionālais terminu standarts LVS 1052:2018.
LVS 1078:2024 "Ēku būvniecības klasifikācijas sistēmas ietvars": vienots pamats būvelementu klasifikācijai.
LVS piedāvā trīs bezmaksas BIM e-kursus: vadība, modelēšana, koordinēšana.

BIS kā valsts platforma

Būvatļaujas, būvdarbu žurnāls un izpilddokumentācija digitāli bis.gov.lv vidē.
Obligāta visiem pasūtītājiem, arī NVA.
BIS neaizstāj pasūtītāja datu vidi (VDV): tās viena otru papildina.

Latvijas publisko pasūtītāju prakse Desmit pasūtītāji vienā tabulā: no pilniem prasību komplektiem līdz pirmajiem soļiem. Avoti: publiskie dokumenti un EIS iepirkumu dokumentācija.

Pasūtītājs	Prakse un prasības
VNĪt.sk. 2026/72 (Jēkaba iela 10/12, Saeimas vajadzībām)	Publiskā sektora BIM līderis: publiski pieejams prasību komplekts v2.0 ar 8 pielikumiem (LOD, paraugmodeļi, kompetences anketa, BEP veidne, VDV noteikumi); kopš 2020. gada prasības visos jaunajos iepirkumos, lietots vairāk nekā 10 projektos, tostarp IeM objektā "Grebņeva"; darbojas kā kompetences centrs. Jaunākajos iepirkumos parauga modeļi jāiesniedz jau piedāvājumā, un pirmslīguma BIP ar atbildības matricu ir izslēgšanas nosacījums.
NMPD2025/57 (brigāžu atbalsta centri, projektē un būvē)	Pilna PIP pakete: VDV kā vienīgais ticamais BIM avots, IFC 4 un IDS atribūtu kontrole, LOD200–300, obligāts BIM inženieris un BIM koordinators, esošā 2D būvprojekta pārnese uz BIM.
RSU2024/50/AK (sporta bāzes pārbūve, 8,6 milj. EUR)	Pilna digitālo prasību pakete būvdarbu līgumā: BIM koordinēšana būvniecības posmā, VDV administrēšana, 4D simulācija (sākotnējā un ikmēneša) un lāzerskenēšana. Pierāda, ka tirgus šādas prasības izpilda arī ārpus VNĪ projektiem.
RAKUSInfekciju un plaušu slimību korpuss (69,5 milj. EUR, 2025)	Mīkstā starta modelis: BIM pieredze kā saimnieciskā izdevīguma vērtēšanas kritērijs; savu publisku vadlīniju nav, prasības definē katrā iepirkumā. Kā publiski finansēta trešās grupas jaunbūve pakļaujas arī obligātajām BIM prasībām.
LVCceļu infrastruktūra	Pakāpenisku soļu pieeja: publicētu BIM prasību vēl nav, 3D modelis projektēšanas iepirkumos ir brīvprātīgs kritērijs ar papildu punktiem; īstenots autoceļa P45 BIM pilotprojekts ar datiem pēc LVC specifikāciju kodiem; standartizēta digitālā izpilddokumentācija caur BIS.
Jelgavas novads2026/13 (Elejas vidusskolas sporta zāle)	PIP uz ISO 19650 bāzes ar tiešu atsauci uz VNĪ BIM prasībām; 4D simulācija, LOD400 ražošanas modeļi, lāzerskenēšana, aktīvu informācijas modelis; BIM pieredze kvalifikācijā un līdz 10 punktiem vērtēšanā.
Mārupes novads2025/110 (Skultes sākumskola)	Pilna BIM prasību pakete ar atsevišķiem VDV lietošanas noteikumiem; pretendentu noraida, ja nav iesniegts pirmslīguma BIP; būvniecības laikā modelis jāaktualizē 10 dienu laikā pēc izmaiņām.
Ķekavas novads2026/20 un 2026/36 (vidusskolas sporta halle)	Savs PIP dokuments; izpildmodelis un aktīvu informācijas modelis ar aktīvu reģistra veidni; BIM pieredze jāpierāda četriem atslēgas speciālistiem; BIM koordinatori gan projektēšanā, gan būvdarbos ar punktiem vērtēšanā.
Aizkraukles novads2026/26 (PII "Sprīdītis" pārbūve)	Vieglais līmenis: savietotais LOD300 modelis IFC formātā arhitektūrai, konstrukcijām un inženiersistēmām; BIM pieredze kvalifikācijā, pierādāma ar BIS izdruku.
Smiltenes novads2025/57 (Viedrades kvartāls)	Minimālais līmenis: projekta risinājumiem jābūt izstrādātiem un saskaņotiem BIM vidē.

Ko no Latvijas pieredzes pārņem NVA

Balstīties uz NVA jau izstrādāto PIP paketi (KPC un KRB iepirkumi), standartizējot to visiem projektiem; atsevišķos jautājumos izmantot VNĪ publisko komplektu.
Izmantot VNĪ kompetences centra apmācības un LVS bezmaksas BIM e-kursus darbinieku pamatapmācībai.
Vidējos iepirkumos izmantot RSU paraugu: BIM koordinēšana, VDV administrēšana un 4D atskaites būvdarbu līgumā.
Mazākos projektos sākt ar RAKUS un LVC modeli: BIM pieredze kā vērtēšanas kritērijs.
Apsaimniekošanas fāzi plānot uzreiz: aktīvu informācijas prasības dod NVA lielāko ilgtermiņa vērtību.
Izmantot NMPD un pašvaldību nolikumus kā gatavus paraugus: tirgus šīs prasības jau pazīst un izpilda.

Secinājums Latvijā BIM publiskajos iepirkumos vairs nav eksperiments: valsts to prasa obligāti, VNĪ ir publicējis gatavu prasību komplektu, un pilnas BIM paketes lieto NMPD un vairākas pašvaldības. Arī NVA lielajos iepirkumos jau ir pilna prasību pakete. Ceļa kartes uzdevums ir padarīt šo praksi par vienotu standartu visos projektos un sasaistīt prasības ar uzraudzību un datu izmantošanu ikdienā.

Avoti: VNĪ BIM prasības un dokumenti; VNĪ BIM kompetences centrs; BVKB par obligāto BIM no 2025. gada; EM: Latvijas BIM ceļa karte; LVS BIM standarti un e-kursi; LVC par BIM ieviešanu; IUB: RSU 2024/50/AK; LSM par RAKUS iepirkumu; EIS publicēto iepirkumu nolikumi un pielikumi, analizēti 2026. gada jūlijā.

Baltijas pieredze: Igaunija un Lietuva

Šī sadaļa salīdzina divus NVA vajadzībām tuvus piemērus: Igaunijas e-būvniecības ekosistēmu un Lietuvas publisko iepirkumu BIM prasību modeli. Mērķis nav kopēt kaimiņus, bet saprast, kā viņu prakse var transformēties Latvijā un NVA prasībās.

Igaunija Lietuva Salīdzinājums ar Latviju Ko tas nozīmē NVA

Pasaules pieredze

Pasaules publisko pasūtītāju prakse rāda to pašu virzienu: valsts definē datu prasības, padara tās obligātas iepirkumos un pārbauda saņemto. Arī šī pieredze ir transformējama Latvijā un NVA.

Publiskie pasūtītāji, kas BIM prasa un pārbauda Virziens visur ir viens: valsts kā pasūtītājs definē datu prasības, padara tās obligātas iepirkumos un pārbauda saņemto — pakāpeniski, sākot ar lielākajiem projektiem.

Apvienotā Karaliste

Valsts BIM mandāts un ISO 19650 informācijas pārvaldība. Centrālās valdības projektos BIM ir obligāts kopš 2016. gada; šodien UK BIM Framework nosaka informācijas pārvaldību visā aktīva dzīves ciklā.

Pasūtītājs definē informācijas prasības (EIR) jau iepirkumā.
“Soft Landings” pieeja: dati tiek nodoti tā, lai tos var lietot uzturēšanā.
Informācijas pārvaldības loma projektos ir obligāta, ne brīvprātīga.

Singapūra

CORENET X: obligāta digitālā iesniegšana un pārbaude. Būvniecības dokumentācija un modeļi valsts saskaņošanas procesā tiek iesniegti digitāli, un pārbaudes pakāpeniski tiek automatizētas.

BIM iesniegšana lielākiem projektiem obligāta jau kopš 2015. gada.
Viena digitāla iesniegšanas vide visām saskaņojošajām iestādēm.
Virziens uz automatizētām normatīvu pārbaudēm modeļos.

Dānija

Digitālās būvniecības (IKT) prasības publiskajos projektos. Valsts un pašvaldību pasūtītājiem normatīvi nosaka digitālo darba kārtību: datu apmaiņu, klasifikāciju un digitālu nodošanu.

Prasības publiskajiem pasūtītājiem spēkā jau kopš 2007. gada.
Digitāla nodošana uzturēšanai ir līguma prasība.
Prasību apjoms ir samērots ar projekta lielumu.

Īrija

Pakāpenisks BIM mandāts valsts kapitālajiem projektiem. No 2024. gada BIM prasības publiskajos būvniecības iepirkumos tiek ieviestas pakāpeniski, sākot ar lielākajiem projektiem un paplašinot tvērumu pa gadiem.

Skaidrs ieviešanas grafiks ar projektu vērtības sliekšņiem.
Pasūtītāju atbalsta ar vadlīnijām un veidnēm.
Laba paralēle NVA: sākt ar lielajiem projektiem, paplašināt pakāpeniski.

Ideja NVA: pieredzes apmaiņa ar ārvalstu partneri

Lai NVA darbinieki strādājošu digitālo būvniecības praksi ieraudzītu dzīvē, nevis tikai dokumentos, ceļa karte piedāvā atrast līdzīgu publisko pasūtītāju partnervalstī (piemēram, Apvienotajā Karalistē, Īrijā vai Ziemeļvalstīs), piesaistīt Erasmus+ vai citu ES fondu finansējumu personāla mobilitātei un norīkot NVA darbiniekus pieredzes apmaiņas braucienā. Redzēta darbojošās prakse ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt iekšējo pretestību pārmaiņām — un fondu finansējums ļauj to izdarīt bez sloga NVA budžetam.

Starptautisko piemēru avotu saites apkopotas sadaļā “Izmantotie starptautiskie atskaites punkti”.

Prasības un veidnes

Šī sadaļa pārvērš izpēti un procesu karti praktiskās NVA prasībās: tehniskajās specifikācijās, iepirkumu pielikumos, līgumos, nodevumos, pārbaudes kritērijos un veidnēs. BIM šeit ir strukturētu datu un pārbaudes instruments, nevis pašmērķis.

Prasību struktūra Veidņu saraksts NVA iekšējā pieeja

Prasību struktūra: no procesa uz iepirkuma dokumentiem Ceļa kartes praktiskais uzdevums ir pārvērst procesu karti prasībās, ko NVA var lietot katrā projektā.

Tehniskās specifikācijas veidnes

TS jādefinē ne tikai darba apraksts, bet arī datu, nodevumu, VDV, BIM, tāmju, MAF/RFI, izpilddokumentācijas un uzturēšanas informācijas prasības.

Projekta mērķis un funkcionālās prasības.
Lietotāju un telpu prasības.
Datu nodošanas un pārbaudes prasības.

Iepirkuma dokumentācijas veidnes

Iepirkuma pielikumos jābūt skaidram digitālo nodevumu sarakstam, dokumentu statusiem, failu nosaukšanai, piekļuvēm un pārbaudes kārtībai.

VDV lietošanas noteikumi.
BIM un tāmes nodevumi.
MAF/RFI, F2/F3 un nodošanas dokumenti.

VDV prasības

Vienotā datu vide jāvada kā pasūtītāja darba kārtība: mapes, statusi, versijas, komentāri, uzdevumi, apstiprinājumi, piekļuves un arhivēšana.

Mapju un tiesību struktūra.
Apstiprināšanas plūsmas.
Sasaistes princips ar BIS.

BIS prasības

Jānodala, kas tiek gatavots VDV, kas tiek iesniegts BIS, kas par to atbild un kā novērst dubultu vai pretrunīgu dokumentu uzturēšanu.

BIS iesniegšanas atbildības.
VDV un BIS dokumentu salīdzināšana.
Vienota statusu loģika.

Tāmes prasības

Tāmēm jābūt pārbaudāmām: forma, pozīciju struktūra, mērvienības, lokālās tāmes, apjomu avots, saikne ar projekta daļām un F2/F3.

Budžeta, līguma un izmaiņu tāmju salīdzināšana.
Atlikumu un kļūdu kontrole.
Saikne ar BIM, ja attiecināms.

BIM prasības

BIM prasībās jānosaka, kad BIM ir obligāts vai ieteicams, kādi modeļi jānodod, kādos formātos un kā tos pārbauda.

Modeļu detalizācija un dati.
Rasējumu un modeļu saikne.
Apjomu iegūšana un modeļu pārbaude.

MAF un RFI prasības

Materiālu apstiprinājumiem un jautājumiem jābūt reģistrā ar statusu, atbildīgo, termiņu, pielikumiem un saikni ar rasējumu, tāmi vai modeli.

MAF/RFI forma.
Apstiprināšanas un noraidīšanas kārtība.
Lēmumu vēsture.

Izpildes un F2/F3 prasības

Izpildēm jābūt sasaistītām ar līguma tāmi, apstiprinājumiem un maksājuma pamatu, lai būvuzraugs un pasūtītājs redz statusu un korekcijas.

Izpildes iesniegšanas kārtība.
F2/F3 pret līguma tāmi.
Atskaites, atlikumi un korekcijas.

Izpilddokumentācija un nodošana

Nodošanas prasībām jāaptver dokumentu struktūra, garantijas, iekārtu un telpu dati, apkopes dati, as-built informācija un BMS/viedās ēkas datu vajadzības.

Obligāto dokumentu saraksts.
Aktīvu un uzturēšanas dati.
Garantiju un instrukciju nodošana.

Veidņu saraksts

Šeit prasību struktūra tiek pārvērsta konkrētos dokumentos, formās un kontrolsarakstos, kurus NVA var izmantot projektēšanas, būvdarbu, nodošanas un uzturēšanas procesā.

Veidņu un dokumentu rezultātu tabula Šis ir praktiskais saraksts, kas ceļa kartē jāpārvērš NVA lietojamās veidnēs un pielikumos.

Dokuments / veidne	Mērķis	Kur izmanto	Kas pārbauda
Projektēšanas uzdevuma veidne	Vienoti definēt vajadzību, funkcionālās prasības, datu prasības un nodevumus.	Projektēšanas iepirkumā un līgumā.	Projektu vadība, lietotājs, tehniskie speciālisti.
VDV darba kārtība	Noteikt mapes, statusus, versijas, piekļuves, komentēšanu, apstiprināšanu un arhivēšanu.	Projektēšanā, būvdarbos un nodošanā.	Projektu vadība, būvuzraugs, VDV administrators.
BIM prasību pielikums	Noteikt BIM piemērošanu, modeļus, formātus, detalizāciju, pārbaudes un pieņemšanu.	Projektēšanas un būvdarbu iepirkumos, ja attiecināms.	NVA BIM atbildīgais vai piesaistīts BIM speciālists.
Tāmju prasību forma	Nodrošināt salīdzināmu tāmes struktūru, mērvienības, apjomu avotu, kļūdu un atlikumu kontroli.	Projektēšanā, būvdarbu iepirkumā, izmaiņās un F2/F3.	Projektu vadība, būvuzraugs, finanses.
MAF/RFI reģistra forma	Vadīt materiālu apstiprinājumus, jautājumus, atbildes, termiņus, pielikumus un lēmumu vēsturi.	Būvdarbos un autoruzraudzības/būvuzraudzības komunikācijā.	Būvuzraugs, projektu vadītājs, autoruzraugs.
F2/F3 un izmaiņu pārbaudes forma	Sasaistīt ikmēneša izpildes, korekcijas, izmaiņas un maksājuma pamatu ar līguma tāmi.	Būvdarbu izpildes apstiprināšanā.	Būvuzraugs, projektu vadība, finanses, grāmatvedība.
Nodošanas kontrolsaraksts	Nodrošināt, ka objekts tiek nodots ar dokumentiem, aktīvu datiem, garantijām, instrukcijām un uzturēšanas informāciju.	Pirms nodošanas, ekspluatācijā pieņemšanā un pārņemšanā uzturēšanā.	Projektu vadība, NĪ uzturēšana, grāmatvedība, lietotājs.
Aktīvu un telpu datu forma	Noteikt, kādi dati par telpām, sistēmām, iekārtām un uzturēšanu jāsaņem pēc projekta.	Nodošanā, garantijā un uzturēšanas procesā.	NĪ uzturēšana, grāmatvedība, projektu vadība.

NVA iekšējā pieeja

Šī sadaļa nošķir normatīvi obligāto BIM minimumu no NVA praktiskās pasūtītāja pieejas: kad vajadzīgs paplašināts BIM, VDV, tāmju, nodošanas un aktīvu datu prasību līmenis.

NVA iekšējā pieeja: kad prasīt minimālo, kad paplašināto līmeni NVA var nošķirt normatīvi obligāto BIM no iekšēji noteikta prasību līmeņa pēc projekta apjoma, riska, finansējuma un uzturēšanas datu vajadzības.

Obligātais līmenis

Visiem projektiem, kuri atbilst Ēku būvnoteikumu 74.¹ punktam: publiskas personas finansēta trešās grupas jauna ēka un attiecīgās būvprojekta daļas.

Paplašinātais NVA līmenis

NVA var prasīt BIM, VDV, tāmes, nodošanas un aktīvu datu prasības arī projektos, kur BIM nav normatīvi obligāts, ja projekts ir finansiāli būtisks, tehniski sarežģīts, fonda finansēts vai svarīgs uzturēšanai.

Minimālais digitālais līmenis

Pat ja BIM netiek prasīts, projektam var noteikt VDV, dokumentu statusu, tāmju, izmaiņu, F2/F3, MAF/RFI un nodošanas datu prasības.

Praktiskais mērķis

BIM NVA gadījumā jāizmanto kā strukturētu datu avots un pārbaudes instruments: apjomiem, koordinēšanai, prasību izpildei, izpildēm, ģeometrijas kontrolei un nodošanai. Uzturēšanā primāri jāstrādā telpu kartītēm, aktīvu reģistram, garantiju un apkopes datiem; sasaiste ar modeli ir vērtīga tur, kur tā dod praktisku ieguvumu.

Secinājums prasību sadaļaiPrasībām jābūt pietiekami konkrētām, lai tās varētu ielikt iepirkumā, pārbaudīt projekta gaitā un izmantot pēc nodošanas. Ja prasība nav sasaistīta ar nodevumu, pārbaudes kritēriju, atbildīgo un pieņemšanas kārtību, tā praksē paliek tikai teksts dokumentā.

Vienotas veidnes

TS, iepirkuma pielikumi un līguma prasības jāveido no vienas prasību bibliotēkas.

Pārbaudāmi nodevumi

Katram datu vai dokumentu nodevumam jābūt termiņam, statusam, formātam un pārbaudes kritērijam.

Tāmes un izpildes

Izmaksu kontrole jāsasaista ar līguma tāmi, izmaiņām, F2/F3 un apstiprināšanas plūsmu.

BIM tikai tur, kur dod vērtību

BIM jāprasa kā pārbaudes un datu instruments; uzturēšanā jānodrošina arī praktiski atjaunojami telpu un aktīvu dati.

Esošo stratēģiju un publisko pārskatu izpēte

NVA stratēģijās digitalizācija un BIM jau ir definēti, tomēr praktiskā ieviešana nav sasniegusi stratēģijā paredzēto līmeni. Nav redzama stabila ikdienas darba vide ar vienotu programmatūru, apmācītu personālu, skaidrām prasībām, datu vidi un atbildībām. Tāpēc ceļa kartei jābūt nevis vēl vienam deklaratīvam dokumentam, bet reālai ieviešanas programmai, kuru NVA var īstenot un uzturēt ikdienā.

Stratēģija 2020-2022 Stratēģija 2023-2027 aktuālā PDF Publiskais pārskats 2023 Publiskais pārskats 2024 Defektu pieteikšanas kārtība

Avota precizējums: NVA stratēģijas lapa publicēta 22.11.2023., bet tajā pievienotais aktuālais PDF fails ir 02.09.2025. rīkojums Nr.765 “Par grozījumiem Nodrošinājuma valsts aģentūras darbības stratēģijā 2023.-2027. gadam” (PDF pievienots 26.01.2026.). Šajā rīkojumā stratēģijas 8. punkts “Līdzsvarotās vadības kartes” ir izteikts jaunā redakcijā. Tāpēc zemāk 2023.-2027. stratēģija un 2025. gada grozījumi ir skatīti kā viens aktuālās redakcijas avots, nevis divi atsevišķi dokumenti.

NVA darbības stratēģija 2020-2022

Dokumentā ir atsevišķi mērķi par viedu pārvaldi, BIM ieviešanu, personāla produktivitāti un uzskaites procesu digitalizāciju.

Mērķis no dokumenta	Kad / rādītājs	Ir / nav sasniegts publiskajos datos
Prioritātes, 4. lpp. “VIEDA PĀRVALDE, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieeju, nodrošināt sniegto pakalpojumu efektivitāti, kā arī inovācijas, izaugsmi un līdzsvarotību aģentūras procesu īstenošanā.”	Periods2020-2022 RādītājsStratēģijā šim vispārīgajam mērķim nav norādīts atsevišķs skaitlisks termiņrādītājs	? Publiskajos datos jāvērtē caur konkrētajiem zemāk redzamajiem BIM, procesu digitalizācijas un personāla kapacitātes mērķiem.
BIM uzdevums, 7. lpp. “Paaugstināt administratīvo kapacitāti un radīt darba vidi būves informācijas modelēšanas (BIM ... digitālā vidē) sistēmas ieviešanai aģentūrā.” “BIM ieviešana ikdienas darbā, izveidojot tehnisko nodrošinājumu un organizējot projektu vadītājiem apmācības par BIM praktisko pielietošanu.”	BIM ieviešanas termiņi30.12.2020.; 30.12.2021.; 30.12.2022. AtbildīgieProjektu vadības nodaļa, sistēmu analītiķis Pārbaudāmais mērķisTehniskais nodrošinājums un projektu vadītāju praktiskās BIM apmācības ikdienas darbam	? Vai BIM kļuva par ikdienas darba praksi projektu vadītājiem līdz stratēģijā noteiktajiem termiņiem?? Vai tika izveidots pietiekams tehniskais nodrošinājums praktiskam BIM darbam?2024. gada pārskatā redzams BIM mācību fakts, bet publiskajos datos nav pilnas ieviešanas ķēdes apraksta.
Personāls, 14. lpp. “Veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai.”	Periods2020-2022 Pārbaudāmais mērķisPersonāla izaugsme, individuālā snieguma / produktivitātes uzlabošana un stabilitāte	? 2023. un 2024. gada pārskatos šis mērķis atkārtojas personāla sadaļās, bet no publiskajiem datiem nav redzams, vai tas tieši paaugstinājis būvniecības/BIM procesu kapacitāti.
Procesi, 15. lpp. “Optimizēt aģentūras darbības procesus, organizējot uzskaites procesu digitalizāciju.” “Digitalizēti uzskaites procesi (rēķinu aprite, inventarizācija, līgumu uzraudzība).”	Periods2020-2022 Pārbaudāmais mērķisUzskaites procesu digitalizācija: rēķinu aprite, inventarizācija, līgumu uzraudzība	? 2023. un 2024. gada pārskatos mērķis par uzskaites procesu digitalizāciju ir minēts, bet nav detalizēti redzams, kuri uzskaites procesi ir pilnībā digitalizēti un kā tie sasaistās ar būvniecības projektu datiem.

NVA darbības stratēģija 2023-2027

Aktuālā redakcija pēc 02.09.2025. grozījumiem. Zemāk izdalīti tikai mērķi un rādītāji, kas saistīti ar BIM, digitalizāciju, efektivitāti vai personāla kompetenci.

Mērķis no dokumenta	Kad / rādītājs	Ir / nav sasniegts publiskajos datos
Infrastruktūras attīstība, 4.-5. lpp. “Īstenot BIM sistēmas ieviešanu Aģentūrā vispārīgā lietotāja līmenī.” Iniciatīva: “Ieviest vienotu projektu datu uzglabāšanas sistēmu Projektu vadības nodaļā”.	Projekta datu pieejamība un uzglabāšana2023 - 100%	? Vai ieviesta vienota projektu datu uzglabāšanas sistēma Projektu vadības nodaļā?
Infrastruktūras attīstība, 4.-5. lpp. “Īstenot BIM sistēmas ieviešanu Aģentūrā vispārīgā lietotāja līmenī.” Iniciatīva: “Ieviest un pielietot MS Project projektu laika un resursu plānošanā.”	Saprotama projekta laika un resursu plānošana no uzsākšanas brīža2023 - 100%	? Vai MS Project tiek pielietots projektu laika un resursu plānošanā kā ikdienas prakse?
Infrastruktūras attīstība, 4.-5. lpp. “Īstenot BIM sistēmas ieviešanu Aģentūrā vispārīgā lietotāja līmenī.” Iniciatīva: “Īstenot personāla apmācību darbam ar sistēmu.”	Apmācīts Aģentūras personāls2023 - 50%; 2024 - 100%	2024. gada publiskajā pārskatā ir minēts, ka 2024. gada novembrī organizētas mācības par darbu ar BIM sistēmu.? Vai mācības ir pārtapušas pietiekamā praktiskā BIM lietotāju kapacitātē?
Infrastruktūras attīstība, 4.-5. lpp. “Īstenot BIM sistēmas ieviešanu Aģentūrā vispārīgā lietotāja līmenī.” Iniciatīva: “Iegādāties nepieciešamo programmatūru un tehnisko nodrošinājumu, lai īstenotu darbu ar projektu vadības rīkiem un BIM sistēmu.”	Nodrošināta nepieciešamā programmatūra, uzstādījumi un tehniskais nodrošinājums2023 - 50%; 2024 - 100%	? Vai nodrošināta programmatūra un tehniskais nodrošinājums darbam ar projektu vadības rīkiem un BIM sistēmu?
Spējas, 5. lpp. “Veidot augsti kvalificētu un uz attīstību orientētu personālu.” Rādītājs attiecināts uz Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas departamenta un Infrastruktūras attīstības departamenta nodarbinātajiem, kuri gada ietvaros paaugstinājuši profesionālo kompetenci.	Profesionālās kompetences paaugstināšana2023 - 61%; 2024 - 35%; 2025 - 40%; 2026 - 50%; 2027 - 50%	? Publiskajos datos jāvērtē, vai profesionālā kompetence ietver arī praktiskas BIM, projektu datu, VDV un digitalizētu procesu prasmes.
Autotransporta pārvaldība, 6. lpp. “Ieviest pilnībā digitālu autotransporta pārvaldības sistēmu Iekšlietu nozarē.”	Pilnībā digitālas autotransporta pārvaldības sistēmas ieviešana2023 - 20%; 2024 - 40%; 2025 - 95%; 2026 - 100%; 2027 - 100%	? Kā digitālās pārvaldības pieredzi autotransportā var izmantot būvniecības procesu pārvaldībā?
Iepirkumi, 9. lpp. “Iepirkuma vai iepirkuma procedūras laika efektivitāte.”	Iepirkuma vai iepirkuma procedūras laika efektivitāte2025 - 30%; 2026 - 25%; 2027 - 20%	? Vai iepirkumu laika efektivitātes mērķi var sasaistīt ar standartizētām būvniecības prasībām un dokumentu veidnēm?

NVA 2023. gada publiskais pārskats

Pārskats rāda, kas no digitalizācijas, efektivitātes un BIM tematikas ir publiski minēts 2023. gada izpildes datos.

Mērķis / pieminējums no pārskata	Kad / rādītājs	Ir / nav sasniegts publiskajos datos
1.3. Darbības virzieni un mērķi, 5. lpp. “Veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai. Optimizēt aģentūras darbības procesus, organizējot uzskaites procesu digitalizāciju.” 1.4. Prioritātes, 6. lpp. “Valsts pārvaldes iekšējo procesu efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām, kā arī cilvēkresursu prasmju attīstība un iesaistīšanās līmenis ir būtiski aspekti Latvijas valsts pārvaldes kvalitātes un produktivitātes stimulēšanā.” Personāls, 27. lpp. “Pārskata gadā turpinājās darbs atbilstoši stratēģijas darbības virziena mērķim – veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai.” BIM pieminējumi: pārskatā nav atrasti.	Pārskata periods2023. gads Pārbaudāmais mērķisVai stratēģijā minētā uzskaites procesu digitalizācija un BIM ieviešana ir redzama izpildes datos	Digitalizācija ir minēta kā uzskaites procesu optimizācija.? Kādi uzskaites procesi 2023. gadā tika digitalizēti?? BIM kā atsevišķs 2023. gada izpildes rezultāts pārskatā nav atrasts.

NVA 2024. gada publiskais pārskats

Pārskats pirmo reizi publiski sasaista BIM ar konkrētu mācību faktu, vienlaikus atkārtojot procesu digitalizācijas un personāla produktivitātes mērķus.

Mērķis / pieminējums no pārskata	Kad / rādītājs	Ir / nav sasniegts publiskajos datos
1.3. Darbības virzieni un mērķi, 7. lpp. “Veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai. Optimizēt aģentūras darbības procesus, organizējot uzskaites procesu digitalizāciju.” 1.4. Prioritātes, 8. lpp. “Valsts pārvaldes iekšējo procesu efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām, kā arī cilvēkresursu prasmju attīstība un iesaistīšanās līmenis ir būtiski aspekti Latvijas valsts pārvaldes kvalitātes un produktivitātes stimulēšanā.” 7. Personāls, 28.-29. lpp. “Pārskata gadā turpinājās darbs atbilstoši stratēģijas darbības virziena mērķim – veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai.” “2024. gadā īstenota BIM sistēmas ieviešana aģentūrā, sakarā ar ko 2024. gada novembrī tika organizētas mācības aģentūras nodarbinātajiem par darbu ar BIM sistēmu.”	Pārskata periods2024. gads BIM notikums2024. gada novembrī organizētas mācības par darbu ar BIM sistēmu Pārbaudāmais mērķisVai mācības ir sasaistītas ar praktisku BIM lietošanu projektu vadībā un aktīvu datu pārvaldībā	Publiskajā pārskatā ir redzams BIM mācību fakts un procesu digitalizācijas mērķa formulējums.? Vai pēc mācībām ir definēta ikdienas BIM lietošanas kārtība projektu vadītājiem?? Vai BIM sistēma ir sasaistīta ar projektu dokumentiem, nodošanas datiem un uzturēšanas informāciju?

Defektu pieteikšanas kārtība

Atsevišķs publiski redzams procesu digitalizācijas piemērs ārpus stratēģiju un pārskatu PDF.

Mērķis / pieminējums no dokumenta	Kad / rādītājs	Ir / nav sasniegts publiskajos datos
Nosaka elektronisku defektu pieteikšanu IEM lietotājiem un iestādēm, izmantojot portālu pieteikumi.ic.iem.gov.lv.	Spēkā no28.12.2024. Pārbaudāmais mērķisElektroniska defektu pieteikšana kā procesa digitalizācijas piemērs	Redzams, ka NVA jau ir pārgājusi uz elektronisku defektu pieteikšanas procesu.? Vai process ir sasaistīts ar aktīvu datiem, telpām, iekārtām, garantijām un BIM/izpilddokumentāciju?

Pārbaudes piezīme: atkārtoti pārmeklēti lokāli saglabātie PDF ar atslēgvārdiem “digitaliz”, “BIM”, “efektivit” un “produktivit”. Šajās tabulās dublēti pārvaldības, procesu, personāla, digitalizācijas un BIM pieminējumi; energoefektivitātes projektu apraksti izmantoti portfeļa sadaļā pie objektiem, lai šeit nepārvērstu dokumentu izpēti par būvprojektu sarakstu.

Secinājums dokumentu izpētei

NVA stratēģiskajos dokumentos BIM, procesu digitalizācija, efektivitāte un personāla kompetence ir minēti jau vairākus gadus, tomēr līdzšinējā pieeja nav izveidojusi ikdienā funkcionējošu būvniecības projektu datu pārvaldības sistēmu. Ir redzami atsevišķi soļi, piemēram elektroniska defektu pieteikšana un BIM mācības, bet nav redzama vienota programmatūras vide, pietiekama praktiskā lietotāju kapacitāte, skaidra projektu datu struktūra, atbildību sadalījums un prasības nodošanai un uzturēšanai. Tas profesionāli pamato ceļa kartes izstrādi: tai jāpalīdz pārvērst stratēģiskos mērķus praktiskā, pārbaudāmā un ieviešamā programmā, kas tiešām sāk strādāt NVA ikdienas procesos.

Galvenais novērojums: rezultātu izšķir BIM uzraudzība projektā

Salīdzinot projektus, kuros BIM mērķi tika vai netika sasniegti, redzama skaidra likumsakarība: tur, kur BIM izstrāde netiek uzraudzīta, BIM paliek formāla prasība, modeļi nav izmantojami, dati nav ticami, un stratēģijās deklarētie mērķi netiek sasniegti. Tur, kur prasības tiek definētas, izstrāde uzraudzīta un nodevumi pārbaudīti, BIM kļūst par ticamu datu avotu pārējiem procesiem: tāmēm, izpildēm, nodošanai un uzturēšanai. Šobrīd BIM uzraudzība nenotiek visos NVA projektos.

Projekti bez BIM uzraudzības

BIM prasības ir formālasPrasības tiek pārkopētas no citiem projektiem, un izpildītāji tās interpretē katrs savādāk.

Nodevumi netiek pārbaudītiModeļus un datus pieņem bez satura pārbaudes — kļūdas atklājas būvdarbos vai uzturēšanā, kad tās labot ir dārgi.

Dati nav ticami un netiek lietotiApjomi, specifikācijas un izpilddokumentācija neder tāmēm, izmaiņu kontrolei un uzturēšanai — BIM mērķi paliek nesasniegti.

Projekti ar BIM uzraudzību

Prasības ir izmērāmasTiek definēts, kādi dati un nodevumi ir vajadzīgi, kādam mērķim un kā tos pārbaudīs.

Nodevumi tiek ekspertētiModeļi, apjomi un dati tiek pārbaudīti pirms pieņemšanas — problēmas atklājas, kamēr tās vēl var novērst.

Dati strādā pārējos procesosTicami apjomi un strukturēta izpilddokumentācija tiek izmantoti tāmēs, izpildēs, nodošanā un uzturēšanā.

Secinājums ceļa kartei

BIM un digitālie procesi ir jāuzrauga katrā projektā jau no prasību definēšanas, un nodevumus un objektu nevajadzētu pieņemt bez atzinuma par digitālo datu atbilstību. Tikai tā rodas ticami dati, uz kuriem var balstīt pārējos NVA procesus.

Sāpju karte: kur procesā šobrīd pazūd vērtība

Šis bloks nosauc vietas, kur būvniecības projektos rodas manuāls darbs un datu pārrāvumi. Sāpes šeit ir definētas profesionāli — pēc novērojumiem NVA projektos; sarakstu papildināsim ar sāpēm, ko iesniegs paši NVA darbinieki. Katrai sāpei ir kods (S1–S9), pēc kura tālāk seko risinājumi un prioritātes.

S1Prasības nav strukturētas

Vajadzības, telpu prasības, tehniskā specifikācija un iepirkuma pielikumi katrā projektā var veidoties citādi.

S2TS katrā projektā atšķiras

Ja tehniskās specifikācijas nav veidnēs, tās ir grūti salīdzināt, pārbaudīt un atkārtot nākamajos projektos.

S3Iepirkumos dati nav pārbaudāmi

Prasības bieži tiek aprakstītas tekstā, bet netiek prasītas matricās, kontrolsarakstos vai strukturētos nodevumos.

S4Tāmes paliek Excel failos

Apjomu, vienību cenu, izmaiņu un F2/F3 izpildes kontrole notiek ar lielu manuālā darba īpatsvaru.

S5MAF/RFI nav vienotā reģistrā

Materiālu apstiprinājumi, jautājumi, atbildes un lēmumi ne vienmēr ir sasaistīti ar līgumu, tāmi un darbu grafiku.

S6Izmaiņas grūti izsekot

Izmaiņas jāspēj sasaistīt ar līgumu, tāmi, termiņu, saskaņojumu un faktiskās izpildes datiem.

S7Nodošana beidzas kā arhīvs

Ja izpilddokumentācija tiek nodota kā failu kopums, uzturētājs sāk darbu ar informācijas meklēšanu.

S8Uzturēšanai trūkst datu

Telpu, aktīvu, garantiju, instrukciju, apkopes un BMS/FM informācijai jābūt pārņemamai kā datiem, nevis tikai dokumentiem.

S9Nav vienādu kontroles punktu

BIM, rasējumu, tāmes, izmaiņu un izpilddokumentācijas pārbaudes jādefinē kā pasūtītāja kontroles punkti.

Darbinieku pieteiktie uzlabojumi

Papildus profesionāļu definētajām problēmām S1–S9 šeit redzams, ko NVA darbinieki paši ir pieteikuši pie procesa posmiem sadaļā “BIM izstrādes process”. Visi pieteikumi ir redzami visiem.

Notiek ielāde…

Secinājums procesu sākumpunktamDigitalizācijas mērķis nav aizstāt cilvēku lēmumus ar programmu. Mērķis ir sakārtot vietas, kur pazūd informācija, atkārtojas manuāla pārbaude un nav skaidrs, kurš datus ievada, pārbauda, apstiprina un nodod tālāk.

Dzīves cikla karte: katrā posmā sāpe un risinājums

Procesu karte rāda, kurā dzīves cikla posmā katra sāpe (S1–S9) izpaužas un kāds risinājums (R1–R8, aprakstīti nākamajā sadaļā) to novērš. Tikai pēc šāda skata var korekti definēt, ko NVA standartizē, ko pārbauda un ko digitalizē — un kādā secībā.

Galvenā procesa ķēde

No vajadzības un tehniskās specifikācijas līdz VDV/BIS, būvdarbiem, F2/F3, nodošanai, garantijai un uzturēšanas datiem.

VajadzībaLietotāja vajadzības, telpas, funkcija, sākotnējais budžets.

Prasības un TSProjektēšanas uzdevums, BIM/VDV, nodošanas un aktīvu prasības.

IepirkumsNolikums, jautājumi, piedāvājumi, kompetenču un datu prasību vērtēšana.

ProjektēšanaBEP/BIP, modeļi, rasējumi, apjomi, tāme un pārbaudes.

PārbaudeNormatīvi, sadursmes, apjomi, tāmes un pasūtītāja prasības.

Būvdarbu iepirkumsEkspertīze, būvuzraudzība, būvdarbu līgums un VDV darba kārtība.

BūvdarbiMAF, RFI, izmaiņas, F2/F3, konstatācijas akti un izpildes.

NodošanaIzpilddokumentācija, as-built dati, aktīvu reģistrs, instrukcijas.

GarantijaDefekti, garantijas darbi, atbildības un termiņi.

UzturēšanaTelpas, aktīvi, apkopes, BMS/FM dati un uzturēšanas vēsture.

Posms	Kur sāp	Digitālais risinājums	Ieviešana
01 Vajadzība	Vajadzība paliek vispārīga un vēlāk pārvēršas izmaiņās. S1	Vajadzību anketa un telpu kartiņas no vienotām veidnēm; speciālists palīdz definēt datu prasības jau sākumā. R2R3	Ātri un lēti
02 Prasības un TS	Prasības un tehniskās specifikācijas katrā projektā veidojas citādi. S1S2	Vienotas TS, projektēšanas uzdevuma un nodevumu veidnes; prasību bibliotēka. R2R3	Ātri un lēti
03 Iepirkums	Prasības aprakstītas tekstā — piedāvājumu dati nav salīdzināmi un pārbaudāmi. S3	Atbilstības matricas un kontrolsaraksti iepirkuma pielikumos; speciālists vērtē datu piegādes spēju. R2R3	Ātri un lēti
04 Projektēšana	Modeļi, rasējumi un tāmes nav savstarpēji pārbaudītas datu ķēdes daļas. S4S9	Pasūtītāja datu vide ar versiju kontroli; speciālists uzrauga modeļu un datu kvalitāti izstrādes gaitā. R5R3	Vidējs solis
05 Pārbaude	Bez vienotiem kontroles punktiem nav pierādījuma, ka prasība ir izpildīta. S9	BIM/datu ekspertīze kopā ar būvekspertīzi; pārbaudes protokoli un komentāru reģistrs. R4R3	Ātri un lēti
06 Būvdarbu iepirkums	Projektēšanā definētās datu prasības pazūd būvdarbu līgumā. S3S1	Līguma pielikumu komplekts no veidnēm; tāmju prasības sasaistītas ar administrēšanas rīku. R2R1	Ātri un lēti
07 Būvdarbi	Tāmes, izpildes, MAF/RFI un izmaiņas dzīvo Excel failos un e-pastos. S4S5S6	Tāmju un izpilžu administrēšana tīmeklī ar automātiskām pārbaudēm; MAF/RFI un izmaiņu reģistrs. R1R6R5	Ātri un lēti
08 Nodošana	Objekts tiek nodots juridiski, bet dati nav gatavi apsaimniekošanai. S7S9	Nodošanas kontrolsaraksts un datu komplekts; objektu nepieņem bez digitālo procesu speciālista atzinuma. R4R7	Vidējs solis
09 Garantija	Defekti nav sasaistīti ar telpu, aktīvu, līgumu un garantijas termiņu. S8	Garantiju un defektu reģistrs, sasaistīts ar nodošanas datiem (paplašinot esošo defektu portālu). R7	Vidējs solis
10 Uzturēšana	Aktuālie dati dzīvo atsevišķās tabulās, e-pastos un cilvēku pieredzē. S8S7	Aktīvu reģistrs, apkopes grafiki un BMS/FM datu loģika, kas pārņem nodošanas datus. R7R8	Ilgtermiņa

Detalizētā procesa matrica Pilnais 15 posmu apraksts: kas notiek, kādi dati rodas, kas pārbauda, kur ir risks un kur BIM palīdz.

Posms	Kas notiek	Kādi dati rodas	Kas pārbauda	Kur ir risks	Digitalizācijas iespēja	Kur BIM palīdz
Vajadzības definēšana	Lietotājs un NVA definē vajadzību, telpas, funkciju, sākotnējo apjomu un prioritāti.	Telpu prasības, platības, funkcijas, sākotnējais budžets, termiņš.	NVA projekta īpašnieks, lietotājs, atbildīgā struktūrvienība.	Vajadzība paliek vispārīga un vēlāk pārvēršas izmaiņās.	Telpu kartiņas, vajadzību anketa, sākotnējā izmaksu struktūra.	BIM vēl nav obligāts, bet var izmantot esošo modeļu vai aktīvu datu informāciju, ja tāda ir.
Prasību sagatavošana	Tiek definēti rezultāti, nodevumi, pārbaudes punkti, datu un dokumentu prasības.	Prasību matrica, nodevumu saraksts, BIM/VDV/nodošanas prasības.	Projektu vadība, NĪ uzturēšana, iepirkumi, finanses, grāmatvedība.	Prasības nav sasaistītas ar to, kas vēlāk jāpieņem un jāuztur.	Prasību bibliotēka, lomu matrica, kontrolsaraksti.	BIM palīdz tikai tad, ja pasūtītājs nosaka, kāds modelis, detalizācija un dati jānodod.
Tehniskā specifikācija	Prasības tiek pārvērstas projektēšanas vai būvdarbu iepirkuma dokumentos.	TS, projektēšanas uzdevums, pielikumi, veidnes, līguma prasības.	Iepirkumu speciālists, projektu vadītājs, tehniskās jomas speciālisti.	TS katrā projektā atšķiras, prasības kļūst grūti salīdzināmas.	Standarta TS veidnes, prasību komplektēšana pēc projekta tipa.	BIM prasības jāiekļauj TS tikai tur, kur tās vēlāk var pārbaudīt.
Projektēšanas iepirkums	Tiek publicēts iepirkums, sniegtas atbildes un saņemti piedāvājumi.	Nolikums, jautājumi/atbildes, pretendenta metodika, cena, grafiks.	Iepirkumu komisija un tehniskie vērtētāji.	Pretendenta spēja piegādāt pārbaudāmus datus nav skaidri pierādīta.	Atbilstības matrica, dokumentu pārbaudes kontrolsaraksti, jautājumu reģistrs.	Ja prasa paraugmodeļus vai BEP/BIP, BIM palīdz vērtēt tehnisko spēju.
Piedāvājumu izvērtēšana	Tiek vērtēta cena, metodika, pieredze, termiņi un datu piegādes spēja.	Vērtēšanas protokoli, atbilstības pierādījumi, precizējumi.	Iepirkumu komisija, projektu vadība, piesaistītie eksperti.	Izvērtēšana paliek tekstuāla, bez vienādas pierādījumu loģikas.	Vērtēšanas forma, prasību izpildes matrica, pierādījumu saraksts.	BIM var palīdzēt pārbaudīt modeļa kvalitāti, klasifikāciju un datu struktūru.
Projektēšana	Tiek izstrādāts būvprojekts, modeļi, rasējumi, aprēķini, tāme un saskaņojumi.	BEP/BIP, BIM modeļi, rasējumi, apjomi, tāmes dati, lēmumi, saskaņojumi.	Projektu vadība, projektētājs, BIM pārbaudītājs, lietotājs, būvekspertīze savā kompetencē.	Modeļi, rasējumi un tāmes nav savstarpēji pārbaudītas datu ķēdes daļas.	VDV, versiju kontrole, modeļu pārbaudes, tāmes imports un salīdzinājumi.	BIM ir galvenais instruments koordinēšanai, sadursmju un apjomu pārbaudei.
Būvprojekta pārbaude	Pasūtītājs pārbauda atbilstību TS, normatīviem, BIM/VDV un nodošanas prasībām.	Pārbaudes protokoli, komentāri, defektu saraksti, labojumu vēsture.	NVA vai piesaistīts pārbaudītājs, projektētājs, būvekspertīze noteiktajā apjomā.	Bez pārbaudes nav pierādījuma, ka prasība ir izpildīta.	Pārbaudes punkti, komentāru reģistrs, modeļu kvalitātes protokoli.	BIM palīdz pārbaudīt koordinēšanu, klasifikāciju, informāciju un apjomus.
Būvdarbu iepirkums	Tiek iepirkti būvdarbi, būvuzraudzība, ekspertīzes vai citi saistītie pakalpojumi.	Nolikumi, līguma prasības, būvdarbu tāmes, uzraudzības uzdevumi.	Iepirkumu komisija, projektu vadība, tehniskie speciālisti.	Projektēšanā definētās datu prasības pazūd būvdarbu līgumā.	Līguma pielikumu komplekts, VDV darba kārtība, pārbaudes protokoli.	BIM palīdz pārbaudīt būvdarbu apjomus un būvējamību pirms līguma.
Būvdarbu līgums un VDV/BIS	Tiek nostiprināta darba kārtība: saziņa, dokumenti, tiesības, termiņi, BIS darbības.	Līguma dati, VDV mapes, piekļuves, BIS ieraksti, saskaņojumu plūsmas.	Projektu vadītājs, būvuzraugs, būvdarbu veicējs, līguma administrētājs.	Dalībnieki strādā paralēlos e-pastos, mapēs un failu versijās.	VDV tiesības, dokumentu statuss, e-paraksta plūsma, BIS/VDV sasaistes kārtība.	BIM jābūt pieejamam kā pārbaudes instruments būvdarbu komandai.
Būvdarbi, MAF un RFI	Notiek būvdarbi, materiālu apstiprināšana, jautājumi, atbildes un lēmumi.	MAF, RFI, foto, pārbaudes, būvuzrauga piezīmes, lēmumu vēsture.	Būvuzraugs, projektu vadītājs, autoruzraugs, būvdarbu veicējs.	Lēmumi nav sasaistīti ar līgumu, tāmi, grafiku un konkrētu darbu.	MAF/RFI reģistrs, uzdevumi, kontrolsaraksti, Kanban vai statusu panelis.	BIM palīdz saprast, uz kuru elementu, sistēmu vai telpu attiecas jautājums.
Tāmes, izmaiņas un F2/F3	Tiek kontrolēta līguma tāme, izmaiņas un ikmēneša izpildes.	Līguma tāme, izmaiņu tāmes, F2/F3, konstatācijas akti, maksājumu dati.	Projektu vadība, būvuzraugs, finanses, grāmatvedība, līguma administrētājs.	Izmaiņas un izpildes grūti sasaistīt ar sākotnējo līgumu un apjomiem.	Tāmes imports, salīdzināšana, F2/F3 pret līguma tāmi, izmaiņu darbplūsma.	BIM palīdz pārbaudīt būvdarbu un materiālu apjomus pret modeli.
Būvdarbu izpildes apstiprināšana	Tiek pārbaudīts, vai darbi ir veikti, atbilst kvalitātei un var tikt apmaksāti.	Izpildes apliecinājumi, pārbaudes akti, foto, saskaņojumi, maksājumu pamatojums.	Būvuzraugs, projektu vadītājs, finanses, grāmatvedība.	Apmaksa balstās uz atsevišķiem failiem un manuāliem salīdzinājumiem.	Digitāls izpildes statuss, pieņemšanas kontrolsaraksti, saistība ar maksājumu.	BIM palīdz vizuāli un datu līmenī saprast, kas attiecas uz konkrēto izpildi.
Izpilddokumentācija	Tiek sagatavota dokumentācija par faktiski izbūvēto, instrukcijas un aktīvu dati.	As-built rasējumi/modeļi, sertifikāti, instrukcijas, garantijas, aktīvu saraksti.	Projektu vadība, būvuzraugs, uzturētājs, grāmatvedība.	Dokumentācija tiek nodota kā arhīvs, nevis lietojams datu komplekts.	Obligātie failu nosaukumi, nodevumu kontrolsaraksts, aktīvu datu imports.	BIM palīdz salīdzināt projektēto un izbūvēto, bet jānodod arī uzturēšanai lietojami dati.
Nodošana ekspluatācijā	Objekts tiek nodots, dati pārņemti NVA uzskaitē un nodoti uzturēšanai.	Nodošanas akti, aktīvu kartiņas, garantijas, instrukcijas, reglamenti, uzskaites dati.	Projektu vadība, NĪ uzturēšana, finanses, grāmatvedība, lietotājs.	Objekts ir nodots juridiski, bet dati nav gatavi praktiskai apsaimniekošanai.	Nodošanas darba plūsma, aktīvu reģistrs, uzskaites un uzturēšanas datu komplekts.	BIM ir viens no nodošanas informācijas avotiem, nevis vienīgais uzturēšanas rīks.
Garantija	Tiek reģistrēti defekti, garantijas darbi, termiņi un atbildības.	Defekti, garantijas pieteikumi, darbu statuss, foto, termiņi, atbildīgie.	Uzturētājs, projektu vadība, būvdarbu veicējs, lietotājs.	Defekti nav sasaistīti ar objektu, telpu, aktīvu, līgumu vai garantijas termiņu.	Garantijas reģistrs, defektu portāls, statusi, atgādinājumi un pārskati.	BIM var palīdzēt identificēt telpu, sistēmu vai elementu, ja modelis ir lietojams.
Uzturēšana, aktīvu dati un BMS	Tiek plānotas apkopes, uzturēšanas darbi, aktīvu izmaiņas un BMS/viedo ēku dati.	Aktīvu kartiņas, apkopes grafiki, servisa vēsture, BMS dati, uzturēšanas reglamenti.	NĪ uzturēšana, lietotāji, grāmatvedība, ārpakalpojumu sniedzēji.	Aktuālie dati dzīvo atsevišķās tabulās, e-pastos un cilvēku pieredzē.	Aktīvu reģistrs, telpu kartiņas, apkopes grafiki, BMS/FM datu loģika.	BIM izmantošana uzturēšanā ir jēgpilna tikai tad, ja modelis sasaistīts ar praktiski atjaunojamiem aktīvu datiem.

Risinājumu katalogs un ieviešanas prioritātes

Katram risinājumam (R1–R8) ir novērtēta ieviešanas grūtība, izmaksas un ieguvums, jo budžetā lielas naudas digitalizācijai nav. Loģika ir vienkārša: vispirms ievieš to, kas ir ātri un lēti un dod lielu ieguvumu; dārgos soļus plāno nākamo gadu budžetos.

Prioritāšu karte: grūtība pret ieguvumu Katrs punkts ir risinājums no kataloga zemāk. Zaļie — sākt tūlīt, dzeltenie — plānot budžetā, zilie — ilgtermiņa attīstība.

R1 Tāmju un izpilžu administrēšana tīmeklī

Tāmes, izmaiņas un F2/F3 izpildes tiek iesniegtas, automātiski pārbaudītas, saskaņotas un parakstītas sistēmā, ar gatavām atskaitēm.

Risina: S4 S6 S9
Aģentūrai fiksēta gada maksa ar neierobežotu lietotāju skaitu; izpildītāji licences pērk paši.
Gatavs risinājums, ieviešams dažu nedēļu laikā.

Sākt tūlīt

R2 Vienotas prasību un TS veidnes

Projektēšanas uzdevuma, TS, iepirkuma pielikumu, VDV/BIM un nodošanas prasību veidnes kā atkārtojams komplekts (sk. sadaļu “Prasības un veidnes”).

Risina: S1 S2 S3
Iekšējs darbs ar speciālista atbalstu — bez licencēm.
Katrs nākamais projekts sākas no gatava pamata.

Sākt tūlīt

R3 Digitālo procesu speciālists visos projektos

Algots vai ar ilgtermiņa līgumu piesaistīts speciālists, kas katrā projektā atbild par VDV, BIM, datu prasībām un pārbaudēm un piedalās projektu vadības sanāksmēs.

Risina: caurviju — atbalsta visas sāpes S1–S9
Organizatorisks lēmums, ne tehnoloģiju iepirkums.
Darbiniekiem paliek pamatlietas — mazāk pretestības.

Sākt tūlīt

R4 BIM ekspertīze kopā ar būvekspertīzi

Projektu ekspertīzē un objekta nodošanā digitālo datu pārbaude ir procesa daļa: nodevumus un objektu nepieņem bez speciālista atzinuma.

Risina: S9 S7
Papildina esošo ekspertīzes praksi, neveido jaunu procesu.
Rada ticamus datus pārējiem procesiem.

Sākt tūlīt

R5 Pasūtītāja datu vide (VDV) ar licencēm pēc lomām

NVA pārvaldīta vienotā datu vide ar piekļuvi saviem darbiniekiem un kontrolētu ārējo pušu piekļuvi.

Risina: S5 S6 S7
Licenču iepirkums + mapju struktūra + darba kārtība.
Novērš atkarību no ārējo pušu licencēm.

Plānot budžetā

R6 MAF/RFI un izmaiņu vienots reģistrs

Materiālu apstiprinājumi, jautājumi, atbildes un izmaiņas vienā reģistrā ar statusu, termiņu, atbildīgo un lēmumu vēsturi.

Risina: S5 S6
Ieviešams kā VDV vai tāmju rīka modulis.
Lēmumi sasaistīti ar līgumu, tāmi un grafiku.

Plānot budžetā

R7 Digitāla nodošana un aktīvu dati uzturēšanai

Nodošana kā datu pārņemšana: aktīvu, telpu, garantiju, instrukciju un apkopes dati strukturētā komplektā, ko pārņem uzturēšana un garantiju uzraudzība.

Risina: S7 S8
Prasa veidnes (R2), datu vidi (R5) un procesa maiņu.
Paplašina esošo defektu pieteikšanas portālu.

Ilgtermiņa

R8 BIS/e-paraksta sasaiste un automatizētas pārbaudes

Skaidra BIS un VDV darba dalīšana, e-paraksts projekta datu plūsmā un pakāpeniska pārbaužu automatizācija, tostarp ar MI atbalstu dokumentu un tāmju kontrolē.

Risina: S3 S9
Atkarīgs no R5 un valsts sistēmu iespējām.
Baltijas un pasaules pieredze rāda šo kā nākamo soli.

Ilgtermiņa

Secinājums prioritātēm: ātri un lēti vispirmsČetri risinājumi (R1–R4) neprasa lielu budžetu: tie ir organizatoriski lēmumi, veidnes un gatavi rīki, kuros aģentūra maksā tikai par sevi. Tos var ieviest tūlīt, un tie dod tūlītēju manuālā darba samazinājumu. R5–R6 iekļaujami nākamā gada budžetā, R7–R8 ir ilgtermiņa attīstība, kas balstās uz pirmajos soļos sakārtotajiem datiem.

Trīs stratēģiskie soļi

Budžetā lielas naudas digitalizācijai nav — tāpēc ceļa karte piedāvā trīs soļus, kas neprasa lielus ieguldījumus, bet maina procesu būtību: gatavs rīks tāmēm, atbildīgais speciālists katrā projektā un digitālā ekspertīze pieņemšanā. Katrs solis ir patstāvīgs vadības lēmums, ko var pieņemt jau tagad.

Ieviest tāmju administrēšanu tīmeklī

Latvijā ir gatavi tīmekļa risinājumi, kas atrisina tāmju administrēšanu: visas tāmes un izpildes tiek pārbaudītas automātiski, saskaņošana un parakstīšana notiek sistēmā, atskaites veidojas pašas. Ceļa karte piedāvās risinājumu variantus izvēlei.

Aģentūra maksā fiksētu gada maksu — līdz 10 000 EUR gadā ar neierobežotu aģentūras lietotāju skaitu; arī četru gadu līgumcena paliek mazā iepirkuma robežās.
Izpildītāji licences iegādājas paši un piegādā datus sistēmā.
Beidzas manuālā tāmju, izmaiņu un F2/F3 salīdzināšana Excel failos.
Ieviešams dažu nedēļu laikā, bez izstrādes projekta.

R1Sākt tūlīt

Digitālo procesu speciālists visos projektos

Katrā projektā tiek noteikts speciālists, kas atbild par digitālajiem procesiem — VDV, BIM, datu prasībām un pārbaudēm. Speciālistu algo vai piesaista ar ilgtermiņa līgumu, un viņš piedalās projektu vadības sanāksmēs.

Organizatorisks lēmums — ne tehnoloģiju iepirkums.
Prasības tiek definētas projekta sākumā, ne beigās.
Darbiniekiem paliek pamatlietas; padziļinātās zināšanas nes speciālists.
Saskan ar atbalsta modeli sadaļā “Personāls”.

R3Sākt tūlīt

BIM ekspertīze kopā ar būvekspertīzi

Projektu ekspertīzē un objekta nodošanā līdzās būvekspertīzei tiek veikta arī digitālo datu un BIM ekspertīze. Nodevumus un objektu nepieņem bez šī atzinuma.

Digitālos procesus pārbauda speciālists konkrētā infrastruktūrā — nevis visi darbinieki.
Mazāk pretestības: komandai nav jākļūst par BIM ekspertiem.
Rodas ticami dati, ko var izmantot tāmēs, uzturēšanā un nākamajos projektos.
Papildina esošo ekspertīzes praksi, neveidojot jaunu procesu.

R4Sākt tūlīt

Šie trīs soļi kopā izveido minimālo digitālo pamatu: sakārtotas tāmes un izpildes, atbildīgais par datiem katrā projektā un pārbaudīti nodevumi pieņemšanā — bez liela budžeta un bez prasības visiem darbiniekiem apgūt jaunus rīkus.

Funkcionalitātes bloki un ieviešanas secība

Šeit rīks tiek aprakstīts caur NVA vajadzīgajām spējām. Tas ļauj sagatavot iepirkuma prasības neitrāli: netiek izvēlēts produkts, bet tiek definēts, kas risinājumam praktiski jāspēj.

Projektu pārvaldība

Projekti, statusi, lomas, termiņi, finanses, riski un vadības atskaites vienā skatā.

Dokumenti un VDV

Mapes, statusi, versijas, tiesības, vēsture, komentāri, apstiprinājumi un nodošanas struktūra.

BIS un e-paraksts

Skaidrs sadalījums, kas tiek vadīts VDV, kas iesniegts BIS un kurā brīdī notiek parakstīšana.

Tāmes un būvizmaksas

Tāmju imports, kļūdu pārbaude, budžeta/līguma/izmaiņu tāmju salīdzināšana un analītika.

Būvdarbu izpildes

Izpildes no līguma tāmes, atlikumi, korekcijas, būvuzrauga izskatīšana un apstiprināšana.

Grafiks un naudas plūsma

Tāmes pozīcija kā uzdevums ar laika dimensiju: plānotais pret izpildīto un naudas plūsma.

MAF un RFI

Digitāli reģistri ar statusiem, termiņiem, atbildīgajiem, vēsturi un lēmumu pierādījumiem.

Kontrolsaraksti

Būvdarbu uzsākšana, nodošana, apdrošināšana, atbildīgās personas, izpilddokumentācija, garantijas un uzturēšanas dati.

BIM un AI pārbaudes

BIM kā datu avots apjomiem, izmaiņām, izpildēm un nodošanai; AI dokumentu, tāmju un risku pārbaudēm.

Pārejas matrica: šobrīd un digitalizētais risinājums No e-pastiem, mapēm un Excel uz izsekojamu VDV darba kārtību — pa procesiem.

Process	Šobrīd	Digitalizētais risinājums
Dokumenti	E-pasti, mapes, dažādas versijas.	VDV ar statusiem, tiesībām, vēsturi un apstiprinājumiem.
BIS sasaite	Oficiālā aprite un darba aprite var būt atdalītas.	Skaidrs process, kas notiek VDV un kas tiek iesniegts BIS.
E-paraksts	Parakstīšana notiek ārpus kopējā procesa.	Parakstīšanas statuss redzams konkrētajā procesā.
Tāmes	Excel faili un manuālas kļūdas.	Imports, kļūdu pārbaude, salīdzināšana un analītika.
Izpildes	Manuāli F2/F3 un atsevišķi Excel faili.	Izpildes no līguma tāmes ar atlikumu kontroli.
MAF	E-pasti un pielikumi.	Digitāls materiālu apstiprināšanas process.
RFI	Neskaidri jautājumi un atbildes e-pastos.	Izsekojams informācijas pieprasījumu reģistrs.
Izmaiņas	Grūti sasaistīt ar tāmi un līgumu.	Izmaiņu reģistrs ar izmaksu un termiņu ietekmi.
Grafiks	Laiks un nauda tiek vadīti atsevišķi.	Tāmes pozīcijas ar laika dimensiju.
BIM	Modelis kā atsevišķs fails.	Datu avots apjomu, kļūdu un izpilžu pārbaudei.
Nodošana	Dokumentu arhīvs bez datu struktūras.	Strukturēts nodošanas datu komplekts uzturēšanai.
Uzturēšana	Dati nav pietiekami strukturēti.	Aktīvu, garantiju, telpu un iekārtu datu nodošana uzturēšanai.

Ko var sākt īstermiņā

Projektu reģistrs, sadarbības partneri un līgumi.
Vienota dokumentu struktūra un VDV darba kārtība.
Tāmju imports, kļūdu pārbaude, līguma/budžeta tāme un analītika.
Būvdarbu grafiks, naudas plūsma un izpildes no līguma tāmes.
Būvuzrauga izskatīšana, uzdevumi, kontrolsaraksti, nodošanas uzdevumi un atskaites.

Kas jāattīsta pakāpeniski

NVA specifiska VDV mapju struktūra, dokumentu statusi un e-paraksta plūsmas.
BIS sasaistes scenāriji, MAF, RFI, izmaiņu reģistrs un F2/F3 apstiprināšanas loģika.
Tāmes un BIM apjomu salīdzināšana, izpilddokumentācijas automātiska pārbaude.
Aktīvu datu nodošana uzturēšanai, AI palīdzība pārbaudēs un BMS/viedo ēku datu integrācija.

Secinājums procesu digitalizācijaiNVA nav vajadzīga tikai failu glabātuve. NVA vajadzīga digitāla darba kārtība, kur katram dokumentam, tāmei, modelim, jautājumam, izmaiņai un izpildei ir statuss, atbildīgais, termiņš, vēsture un pārbaudes pierādījums. Tas ir pamats, lai prasības ikdienā tiešām strādātu.

NVA var sākt ar vienu tīmekļa risinājumu, kas apvieno projektu pārvaldību, dokumentu apriti, VDV, tāmju importu, izpilžu kontroli, grafiku, naudas plūsmu, uzdevumus, kontrolsarakstus, analītiku un atskaites, un pakāpeniski to papildināt ar BIS sasaisti, e-parakstu, MAF/RFI apriti, izmaiņu vadību, BIM pārbaudēm, MI funkcijām un nodošanas datiem uzturēšanai.

Ieviešanas posmi

Ieviešana nav vienreizēja sistēmas palaišana. Tā ir pakāpeniska pāreja: vispirms minimālais prasību un pilotprojekta komplekts, pēc tam pārbaudīta darba kārtība un tikai tad plašāka ieviešana.

Īstermiņš: 0-6 mēneši

Apstiprināt ceļa kartes tvērumu un nozīmēt atbildīgo par ieviešanu.
Pieņemt trīs stratēģiskos lēmumus: tāmju administrēšana tīmeklī R1, speciālists visos projektos R3, BIM ekspertīze pieņemšanā R4.
Iegādāties tāmju rīka licences NVA lietotājiem un sākt lietot pilotprojektā.
Identificēt 1-2 pilotprojektus.
Sagatavot TS, iepirkumu, VDV, tāmju un BIM prasību minimumu R2.

Vidējais termiņš: 6-18 mēneši

Ieviest prasību komplektu pilotprojektā.
Iekļaut digitalizācijas pozīcijas (VDV licences R5, apmācības) nākamā gada budžeta pieprasījumā.
Testēt VDV darba kārtību, tāmju importu, izpildes, MAF/RFI apriti R6 un BIM pārbaudes.
Sagatavot digitālu izpilddokumentācijas struktūru.
Izvērtēt pilotprojektu, koriģēt veidnes; sagatavot ierakstus publiskajam pārskatam.

Ilgtermiņš: 18-36 mēneši

Ieviest prasību komplektu visos atbilstošajos projektos; objektu pieņemšana tikai ar digitālo procesu speciālista atzinumu kļūst par standarta kārtību.
Paplašināt web risinājuma izmantošanu, BIS un e-paraksta sasaisti R8.
Strukturēt nodošanas, aktīvu un uzturēšanas datus R7, kur pamatoti arī BMS/viedo ēku sasaisti.
Ieviest vadības atskaites, KPI paneli un regulāru prasību pārskatīšanu.
Aktualizēt NVA stratēģiju ar sasniegtajiem rādītājiem un nākamajiem mērķiem.

Konkrētie administratīvie soļi Kuri dokumenti jāgroza, kuri iepirkumi jāizsludina, kas jāraksta pārskatos un kurš par to atbild.

NVA stratēģijas papildināšana

Kārtējos stratēģijas grozījumos vai nākamajā stratēģijā iekļaut:

būvniecības procesu digitalizācijas mērķi ar izmērāmiem rādītājiem;
prasību par digitālo procesu speciālistu visos projektos;
BIM/datu ekspertīzi projektu pārbaudē un objektu pieņemšanā;
pasūtītāja pārvaldītu projektu datu vidi;
ikgadēju digitalizācijas pozīciju budžeta pieprasījumā.

Ieraksti publiskajos pārskatos

Katru gadu atskaitīties par izmērāmu progresu (atbilde uz stratēģiju izpētē konstatēto "deklarēts, bet neizpildīts"):

projektu īpatsvars ar digitālo procesu speciālistu;
tāmju un izpilžu apjoms, kas iet caur administrēšanas sistēmu;
datu vides lietotāju skaits un apmācītie darbinieki;
pilotprojekta rezultāti un nākamā gada mērķi.

Iepirkumi un līgumi

Izsludināmie iepirkumi un slēdzamie līgumi prioritārā secībā:

tāmju administrēšanas rīka abonements ar fiksētu gada maksu R1 — tūlīt;
digitālo procesu speciālista amata vieta vai ilgtermiņa pakalpojuma līgums R3 — tūlīt;
BIM ekspertīzes pakalpojums kopā ar būvekspertīzi R4 — nākamajos projektu iepirkumos;
datu vides (VDV) licences pēc lomām R5 — nākamā budžeta gadā.

Atbildīgais par ieviešanu

Viens nosaukts ieviešanas īpašnieks ar skaidriem pienākumiem:

uztur ceļa karti un seko progresam pret KPI;
vada veidņu izstrādi R2 un prasību pārskatīšanu;
administrē datu vidi, piekļuves un licenču uzskaiti;
koordinē speciālistu piesaisti un darbinieku apmācības;
reizi ceturksnī ziņo vadībai; sagatavo ierakstus stratēģijai un pārskatiem.

Secinājums ieviešanas posmiemIeviešanas plānam jābūt pietiekami konkrētam, lai NVA var sākt ar ierobežotu finansējumu, bet pietiekami sistemātiskam, lai pilotprojekta rezultāti kļūtu par atkārtojamu darba kārtību. Pirmie soļi ir administratīvi, nevis tehnoloģiski: lēmumi, atbildīgais, licences un veidnes.

Pilotprojekts

Pilotprojektā nepārbauda visu iespējamo. Tajā pārbauda minimālo procesu ķēdi, kas pierāda, ka prasības, dati, VDV, tāmes, izpildes, uzdevumi un atskaites var strādāt vienā praktiskā darba kārtībā.

Pilotprojektā pārbaudāmie elementi Pārbaudes programma pirmajam ierobežotajam ieviešanas solim.

Prasības un pielikumi

TS prasības, iepirkuma pielikumi, VDV mapju struktūra un dokumentu statusi.

Tāmes un izpildes

Tāmju imports, kļūdu pārbaude, būvdarbu grafiks, izpildes no līguma tāmes un atlikumu kontrole.

Kontrole būvdarbos

Būvuzrauga izskatīšana, MAF/RFI aprite, izmaiņu reģistrs un uzdevumu kontrole.

BIM pārbaudēm

BIM izmantošana būvprojekta, apjomu, koordinēšanas un nodošanas datu pārbaudēm.

Nodošana

Digitāla izpilddokumentācijas struktūra, nodošanas uzdevumi un datu komplekts uzturēšanai.

Atskaites

Vadības atskaite par termiņiem, statusiem, izpildēm, tāmju kļūdām, MAF/RFI un nodošanas gatavību.

Pilotprojekta izvēles loģika. Pilotam jābūt pietiekami reālam, lai tajā parādās projektēšana, tāmes, būvdarbu kontrole, izmaiņas un nodošana, bet pietiekami ierobežotam, lai NVA var vadīt ieviešanu bez organizācijas pārslodzes.

Lomas, ārējie speciālisti un KPI

NVA nav jāveido pilna iekšējā BIM ekspertu komanda, bet katrā projektā ir jābūt digitālo procesu speciālistam — algotam vai piesaistītam ar ilgtermiņa līgumu, ar vietu projektu vadības sanāksmēs. Pārējām lomām jāattīsta gudra pasūtītāja kompetence savā solī.

Lomu modelis Kas piedalās ieviešanā un par ko atbild.

Loma	Atbildība
NVA projekta vadītājs	Vada projektu, pasūta prasības, organizē pārbaudes un pieņem lēmumus projekta līmenī.
NVA iepirkumu speciālists	Iekļauj prasības iepirkuma dokumentos un nodrošina to pārbaudāmu vērtēšanu.
NVA juridiskais atbalsts	Nodrošina prasību sasaisti ar līgumu, atbildībām, termiņiem un pieņemšanas kārtību.
NVA finanšu speciālists	Pārbauda budžetu, tāmes, izmaiņas, maksājumus un izpildes sasaisti ar līgumu.
NVA uzturētājs	Definē uzturēšanai nepieciešamos telpu, aktīvu, garantiju, instrukciju un apkopju datus.
Digitālo procesu (BIM) speciālists — algots vai ilgtermiņa līgums	Piedalās katrā projektā no prasību definēšanas: pārbauda modeļus, apjomus, tāmju sasaisti un nodevumus; sniedz atzinumu pirms pieņemšanas; piedalās projektu vadības sanāksmēs.
Projektētājs	Sagatavo būvprojektu, modeli, rasējumus, apjomus un nodevumus atbilstoši NVA prasībām.
Būvnieks	Strādā ar MAF/RFI, izmaiņām, izpildēm un izpilddokumentāciju noteiktajā digitālajā darba kārtībā.
Būvuzraugs	Izskata un apstiprina izpildes, pārbauda būvdarbu dokumentus un fiksē kontroles rezultātus.

Ārējie speciālisti

BIM koordinators un modeļu pārbaudes speciālists.
Tāmju un būvdarbu apjomu pārbaudes speciālists.
VDV ieviešanas un procesu digitalizācijas speciālists.
Izpilddokumentācijas un nodošanas datu pārbaudes speciālists.

KPI ar mērķa vērtībām

100% jauno projektu ar digitālo procesu speciālistu — no 2027. gada.
100% tāmju un izpilžu caur administrēšanas sistēmu — pilotā 2026. gadā, visos projektos no 2027. gada.
0 objektu pieņemti bez digitālo datu atzinuma — no 2027. gada.
≥80% iesaistīto darbinieku ar pamatapmācību savā lomā — līdz 2027. gada beigām.
100% MAF/RFI un izmaiņu izsekojamība pilotprojektā; izpilddokumentācija nodota kā datu komplekts.

Vadības lēmumi

Interaktīvā materiāla mērķis nav tikai informēt. Tam jāpalīdz vadībai pieņemt principu lēmumus, bez kuriem ceļa karte paliek dokumenta līmenī.

Izmantotie starptautiskie atskaites punkti

Katram avotam norādīts, ko no tā NVA ceļa karte pārņem — avoti nav tikai fons, bet konkrētu izvēļu pamatojums.

Avots	Ko NVA no tā pārņem
Singapore IMDA: Built Environment Industry Digital Plan	Pakāpeniska spēju pieeja: digitalizācijas soļi sakārtoti pa briedumu līmeņiem, ne visi uzreiz.
SMEs Go Digital: Built Environment IDP	Izpildītāju gatavības loģika: arī mazajiem piegādātājiem ir skaidrs, kādi rīki no viņiem tiek gaidīti.
Estonia: Digital Construction	E-būvniecības ekosistēma un datu apmaiņa ar valsts reģistriem kā ilgtermiņa virziens.
EU BIM Task Group Handbook	Kā publiskais pasūtītājs formulē BIM prasības iepirkumos samērīgi un pārbaudāmi.
Global BIM Network Playbook	Valstu ieviešanas prakses apkopojums — ceļa kartes soļu struktūra un tipiskās kļūdas.
UK Transforming Infrastructure Performance 2030	Informācijas pārvaldība visā dzīves ciklā, KPI mērīšana un datu nodošana uzturēšanai.
Ireland Public Sector BIM Adoption Timeline	Pakāpenisks mandāts ar projektu vērtības sliekšņiem — paraugs NVA ieviešanas grafikam.
Denmark Digital Construction	Digitālās prasības publiskajiem pasūtītājiem, samērotas ar projekta lielumu; digitāla nodošana kā līguma prasība.
Hong Kong Construction Digitalisation Roadmap	Tvērums plašāks par BIM: procesu digitalizācijas ceļa karte, ne tikai modelēšanas prasības.
Infrastructure NSW Digitalisation	Aktīvu datu pārvaldība dzīves ciklā — nodošanas dati kā uzturēšanas resurss.

NVA BIM ceļa karte 2027

NVA procesu digitalizācijas ceļa karte 2027

Uzdevums: izstrādāt BIM ceļa karti

Projekts / objekts

Uzdevums

Līdz nodošanai

Kas bremzē BIM un/vai digitalizācijas ieviešanu?

Nav vienotas izpratnes par BIM

BIM ieviešana prasa pārmaiņas

Nav laika pārmaiņām / esam pieraduši pa vecam

Pārmaiņām nav paredzēts finansējums

BIM ir tikai daļa no digitalizācijas

BIM izstrādes process: būvprojekta izstrāde BIM vidē

BIM ceļa karte

No BIM ceļa kartes uz būvniecības procesu digitalizāciju

Būvniecības process un BIM ietekme

Uzlabojumu pieteikumi: kas jūsu darbā notiek manuāli?

Kolēģu pieteiktie uzlabojumi

Digitalizācijas ceļa karte: mērķi un saturs

Mērķi

Ceļa kartes saturs

Pamatojums

Ko šeit noskaidrojam

Latvijas BIM minimums

Kas Latvijā jau ir

Kas Latvijā vēl nav skaidri noteikts

Normatīvais minimums

Pārbaudes kārtība

Pasūtītāja atbildība

Nozares virziens

NVA prasības

Paralēla procesu digitalizācija

Digitālās transformācijas pamatnostādnes

No dokumentu aprites uz datu apriti

Savietojamība un pilns procesa cikls

Izpēte

Ko šeit noskaidrojam

Procesu karte

Ko šeit noskaidrojam

Prasības un veidnes

Ko šeit noskaidrojam

Procesu digitalizācija

Vispirms process. Pēc tam rīks.

Ieviešanas plāns

Ieviešanas princips

NVA pārvaldības apjoms un projektu portfelis

Infrastruktūras attīstības departaments

NĪ pārvaldība un reģioni

Iepirkumi un juridiskais atbalsts

Finanses un grāmatvedība

Finanses un budžeta salīdzinājums 2025-2026

1Kopējais budžeta salīdzinājums

2Attīstība un kapitālie ieguldījumi

3Digitalizācijas redzamība budžetā

4Personāla mācības un kapacitāte

5Uzturēšana, īre un pakalpojumi

Ko rāda dati

Ko rāda budžets

Kāpēc tas ir saprotami

Kas jādara tālāk

Īstermiņš: sākt ar minimumu

Ilgtermiņš: gatavoties lielākam finansējumam

Cilvēki un lomas digitālo procesu ieviešanai

Esošā IT vide un digitālo rīku nodrošinājums

Datori un veiktspēja

Programmatūra

Piekļuves un drošība

Latvijas pieredze

Latvijas BIM ceļa karte (2019)

Obligātās prasības no 2025. gada

Standarti un terminoloģija

BIS kā valsts platforma

Baltijas pieredze: Igaunija un Lietuva

Pasaules pieredze

Apvienotā Karaliste

Singapūra

Dānija

Īrija

Prasības un veidnes

Tehniskās specifikācijas veidnes