Darba rezultāts: NVA būvniecības procesu digitalizācijas ceļa karte ar praktiski ieviešamām prasībām, veidnēm, datu struktūru, lomām, digitālās darba kārtības modeli, pilotprojektiem un ieviešanas soļiem. Līgumā minētā BIM ceļa karte šeit tiek skatīta plašāk: BIM ir viens no datu avotiem un pārbaudes instrumentiem, nevis pašmērķis.
No pamatojuma un izpētes līdz procesa kartei, prasībām, veidnēm, procesu digitalizācijai un kontrolētai ieviešanai.
Uzdevuma izpildes termiņš: 03.08.2026.
Avots: 14.05.2026. pasūtījuma forma, 3. pielikums līgumam Nr. IeM_NVA_2026/94-Pak.Šī sadaļa parāda, kāpēc ceļa karte NVA ir vajadzīga praktiski: ir normatīvās prasības, kas jāizpilda, liels objektu portfelis, būtiska finanšu plūsma un vairākas struktūrvienības, kurām ikdienā jāstrādā ar būvniecības, aktīvu, iepirkumu un uzturēšanas datiem.
Pamatojums sākas ar normatīvo minimumu un pēc tam parāda NVA praktisko mērogu: cik liels ir portfelis, kādi līdzekļi iet caur būvniecības un uzturēšanas procesiem, un cik plašs cilvēku loks šos datus rada, pārbauda vai izmanto. Tas pamato, ka digitalizācija nav tehnoloģiju eksperiments, bet pārvaldības nepieciešamība.
Šī sadaļa parāda, kas Latvijā jau ir obligāts un kur beidzas normatīvais minimums. Tas ir sākuma punkts, bet NVA vajadzībām ar to nepietiek, jo pasūtītājam pašam jādefinē VDV, modeļu pārbaudes, tāmju, izmaiņu, nodošanas, aktīvu un uzturēšanas datu prasības.
| Kritērijs | BIM obligāts | Paskaidrojums |
|---|---|---|
| Finansējums | Publiska persona - jāPrivāts finansējums - nē | 74.1 punkts attiecas uz būvniecību, kas finansēta no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem. |
| Būves grupa | 3. grupa - jā1. un 2. grupa - nē | Normatīvais minimums attiecas tikai uz trešās grupas ēkām. |
| Būvniecības veids | Jauna būvniecība - jāPārbūve/atjaunošana - nav tieši noteikts | 74.1 punkts formulēts par trešās grupas ēku jaunu būvniecību. |
| Būvprojekta daļa | Statuss pēc normatīvā minimuma | Piezīme ceļa kartei |
|---|---|---|
| AR | Jā | Arhitektūras daļa ir tieši minēta Ēku būvnoteikumos. |
| BK | Jā | Būvkonstrukciju daļa ir tieši minēta Ēku būvnoteikumos. |
| IN, IE, TN | Jā / jāprecizē | Piemēro, ja konkrētā daļa ir ēkai nepieciešama attiecīgā inženiertīklu daļa. Projektā jādefinē, kuras daļas iekļauj BIM prasībās. |
| Iekšējie inženiertīkliAVK, DN, SM, GA, UK, ESS, EL, SP, UATS, UAS, u.c. | Jā, ja attiecas uz ēku | Šīs daļas praktiski jāvērtē kā ēkai nepieciešamās inženiertīklu un sistēmu daļas, ja tās ir konkrētā projekta sastāvā. |
| Ārējie inženiertīkliUKT, LKT, ELT, EST, GAT, SAT, u.c. | Jā / nē - jāprecizē | Teritorijas ārējo tīklu un pieslēgumu daļām normatīvais formulējums nav tik skaidrs. Ceļa kartē jāparedz NVA iekšējā pieeja: kad arī teritorijas tīkliem prasa BIM vai koordinētu 3D/datu modeli. |
| TS-L, TS-CD | Nav tieši noteikts | Ēku būvnoteikumu 74.1 punkts BIM prasību tieši sasaista ar ēkas AR, BK un ēkai nepieciešamajām inženiertīklu daļām, tāpēc labiekārtojuma un ceļu darbu BIM piemērošana jādefinē NVA iekšējās prasībās pēc projekta vajadzības. |
Latvijā BIM obligātais minimums ir skaidrs tikai noteiktai projektu grupai: publiski finansētai trešās grupas jaunai ēkai un konkrētām būvprojekta daļām.
Ja BIM prasība ir normatīva, iepirkuma vai līguma prasība, pasūtītājam jāparedz arī pārbaudes kārtība, jo bez pārbaudes nav iespējams pierādīt, ka prasība ir izpildīta.
Nevar paļauties, ka BIM kvalitāti automātiski nodrošinās izpildītājs, saskaņošanas process vai būvekspertīze. BIM jāvada ar skaidriem nodevumiem, kritērijiem, atbildībām un pieņemšanas kārtību.
Privātajā attīstītāju sektorā BIM jau tiek lietots projekta kvalitātei, koordinēšanai, apjomu un būvdarbu kontrolei. Strukturēti modeļi, pārbaudāmi dati un digitāla sadarbība kļūst par profesionālas projektu vadības standartu.
Lai kvalitatīvi pasūtītu un pārbaudītu BIM, jāizstrādā NVA pasūtītāja prasības. Būvprojekta pārbaudei jāietver arī modeļu pārbaudes, tai skaitā būvdarbu apjomu pārbaudes.
Vienotā datu vide jāsaista ar prasību sagatavošanu, piedāvājumu izvērtēšanu, izmaksu un ikmēneša izpildes kontroli, izmaiņu vadību, nodošanu, aktīvu reģistru, apsaimniekošanas reglamentu un uzturēšanas datiem.
Avoti: MK noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, 74.1 punkts; LBN 202-18 pielikums par būvprojekta daļu markām; Ekonomikas ministrijas skaidrojums par BIM no 2025. gada; Publisko iepirkumu likums kā pamats prasību noteikšanai iepirkuma dokumentos un līguma izpildes pārvaldībai.
Šī sadaļa apkopo, kas jau ir definēts NVA dokumentos, kādi publiski redzami soļi ir sperti, kāda informācija vēl jāiegūst par IT vidi un kā NVA situācija salīdzināma ar Latvijas, Baltijas un starptautisko virzienu.
Izpēte nošķir nodomu no ieviešanas. Stratēģijās BIM, digitalizācija un efektivitāte jau ir pieminēta, bet ceļa kartei jāparāda, kur trūkst praktisku prasību, rīku, datu vides, apmācību un pārbaudāmu rezultātu. Ārējā pieredze palīdz nepārizgudrot to, ko citi publiskie pasūtītāji jau ir strukturējuši.
Šeit būvniecības dzīves cikls tiek sadalīts posmos: no vajadzības un prasību sagatavošanas līdz iepirkumam, projektēšanai, būvdarbiem, nodošanai, garantijai un uzturēšanai. Mērķis ir atrast vietas, kur dati pazūd, dublējas vai netiek pārbaudīti.
Procesu karte nav vēl risinājums. Tā ir darba kārtības anatomija: kur rodas lēmumi, tehniskās prasības, modeļi, tāmes, izmaiņas, izpildes, aktīvu dati un nodošanas dokumenti. Tikai pēc šī skata var profesionāli pateikt, ko automatizēt un kur prasīt strukturētus datus.
Šī sadaļa pārvērš pamatojumu, izpēti un procesu karti praktiskās NVA prasībās: tehniskajās specifikācijās, iepirkumu pielikumos, līguma prasībās, nodevumu sarakstos, pārbaudes kritērijos un veidnēs.
NVA vajadzībām nepietiek tikai ar normatīvo minimumu. Pasūtītājam jāspēj definēt, kādi dati jāiesniedz, kur tie jāievieto, kā tie jāpārbauda un kā tie tālāk tiek izmantoti projektēšanā, būvdarbos, nodošanā, grāmatvedībā un uzturēšanā.
Šī sadaļa pārvērš prasības praktiskā digitālā darba kārtībā: kādi rīki, datu struktūras, pārbaudes un lomas vajadzīgas, lai prasības nebūtu tikai pielikums iepirkumam, bet tiktu lietotas ikdienā.
Procesu digitalizācija nav viena programma. Tā ir pasūtītāja pārvaldīta darba kārtība, kurā VDV, BIS, e-paraksts, BIM skatītāji, tāmju pārbaude, MAF/RFI, izmaiņas, uzdevumi, nodošanas dati un aktīvu reģistrs strādā vienā loģikā.
Šī sadaļa noslēdz ceļa karti ar praktisku ieviešanu: kādus lēmumus vajag vadībai, kā sākt ar pilotprojektiem, kā sagatavot finansējumu, lomas, veidnes, KPI un regulāru uzlabošanas ritmu.
Ieviešana jāplāno divos tempos. Īstermiņā jāizdara minimums, ko var sākt ar ierobežotu finansējumu: prasības, piloti, lomas un apmācības. Ilgtermiņā NVA jābūt gatavai plašākam finansējumam un fondu iespējām ar jau sagatavotu loģiku, izmaksām un ieviešanas posmiem.
Digitalizācijas ceļa karte ir vajadzīga nevis teorētiski, bet NVA praktiskā mēroga dēļ: simtiem īpašumu un būvju, liels telpu apjoms, dažādi infrastruktūras, energoefektivitātes, drošības un uzturēšanas projekti. Šajā sadaļā parādīts gan pārskatos redzamais objektu mērogs, gan stratēģijā plānotais projektu portfelis.
| Projekts / programma | Kopā | Fonda daļa | Latvijas / valsts budžeta daļa | Piezīme |
|---|---|---|---|---|
| ANM KPC programma | 44,32 milj. EUR | 36,63 milj. EUR (82,7%) | 7,69 milj. EUR (17,3%) | 9 KPC objekti 2024. gada pārskatā: 5 turpināti un 4 uzsākti. |
| IDF praktiskais mācību centrs | 10,60 milj. EUR | 7,95 milj. EUR (75,0%) | 2,65 milj. EUR (25,0%) | Ietver projektēšanu un infrastruktūras izbūvi ar pilsētvides efektu. |
| PMIF “Mucenieki” | 500 tūkst. EUR | 375 tūkst. EUR (75,0%) | 125 tūkst. EUR (25,0%) | Ēku korpusu un teritorijas tehniskā stāvokļa uzlabošana. |
| PMIF “Liepna” | 4,27 milj. EUR | 3,20 milj. EUR (74,9%) | 1,07 milj. EUR (25,1%) | Būvniecības iecere, būvdarbi un autoruzraudzība. |
| ERAF Ezermalas iela 8A/10/10B | 8,32 milj. EUR | 5,35 milj. EUR (64,3%) | 943 tūkst. EUR attiecināmā daļa un 2,03 milj. EUR neattiecināmās izmaksas (35,7%) | Energoefektivitātes paaugstināšana; Latvijas puses daļa šeit rādīta kā attiecināmā un neattiecināmā finansējuma summa. |
| Robežas torņi un pievedceļi | 3,63 milj. EUR | 75,0% | 25,0% | Seši torņi un pievedceļi Daugavas posmā. |
| Automatizēta robežu uzraudzības infrastruktūra | 95,96 milj. EUR | 71,97 milj. EUR (75,0%) | 23,99 milj. EUR (25,0%) | NVA kā sadarbības partneris; paredzēta 40 esošo torņu atjaunošana. |
Avoti: NVA 2024. gada publiskais pārskats, 14.-18. lpp.; valdības lēmums par KPC būvniecības turpināšanu.
Personāla kopskaits ir 2024. gada dati. Jaunāks publiskais pārskats vēl nav izmantots; aktuālāku skaitu varēs precizēt ar NVA. Avots: NVA 2024. gada publiskais pārskats, 7.1. sadaļa, 28.-29. lpp.
Uzturēšana, telpas, aktīvi, defekti un ekspluatācijas dati.
Tehniskās specifikācijas, iepirkuma prasības, līgumi un izmaiņu kontrole.
Objekta pieņemšana uzskaitē, kapitalizācija, maksājumi un budžeta kontrole.
Avoti: NVA 2024. gada publiskais pārskats, 27.-29. lpp.; NVA darbinieku kontaktu lapa. Kontaktos redzamie skaitļi nav tas pats, kas amata vietu saraksts, bet labi parāda publiski redzamo operacionālo kapacitāti, tostarp finanšu un grāmatvedības lomas.
NVA ir salīdzinoši liels un daudzslāņains publiskā pasūtītāja aparāts: projektu vadība, infrastruktūras attīstība, īpašumu uzturēšana, iepirkumi, juridiskais atbalsts, finanses un grāmatvedība. Paralēli jāvada esoši būvniecības projekti, jāuzsāk jauni, jāapsaimnieko un jāuztur liels nekustamo īpašumu portfelis.
Šādā noslodzē ikdienas darbs bieži balstās uz ierastām kārtībām, veidlapām, sagatavēm, e-pastiem un atsevišķu cilvēku pieredzi. Tas palielina kļūdu, nepilnīgu dokumentu, neskaidru atbildību un informācijas zuduma risku, īpaši situācijā, kad trūkst speciālistu un vienlaikus aug prasības projektu kvalitātei, caurskatāmībai un finanšu kontrolei.
Ceļa kartes uzdevums ir šo darba slodzi sakārtot praktiski: definēt lomas, vienotu datu plūsmu, pārbaudāmus dokumentu soļus, minimālās digitālo rīku prasības un apmācības, lai digitālā kārtība kļūst par ikdienas darba sistēmu, nevis papildu slogu.
Budžets 2026. gadā kļūst mazāks un piesardzīgāks, bet kapitālie izdevumi joprojām veido gandrīz pusi no kopējā apjoma. Tajā pašā laikā tieši redzamais finansējums digitalizācijai un mācībām ir ļoti neliels.
| Budžeta pozīcija | 2025 | 2026 | Izmaiņa | Izmaiņa % | 2026 īpatsvars grupā |
|---|---|---|---|---|---|
| 147,18 milj. EUR | 97,47 milj. EUR | -49,71 milj. EUR | -33,8% | 100,0% | |
| 2,72 milj. EUR | 2,55 milj. EUR | -163,5 tūkst. EUR | -6,0% | 2,6% | |
| 1,98 milj. EUR | 1,88 milj. EUR | -98,4 tūkst. EUR | -5,0% | 1,9% | |
| 1,98 milj. EUR | 1,88 milj. EUR | -98,4 tūkst. EUR | -5,0% | 1,9% | |
| 1,98 milj. EUR | 1,88 milj. EUR | -98,4 tūkst. EUR | -5,0% | 1,9% | |
| 21381Ieņēmumi par nedzīvojamā nekustamā īpašuma nomu | 1,59 milj. EUR | 1,09 milj. EUR | -502,4 tūkst. EUR | -31,6% | 1,1% |
| 21382Ieņēmumi par viesnīcu pakalpojumiem | 302,4 tūkst. EUR | 722,2 tūkst. EUR | 419,8 tūkst. EUR | 138,8% | 0,7% |
| 21383Ieņēmumi no kustamā īpašuma iznomāšanas | 3,5 tūkst. EUR | 6,4 tūkst. EUR | 2,8 tūkst. EUR | 81,1% | 0,0% |
| 21384Ieņēmumi par zemes nomu | 16,2 tūkst. EUR | 18,3 tūkst. EUR | 2,1 tūkst. EUR | 13,1% | 0,0% |
| 21389Pārējie ieņēmumi par nomu un īri | 63,8 tūkst. EUR | 43,1 tūkst. EUR | -20,7 tūkst. EUR | -32,5% | 0,0% |
| 740,1 tūkst. EUR | 675,0 tūkst. EUR | -65,1 tūkst. EUR | -8,8% | 0,7% | |
| 740,1 tūkst. EUR | 675,0 tūkst. EUR | -65,1 tūkst. EUR | -8,8% | 0,7% | |
| 40,1 tūkst. EUR | 41,5 tūkst. EUR | 1,3 tūkst. EUR | 3,3% | 0,0% | |
| 40,1 tūkst. EUR | 41,5 tūkst. EUR | 1,3 tūkst. EUR | 3,3% | 0,0% | |
| 21423Budžeta iestāžu ieņēmumi no valsts rezervju pārdošanas | 40,1 tūkst. EUR | 41,5 tūkst. EUR | 1,3 tūkst. EUR | 3,3% | 0,0% |
| 700,0 tūkst. EUR | 633,6 tūkst. EUR | -66,4 tūkst. EUR | -9,5% | 0,7% | |
| 21490Citi iepriekš neklasificētie pašu ieņēmumi | 700,0 tūkst. EUR | 633,6 tūkst. EUR | -66,4 tūkst. EUR | -9,5% | 0,7% |
| - | 1,05 milj. EUR | - | - | 1,1% | |
| - | 1,05 milj. EUR | - | - | 1,1% | |
| - | 1,05 milj. EUR | - | - | 1,1% | |
| - | 1,05 milj. EUR | - | - | 1,1% | |
| 21191Ieņēmumi no citu Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas, kas nav Eiropas strukturālie un investīciju fondi, un citu valstu finanšu palīdzības programmu īstenošanas | - | 1,05 milj. EUR | - | - | 1,1% |
| 28,1 tūkst. EUR | 5,6 tūkst. EUR | -22,6 tūkst. EUR | -80,2% | 0,0% | |
| 28,1 tūkst. EUR | 5,6 tūkst. EUR | -22,6 tūkst. EUR | -80,2% | 0,0% | |
| 28,1 tūkst. EUR | 5,6 tūkst. EUR | -22,6 tūkst. EUR | -80,2% | 0,0% | |
| 28,1 tūkst. EUR | 5,6 tūkst. EUR | -22,6 tūkst. EUR | -80,2% | 0,0% | |
| 28,1 tūkst. EUR | 5,6 tūkst. EUR | -22,6 tūkst. EUR | -80,2% | 0,0% | |
| 18131Valsts pamatbudžeta iestāžu saņemtie transferti no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem | 28,1 tūkst. EUR | 5,6 tūkst. EUR | -22,6 tūkst. EUR | -80,2% | 0,0% |
| 144,44 milj. EUR | 93,86 milj. EUR | -50,58 milj. EUR | -35,0% | 96,3% | |
| 144,44 milj. EUR | 93,86 milj. EUR | -50,58 milj. EUR | -35,0% | 96,3% | |
| 21710Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiemvalsts dotācija | 144,44 milj. EUR | 93,86 milj. EUR | -50,58 milj. EUR | -35,0% | 96,3% |
| 147,28 milj. EUR | 97,47 milj. EUR | -49,81 milj. EUR | -33,8% | 100,0% | |
| 68,33 milj. EUR | 49,36 milj. EUR | -18,97 milj. EUR | -27,8% | 50,6% | |
| 43,65 milj. EUR | 40,65 milj. EUR | -3,00 milj. EUR | -6,9% | 41,7% | |
| 7,70 milj. EUR | 7,22 milj. EUR | -477,1 tūkst. EUR | -6,2% | 7,4% | |
| 5,78 milj. EUR | 5,43 milj. EUR | -343,2 tūkst. EUR | -5,9% | 5,6% | |
| 4,90 milj. EUR | 4,88 milj. EUR | -16,4 tūkst. EUR | -0,3% | 5,0% | |
| 1114Valsts civildienesta ierēdņu mēnešalga | 1,17 milj. EUR | 1,14 milj. EUR | -27,9 tūkst. EUR | -2,4% | 1,2% |
| 1119Pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga) | 3,73 milj. EUR | 3,74 milj. EUR | 11,4 tūkst. EUR | 0,3% | 3,8% |
| 822,4 tūkst. EUR | 515,2 tūkst. EUR | -307,2 tūkst. EUR | -37,4% | 0,5% | |
| 1141Piemaksa par nakts darbu | 34,4 tūkst. EUR | 26,3 tūkst. EUR | -8,1 tūkst. EUR | -23,5% | 0,0% |
| 1142Piemaksa par virsstundām un svētku dienām | 73,4 tūkst. EUR | 18,7 tūkst. EUR | -54,7 tūkst. EUR | -74,5% | 0,0% |
| 1147Piemaksa par papildu darbu | 385,4 tūkst. EUR | 211,0 tūkst. EUR | -174,4 tūkst. EUR | -45,2% | 0,2% |
| 1148Prēmijas un naudas balvas | 329,3 tūkst. EUR | 259,2 tūkst. EUR | -70,1 tūkst. EUR | -21,3% | 0,3% |
| 1150Atalgojums fiziskām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata | 54,6 tūkst. EUR | 35,0 tūkst. EUR | -19,6 tūkst. EUR | -35,9% | 0,0% |
| 1,92 milj. EUR | 1,79 milj. EUR | -133,9 tūkst. EUR | -7,0% | 1,8% | |
| 1210Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 1,46 milj. EUR | 1,35 milj. EUR | -113,1 tūkst. EUR | -7,7% | 1,4% |
| 460,5 tūkst. EUR | 439,7 tūkst. EUR | -20,8 tūkst. EUR | -4,5% | 0,5% | |
| 1221Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 250,2 tūkst. EUR | 221,3 tūkst. EUR | -28,9 tūkst. EUR | -11,5% | 0,2% |
| 1227Darba devēja izdevumi veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanai | 202,0 tūkst. EUR | 210,8 tūkst. EUR | 8,7 tūkst. EUR | 4,3% | 0,2% |
| 1228Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kā neaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 8,3 tūkst. EUR | 7,6 tūkst. EUR | -678 EUR | -8,2% | 0,0% |
| 35,95 milj. EUR | 33,43 milj. EUR | -2,52 milj. EUR | -7,0% | 34,3% | |
| 5,5 tūkst. EUR | 2,4 tūkst. EUR | -3,1 tūkst. EUR | -55,9% | 0,0% | |
| 5,2 tūkst. EUR | 2,3 tūkst. EUR | -2,9 tūkst. EUR | -56,2% | 0,0% | |
| 2111Dienas nauda | 2,2 tūkst. EUR | 1,1 tūkst. EUR | -1,0 tūkst. EUR | -47,5% | 0,0% |
| 2112Pārējie komandējumu un darba braucienu izdevumi | 3,1 tūkst. EUR | 1,2 tūkst. EUR | -1,9 tūkst. EUR | -62,2% | 0,0% |
| 282 EUR | 142 EUR | -140 EUR | -49,6% | 0,0% | |
| 2121Dienas nauda | 142 EUR | 142 EUR | 0 EUR | 0,0% | 0,0% |
| 33,22 milj. EUR | 31,46 milj. EUR | -1,75 milj. EUR | -5,3% | 32,3% | |
| 2210Izdevumi par sakaru pakalpojumiem | 23,3 tūkst. EUR | 15,2 tūkst. EUR | -8,2 tūkst. EUR | -34,9% | 0,0% |
| 7,69 milj. EUR | 7,63 milj. EUR | -59,7 tūkst. EUR | -0,8% | 7,8% | |
| 2221Izdevumi par siltumenerģiju | 3,01 milj. EUR | 2,95 milj. EUR | -66,9 tūkst. EUR | -2,2% | 3,0% |
| 2222Izdevumi par ūdendapgādi un kanalizāciju | 460,7 tūkst. EUR | 450,7 tūkst. EUR | -10,0 tūkst. EUR | -2,2% | 0,5% |
| 2223Izdevumi par elektroenerģiju | 3,67 milj. EUR | 3,68 milj. EUR | 7,4 tūkst. EUR | 0,2% | 3,8% |
| 2224Izdevumi par atkritumu savākšanu, izvešanu no apdzīvotām vietām un teritorijām ārpus apdzīvotām vietām un atkritumu utilizāciju | 539,5 tūkst. EUR | 549,2 tūkst. EUR | 9,7 tūkst. EUR | 1,8% | 0,6% |
| 2229Izdevumi par pārējiem komunālajiem pakalpojumiem | 675 EUR | 635 EUR | -40 EUR | -5,9% | 0,0% |
| 677,8 tūkst. EUR | 604,7 tūkst. EUR | -73,1 tūkst. EUR | -10,8% | 0,6% | |
| 2232Izdevumi par profesionālās darbības pakalpojumiemprofesionālie pakalpojumi | 15,3 tūkst. EUR | 16,6 tūkst. EUR | 1,3 tūkst. EUR | 8,4% | 0,0% |
| 2233Izdevumi par transporta pakalpojumiem | 490,7 tūkst. EUR | 468,6 tūkst. EUR | -22,0 tūkst. EUR | -4,5% | 0,5% |
| 2235Izdevumi par saņemtajiem mācību pakalpojumiemmācības / digitālā kapacitāte | 17,4 tūkst. EUR | 12,9 tūkst. EUR | -4,5 tūkst. EUR | -26,0% | 0,0% |
| 2239Pārējie neklasificētie pakalpojumi | 152,9 tūkst. EUR | 106,7 tūkst. EUR | -46,2 tūkst. EUR | -30,2% | 0,1% |
| 7,66 milj. EUR | 6,09 milj. EUR | -1,57 milj. EUR | -20,5% | 6,3% | |
| 2241Ēku, būvju un telpu būvdarbiēku un telpu būvdarbi | 473,6 tūkst. EUR | 385,3 tūkst. EUR | -88,3 tūkst. EUR | -18,6% | 0,4% |
| 2242Transportlīdzekļu uzturēšana un remonts | 380,4 tūkst. EUR | 375,0 tūkst. EUR | -5,4 tūkst. EUR | -1,4% | 0,4% |
| 2243Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana | 669,5 tūkst. EUR | 400,4 tūkst. EUR | -269,1 tūkst. EUR | -40,2% | 0,4% |
| 2244Nekustamā īpašuma uzturēšananekustamā īpašuma uzturēšana | 5,03 milj. EUR | 4,52 milj. EUR | -508,3 tūkst. EUR | -10,1% | 4,6% |
| 2247Apdrošināšanas izdevumi | 3,0 tūkst. EUR | 3,1 tūkst. EUR | 147 EUR | 4,9% | 0,0% |
| 2249Pārējie remontdarbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi | 1,11 milj. EUR | 411,8 tūkst. EUR | -698,6 tūkst. EUR | -62,9% | 0,4% |
| 2250Informācijas tehnoloģiju pakalpojumiIT pakalpojumi | 13,5 tūkst. EUR | 4,2 tūkst. EUR | -9,4 tūkst. EUR | -69,3% | 0,0% |
| 17,15 milj. EUR | 17,12 milj. EUR | -34,7 tūkst. EUR | -0,2% | 17,6% | |
| 2261Ēku, telpu īre un noma | 16,66 milj. EUR | 16,61 milj. EUR | -50,2 tūkst. EUR | -0,3% | 17,0% |
| 2262Transportlīdzekļu noma | 96,0 tūkst. EUR | 160,0 tūkst. EUR | 64,0 tūkst. EUR | 66,6% | 0,2% |
| 2263Zemes noma | 156,3 tūkst. EUR | 134,8 tūkst. EUR | -21,4 tūkst. EUR | -13,7% | 0,1% |
| 2264Iekārtu, aparatūras un inventāra īre un noma | 5,7 tūkst. EUR | 5,6 tūkst. EUR | -100 EUR | -1,7% | 0,0% |
| 2269Pārējā noma | 229,0 tūkst. EUR | 202,1 tūkst. EUR | -26,9 tūkst. EUR | -11,7% | 0,2% |
| 2,36 milj. EUR | 1,59 milj. EUR | -769,2 tūkst. EUR | -32,7% | 1,6% | |
| 211,4 tūkst. EUR | 160,5 tūkst. EUR | -50,8 tūkst. EUR | -24,1% | 0,2% | |
| 2311Biroja preces | 28,9 tūkst. EUR | 22,7 tūkst. EUR | -6,2 tūkst. EUR | -21,4% | 0,0% |
| 2312Inventārs | 170,4 tūkst. EUR | 132,5 tūkst. EUR | -37,9 tūkst. EUR | -22,2% | 0,1% |
| 2314Izdevumi par precēm iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai | 12,1 tūkst. EUR | 5,3 tūkst. EUR | -6,8 tūkst. EUR | -55,9% | 0,0% |
| 904,0 tūkst. EUR | 794,5 tūkst. EUR | -109,5 tūkst. EUR | -12,1% | 0,8% | |
| 2321Kurināmais | 757,5 tūkst. EUR | 660,6 tūkst. EUR | -96,9 tūkst. EUR | -12,8% | 0,7% |
| 2322Degviela | 145,4 tūkst. EUR | 133,1 tūkst. EUR | -12,2 tūkst. EUR | -8,4% | 0,1% |
| 2329Pārējie enerģētiskie materiāli | 1,0 tūkst. EUR | 714 EUR | -333 EUR | -31,8% | 0,0% |
| 2350Iestāžu uzturēšanas materiāli un preces | 125,9 tūkst. EUR | 101,4 tūkst. EUR | -24,5 tūkst. EUR | -19,5% | 0,1% |
| 899,3 tūkst. EUR | 488,4 tūkst. EUR | -410,9 tūkst. EUR | -45,7% | 0,5% | |
| 2381Munīcija un sprāgstvielas | 468,3 tūkst. EUR | 400,0 tūkst. EUR | -68,3 tūkst. EUR | -14,6% | 0,4% |
| 2389Pārējie specifiskas lietošanas materiāli un inventārs | 430,9 tūkst. EUR | 88,4 tūkst. EUR | -342,6 tūkst. EUR | -79,5% | 0,1% |
| 2390Pārējās preces | 214,9 tūkst. EUR | 41,5 tūkst. EUR | -173,5 tūkst. EUR | -80,7% | 0,0% |
| 376,7 tūkst. EUR | 381,8 tūkst. EUR | 5,1 tūkst. EUR | 1,4% | 0,4% | |
| 375,0 tūkst. EUR | 380,3 tūkst. EUR | 5,3 tūkst. EUR | 1,4% | 0,4% | |
| 2512Budžeta iestāžu pievienotās vērtības nodokļa maksājumi | 123,1 tūkst. EUR | 122,3 tūkst. EUR | -763 EUR | -0,6% | 0,1% |
| 2513Budžeta iestāžu nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi | 229,4 tūkst. EUR | 233,3 tūkst. EUR | 3,9 tūkst. EUR | 1,7% | 0,2% |
| 2515Budžeta iestāžu dabas resursu nodokļa maksājumi | 15,1 tūkst. EUR | 15,1 tūkst. EUR | 0 EUR | 0,0% | 0,0% |
| 2519Pārējie budžeta iestāžu pārskaitītie nodokļi un nodevas | 7,4 tūkst. EUR | 9,6 tūkst. EUR | 2,2 tūkst. EUR | 29,7% | 0,0% |
| 2520Maksājumi par budžeta iestādēm piemērotajām sankcijām | 1,7 tūkst. EUR | 1,5 tūkst. EUR | -230 EUR | -13,3% | 0,0% |
| 24,68 milj. EUR | 8,71 milj. EUR | -15,97 milj. EUR | -64,7% | 8,9% | |
| 24,68 milj. EUR | 8,71 milj. EUR | -15,97 milj. EUR | -64,7% | 8,9% | |
| 24,68 milj. EUR | 8,71 milj. EUR | -15,97 milj. EUR | -64,7% | 8,9% | |
| 24,68 milj. EUR | 8,71 milj. EUR | -15,97 milj. EUR | -64,7% | 8,9% | |
| 3262Valsts un pašvaldību budžeta dotācija komersantiem, ostām un speciālajām ekonomiskajām zonām | 24,68 milj. EUR | 8,71 milj. EUR | -15,97 milj. EUR | -64,7% | 8,9% |
| 78,95 milj. EUR | 48,11 milj. EUR | -30,84 milj. EUR | -39,1% | 49,4% | |
| 78,95 milj. EUR | 48,11 milj. EUR | -30,84 milj. EUR | -39,1% | 49,4% | |
| 78,95 milj. EUR | 48,11 milj. EUR | -30,84 milj. EUR | -39,1% | 49,4% | |
| 78,92 milj. EUR | 48,11 milj. EUR | -30,81 milj. EUR | -39,0% | 49,4% | |
| 123,3 tūkst. EUR | 50,0 tūkst. EUR | -73,3 tūkst. EUR | -59,5% | 0,1% | |
| 5217Pārējā zeme | 121,3 tūkst. EUR | 50,0 tūkst. EUR | -71,3 tūkst. EUR | -58,8% | 0,1% |
| 1,36 milj. EUR | 1,35 milj. EUR | -7,9 tūkst. EUR | -0,6% | 1,4% | |
| 5231Transportlīdzekļi | 280,6 tūkst. EUR | 324,3 tūkst. EUR | 43,7 tūkst. EUR | 15,6% | 0,3% |
| 5239Pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļi un ieguldījuma īpašumi | 1,07 milj. EUR | 1,03 milj. EUR | -43,3 tūkst. EUR | -4,0% | 1,1% |
| 5240Pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu izveidošana un nepabeigtā būvniecībanepabeigtā būvniecība | 75,02 milj. EUR | 45,94 milj. EUR | -29,08 milj. EUR | -38,8% | 47,1% |
| 5250Kapitālais remonts un rekonstrukcijakapitālais remonts | 2,34 milj. EUR | 769,0 tūkst. EUR | -1,57 milj. EUR | -67,1% | 0,8% |
Avoti: summas ņemtas no BUDZETS/Tame2025_0.pdf un BUDZETS/Tame2026_0.pdf; analītiskie secinājumi izmantoti no BUDZETS/Budzeta_analize_2025_2026_ar_atsaucem.docx; grupēšanas struktūra veidota pēc darba pielikuma BUDZETS/Tame2026_limenota_digitalam_budzetam.xlsx kolonnām “Līmenis”, “Vecāka koda grupa” un “Pilnais ceļš”. Iekrāsotas rindas, kas ceļa kartei ir īpaši nozīmīgas: fondu/valsts finansējums, digitālā kapacitāte, mācības un būvniecības portfeļa pozīcijas.
Secinājums: 2026. gada budžets ir būtiski mazāks. Lielākais absolūtais kritums ir kapitālajos izdevumos un subsīdijās/dotācijās. Tomēr kapitālie izdevumi joprojām veido gandrīz pusi no budžeta, tāpēc iestādes budžets saglabājas kapitālietilpīgs.
NVA tāmē “subsīdijas un dotācijas” ir ekonomiskās klasifikācijas grupa B130/3000/3200/3260: budžeta līdzekļu nodošana ārējiem saņēmējiem atbilstoši programmai.
| Rādītājs | 2025 | 2026 | Izmaiņa | Izmaiņa % | 2026 īpatsvars |
|---|---|---|---|---|---|
| Izdevumi kopā | 147,28 milj. EUR | 97,47 milj. EUR | -49,81 milj. EUR | -33,8% | 100,00% |
| Uzturēšanas izdevumi | 68,33 milj. EUR | 49,36 milj. EUR | -18,97 milj. EUR | -27,8% | 50,64% |
| Kārtējie izdevumi | 43,65 milj. EUR | 40,65 milj. EUR | -3,00 milj. EUR | -6,9% | 41,71% |
| Kapitālie izdevumi | 78,95 milj. EUR | 48,11 milj. EUR | -30,84 milj. EUR | -39,1% | 49,36% |
| Subsīdijas un dotācijas | 24,68 milj. EUR | 8,71 milj. EUR | -15,97 milj. EUR | -64,7% | 8,93% |
Attīstības budžets 2026. gadā nav mazs: kapitālie izdevumi ir 48,11 milj. EUR jeb 49,36% no budžeta. Lielākā rinda ir 5240 “Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecība” ar 45,94 milj. EUR.
| Rinda | 2025 | 2026 | Izmaiņa | Izmaiņa % | 2026 īpatsvars |
|---|---|---|---|---|---|
| B200 kapitālie izdevumi | 78,95 milj. EUR | 48,11 milj. EUR | -30,84 milj. EUR | -39,1% | 49,36% |
| 5240 nepabeigtā būvniecība | 75,02 milj. EUR | 45,94 milj. EUR | -29,08 milj. EUR | -38,8% | 47,13% |
| 5250 kapitālais remonts | 2,34 milj. EUR | 769,0 tūkst. EUR | -1,57 milj. EUR | -67,1% | 0,79% |
| 5230 pārējie pamatlīdzekļi | 1,36 milj. EUR | 1,35 milj. EUR | -7,9 tūkst. EUR | -0,6% | 1,39% |
| Tieši redzamā digitalizācijas pozīcija | 2025 | 2026 | Izmaiņa | Komentārs |
|---|---|---|---|---|
| 2250 Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi | 13,5 tūkst. EUR | 4,2 tūkst. EUR | -9,4 tūkst. EUR | 2026. gadā būtisks samazinājums. |
| 5100 Nemateriālie ieguldījumi | 34,5 tūkst. EUR | 0 EUR | -34,5 tūkst. EUR | 2026. gadā nav redzami kā atsevišķa pozīcija. |
| 5238 Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika | 8,3 tūkst. EUR | 0 EUR | -8,3 tūkst. EUR | 2026. gadā nav redzama kā atsevišķa pozīcija. |
| Tieši identificējamā digitalizācija kopā | 56,2 tūkst. EUR | 4,2 tūkst. EUR | -52,1 tūkst. EUR | Samazinājums par 52,1 tūkst. EUR. |
Tieši identificējamā digitalizācija 2026. gadā ir 4,2 tūkst. EUR jeb 0,00% no visa budžeta. Tas parāda, ka digitālo risinājumu pozīcijas tāmē ir ļoti mazas salīdzinājumā ar kopējo infrastruktūras un būvniecības portfeli.
| Rādītājs | 2025 | 2026 | Izmaiņa |
|---|---|---|---|
| 2235 Mācību pakalpojumi | 17,4 tūkst. EUR | 12,9 tūkst. EUR | -4,5 tūkst. EUR |
| 1000 Atlīdzība | 7,70 milj. EUR | 7,22 milj. EUR | -477,1 tūkst. EUR |
| Mācības pret atlīdzību | 0,23% | 0,18% | Samazinājums |
| 2100 Komandējumi un darba braucieni | 5,5 tūkst. EUR | 2,4 tūkst. EUR | -3,1 tūkst. EUR |
2026. gadā mācību budžets ir 12,9 tūkst. EUR, kas ir 0,01% no visa budžeta un 0,18% no atlīdzības. Atlīdzība šeit ir tāmes kods 1000 - darba samaksa un ar nodarbinātajiem saistītās izmaksas. Šis rādītājs ir ļoti zems, ja organizācijai jāceļ digitālās, BIM, datu, kvalitātes un aktīvu pārvaldības kompetences.
| Plānošanas scenārijs | Aprēķins pret 2026. gada atlīdzību | Vēlamais mācību budžets | Atšķirība pret esošo 12,9 tūkst. EUR |
|---|---|---|---|
| Esošais 2026. gads | 0,18% no atlīdzības | 12,9 tūkst. EUR | - |
| Minimālais attīstības scenārijs | 1% no atlīdzības | 72,2 tūkst. EUR | 59,3 tūkst. EUR |
| Mērens attīstības scenārijs | 2% no atlīdzības | 144,4 tūkst. EUR | 131,5 tūkst. EUR |
| Ambiciozs pārmaiņu scenārijs | 3% no atlīdzības | 216,6 tūkst. EUR | 203,7 tūkst. EUR |
Šie 1-3% scenāriji nav normatīvs, statistiska norma vai universāls starptautisks standarts. Tie ir praktiski plānošanas scenāriji, balstīti uz pieeju mācību budžetu salīdzināt ar kopējo algu/atlīdzības budžetu. 1%, 2% un 3% šeit izmantoti kā piesardzīgs salīdzināšanas diapazons, lai vadībai redzami parādītu atšķirību starp esošo mācību finansējumu un iespējamu kapacitātes attīstības līmeni.
Šo scenāriju mērķis nav pierādīt vienu pareizo mācību budžeta līmeni. Tie rāda, ka citās organizācijās, tostarp citās valstīs un iespējams arī citās Latvijas iestādēs vai uzņēmumos, mācību budžeta īpatsvars pret atlīdzības izmaksām var būt lielāks nekā NVA šobrīd redzamais līmenis. Tāpēc 1-3% šeit izmantoti kā piesardzīgs vadības salīdzinājums, nevis kā ārēja norma.
Šis bloks parāda ikdienas apsaimniekošanas un ekspluatācijas naudas plūsmu: pakalpojumus, komunālos maksājumus, remontdarbus, uzturēšanu, īri un nomu. Tas nav BIM ieviešanas budžets, bet tas parāda, kur digitāli aktīvu dati, darbu uzskaite, defektu vēsture un VDV sasaiste var dot praktisku vadības ieguvumu ārpus jaunu būvprojektu portfeļa.
| Rinda | 2025 | 2026 | Izmaiņa | Izmaiņa % | 2026 īpatsvars |
|---|---|---|---|---|---|
| 2000 preces un pakalpojumi | 35,95 milj. EUR | 33,43 milj. EUR | -2,52 milj. EUR | -7,0% | 34,30% |
| 2200 pakalpojumi | 33,22 milj. EUR | 31,46 milj. EUR | -1,75 milj. EUR | -5,3% | 32,28% |
| 2220 komunālie pakalpojumi | 7,69 milj. EUR | 7,63 milj. EUR | -59,7 tūkst. EUR | -0,8% | 7,83% |
| 2240 remontdarbi un uzturēšana | 7,66 milj. EUR | 6,09 milj. EUR | -1,57 milj. EUR | -20,5% | 6,25% |
| 2260 īre un noma | 17,15 milj. EUR | 17,12 milj. EUR | -34,7 tūkst. EUR | -0,2% | 17,56% |
2026. gada izdevumi kopā ir 97,47 milj. EUR, salīdzinot ar 147,28 milj. EUR 2025. gadā. Samazinājums ir 49,81 milj. EUR jeb -33,8%. Budžets salīdzinājumā ar 2025. gadu kļūst mazāks un piesardzīgāks.
Formāli attīstībai joprojām ir liela daļa, jo kapitālie izdevumi veido 49,36% no kopējiem izdevumiem. Tomēr tieši identificējamā digitalizācija 2026. gada tāmē ir 4,2 tūkst. EUR, savukārt personāla mācības ir 12,9 tūkst. EUR jeb 0,18% no atlīdzības. Tas rāda, ka digitalizācija un personāla mācības budžetā nav pietiekami tieši redzamas salīdzinājumā ar kapitālo ieguldījumu mērogu.
Ja iestādes mērķis ir moderna nekustamo īpašumu, BIM, VDV un aktīvu pārvaldība, tad budžetā būtu jāpalielina un skaidri jāizdala vismaz trīs bloki: digitalizācija, datu pārvaldība un personāla apmācības. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka lieli kapitālie ieguldījumi tiek īstenoti bez pietiekamas digitālās kontroles un bez cilvēku prasmēm, kas nepieciešamas šo ieguldījumu pārvaldībai.
Stratēģijās digitalizācija, BIM, dati un mācības jau ir nosaukti kā attīstības virziens. Publiskajos datos vēl nav redzama pilna ieviešanas programma: kas tieši jāievieš, kas atbild, ar kādiem rīkiem un kā mērīt rezultātu.
2026. gada budžets ir mazāks nekā 2025. gadā. Tieši redzamā nauda digitalizācijai un mācībām ir ļoti neliela, tāpēc būtiskas pārmaiņas nevar balstīt tikai esošajās budžeta rindās.
Kamēr nav skaidras ceļa kartes, piesardzīgi netērēt naudu ir saprotams vadības lēmums. Bez prioritātēm un izmaksu rāmja digitālie risinājumi var sanākt fragmentāri un nedot sistēmisku rezultātu.
Ceļa kartei jāpasaka vienkārši: ko ieviešam vispirms, ko atliekam uz nākamo posmu, cik tas aptuveni maksā un kāda kapacitāte vajadzīga NVA pusē.
Jāparedz divi scenāriji, jo ieviešanas pieeja būtiski atšķiras atkarībā no pieejamā finansējuma un laika.
Šī sadaļa rāda, kurās NVA struktūrās rodas un tiek izmantoti būvniecības projektu dati: projektu vadībā, īpašumu uzturēšanā, iepirkumos, finansēs un grāmatvedībā. Digitalizācija strādās tikai tad, ja katrai lomai ir saprotams pienākums, rīks un praktiska darba kārtība.
Šajā sadaļā jāapkopo, ar kādiem datoriem, programmatūru, mākoņpakalpojumiem, licencēm un datu glabāšanas kārtību NVA pašlaik strādā būvniecības projektu vadībā. Datu vēl nav, tāpēc šeit izveidota struktūra informācijas ievākšanai un sākotnējam izvērtējumam.
Jānoskaidro, vai projektu vadītājiem, uzturētājiem un atbalsta lomām ir darba stacijas, kas piemērotas BIM modeļu skatīšanai, rasējumu pārbaudei un lielu dokumentu apstrādei.
Jāapkopo esošās licences un faktiskais lietojums: dokumentu vadība, rasējumu skatīšana, BIM modeļu skatīšana, projektu plānošana, tāmes, defektu pieteikumi un aktīvu dati.
Jāredz, kā tiek pārvaldītas piekļuves ārējiem projektētājiem, būvniekiem, būvuzraugiem un NVA lietotājiem, kā arī kā tiek slēgti projekti pēc nodošanas.
| Tēma | Statuss | Kas jānoskaidro | Kāpēc tas svarīgi ceļa kartei |
|---|---|---|---|
| Datori un veiktspēja | Nav atbildes | Kādi datori, ekrāni un attālinātā darba aprīkojums ir projektu vadībai, uzturētājiem un atbalsta lomām? | Lai nesaplānotu BIM, rasējumu un lielu dokumentu pārbaudes procesu uz neatbilstošas tehnikas. |
| Programmatūra | Nav atbildes | Kādas licences ir NVA rīcībā, cik lietotājiem un kā tās faktiski tiek lietotas? | Lai nesaplānotu procesu uz rīkiem, kuru nav vai kuri pieejami tikai dažiem lietotājiem. |
| VDV un piegādātāji | Daļēji atbildēts | Vai NVA ir pasūtītāja pārvaldīta VDV, vai vide pieder piegādātājam un kā tiek administrētas piekļuves? | VDV ir pamats kontrolētai projektu dokumentu, modeļu, uzdevumu, izmaiņu un nodošanas datu plūsmai. |
| BIS | Daļēji atbildēts | Kā BIS tiek lietots projektēšanā un būvdarbos, un kur dati no BIS pāriet uz NVA iekšējo pārvaldību? | BIS ir obligāta valsts vide, bet tā pati par sevi neaizstāj pasūtītāja VDV un iekšējo datu kontroli. |
| E-paraksts | Nav atbildes | Kuri dokumenti tiek parakstīti elektroniski, kurā sistēmā un kā parakstītie dokumenti tiek sasaistīti ar projektu? | Bez vienotas parakstīšanas loģikas apstiprinājumi paliek izkaisīti pa failiem un e-pastiem. |
| Tāmes | Nav atbildes | Kā tiek saņemtas, pārbaudītas, salīdzinātas un aktualizētas tāmes, izmaiņas un F2/F3 izpildes? | Tāme ir viens no būtiskākajiem projekta kontroles dokumentiem; tai jābūt sasaistītai ar līgumu, izmaiņām un izpildi. |
| BIM | Daļēji atbildēts | Kādi BIM skatīšanas, pārbaudes un modeļu salīdzināšanas rīki NVA faktiski ir pieejami un kam? | BIM var strādāt kā pārbaudes instruments tikai tad, ja NVA ir skaidra piekļuve, prasmes un pārbaudes kārtība. |
| Uzturēšana | Daļēji atbildēts | Kāda programmatūra vai reģistri tiek lietoti telpām, aktīviem, defektiem, garantijām un apkopes datiem? | Nodošanas dati jāsaņem tādā struktūrā, ko uzturēšana var lietot pēc projekta beigām. |
Bez esošās IT vides inventarizācijas nav iespējams korekti noteikt, vai NVA vispirms jāiegulda programmatūrā, licencēs, datortehnikā, lietotāju apmācībās, datu glabāšanas kārtībā vai sistēmu savietojamībā. Šī sadaļa paredzēta kā pārbaudes saraksts, ko papildināt pēc informācijas saņemšanas no NVA.
Šī sadaļa rāda konkrētus publiskā sektora piemērus, kur BIM un būvniecības procesu digitalizācija tiek virzīta ar sliekšņiem, iepirkuma prasībām, modeļu pārbaudēm, risinājumu katalogiem un pakāpenisku ieviešanu. Šie piemēri NVA nav jākopē mehāniski, bet tie palīdz definēt pašas pasūtītāja prasības.
Šī sadaļa pārvērš izpēti un procesu karti praktiskās NVA prasībās: ko prasām tehniskajā specifikācijā, iepirkumā, projektēšanā, būvdarbos, nodošanā un uzturēšanā. BIM šeit ir strukturētu datu un pārbaudes instruments, nevis pašmērķis.
| Objekts | Iepriekšējais slieksnis | No 01.01.2026. | Ko tas nozīmē iepirkumā |
|---|---|---|---|
| Ēka, kurai izstrādā būvprojektu | 3 milj. EUR | 1,5 milj. EUR | BIM prasība jāiekļauj pirkuma dokumentācijā; slieksnis norādīts, ieskaitot PVN un citus nodokļus. |
| Inženierbūve | 5 milj. EUR | 3 milj. EUR | Jānosaka BIM piemērošanas apjoms un prasības modelim/procesam. |
| Kustama lieta, kurai sagatavo projektu | 5 milj. EUR | 3 milj. EUR | BIM piemērošana piesaistīta projekta vērtības slieksnim. |
| Urbanizētas teritorijas kvartāla atjaunošanas/modernizācijas projekts | 3 milj. EUR | 1,5 milj. EUR | BIM prasības attiecināmas arī uz kvartāla modernizācijas projektu, ja sasniegts slieksnis. |
Avoti: Lietuvas valdības 08.12.2021. lēmums Nr. 1061 par BIM metožu piemērošanu; Lietuvas VPT skaidrojums par BIM piemērošanu no 2026. gada; Riigi Kinnisvara AS BIM prakse; Igaunijas digitālās būvniecības virziens; Singapūras Built Environment IDP; Īrijas publiskā sektora BIM ieviešanas grafiks.
Visiem projektiem, kuri atbilst Ēku būvnoteikumu 74.1 punktam: publiskas personas finansēta trešās grupas jauna ēka un attiecīgās būvprojekta daļas.
NVA var prasīt BIM arī projektos, kur tas nav normatīvi obligāts, ja projekts ir finansiāli būtisks, tehniski sarežģīts, fonda finansēts vai svarīgs uzturēšanai un aktīvu datiem.
BIM NVA gadījumā jāizmanto kā strukturētu datu avots un pārbaudes instruments: apjomiem, koordinēšanai, prasību izpildei, izpildēm, ģeometrijas kontrolei un nodošanai. Uzturēšanā primāri jāstrādā telpu kartītēm, aktīvu reģistram, garantiju un apkopes datiem; sasaiste ar modeli ir vērtīga tur, kur tā dod praktisku ieguvumu.
NVA stratēģijās digitalizācija un BIM jau ir definēti, tomēr praktiskā ieviešana nav sasniegusi stratēģijā paredzēto līmeni. Nav redzama stabila ikdienas darba vide ar vienotu programmatūru, apmācītu personālu, skaidrām prasībām, datu vidi un atbildībām. Tāpēc ceļa kartei jābūt nevis vēl vienam deklaratīvam dokumentam, bet reālai ieviešanas programmai, kuru NVA var īstenot un uzturēt ikdienā.
Avota precizējums: NVA stratēģijas lapa publicēta 22.11.2023., bet tajā pievienotais aktuālais PDF fails ir 02.09.2025. rīkojums Nr.765 “Par grozījumiem Nodrošinājuma valsts aģentūras darbības stratēģijā 2023.-2027. gadam” (PDF pievienots 26.01.2026.). Šajā rīkojumā stratēģijas 8. punkts “Līdzsvarotās vadības kartes” ir izteikts jaunā redakcijā. Tāpēc zemāk 2023.-2027. stratēģija un 2025. gada grozījumi ir skatīti kā viens aktuālās redakcijas avots, nevis divi atsevišķi dokumenti.
Dokumentā ir atsevišķi mērķi par viedu pārvaldi, BIM ieviešanu, personāla produktivitāti un uzskaites procesu digitalizāciju.
| Mērķis no dokumenta | Kad / rādītājs | Ir / nav sasniegts publiskajos datos |
|---|---|---|
| Prioritātes, 4. lpp. “VIEDA PĀRVALDE, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieeju, nodrošināt sniegto pakalpojumu efektivitāti, kā arī inovācijas, izaugsmi un līdzsvarotību aģentūras procesu īstenošanā.” |
Periods2020-2022 RādītājsStratēģijā šim vispārīgajam mērķim nav norādīts atsevišķs skaitlisks termiņrādītājs |
? Publiskajos datos jāvērtē caur konkrētajiem zemāk redzamajiem BIM, procesu digitalizācijas un personāla kapacitātes mērķiem. |
| BIM uzdevums, 7. lpp. “Paaugstināt administratīvo kapacitāti un radīt darba vidi būves informācijas modelēšanas (BIM ... digitālā vidē) sistēmas ieviešanai aģentūrā.” “BIM ieviešana ikdienas darbā, izveidojot tehnisko nodrošinājumu un organizējot projektu vadītājiem apmācības par BIM praktisko pielietošanu.” |
BIM ieviešanas termiņi30.12.2020.; 30.12.2021.; 30.12.2022. AtbildīgieProjektu vadības nodaļa, sistēmu analītiķis Pārbaudāmais mērķisTehniskais nodrošinājums un projektu vadītāju praktiskās BIM apmācības ikdienas darbam |
? Vai BIM kļuva par ikdienas darba praksi projektu vadītājiem līdz stratēģijā noteiktajiem termiņiem?? Vai tika izveidots pietiekams tehniskais nodrošinājums praktiskam BIM darbam?2024. gada pārskatā redzams BIM mācību fakts, bet publiskajos datos nav pilnas ieviešanas ķēdes apraksta. |
| Personāls, 14. lpp. “Veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai.” |
Periods2020-2022 Pārbaudāmais mērķisPersonāla izaugsme, individuālā snieguma / produktivitātes uzlabošana un stabilitāte |
? 2023. un 2024. gada pārskatos šis mērķis atkārtojas personāla sadaļās, bet no publiskajiem datiem nav redzams, vai tas tieši paaugstinājis būvniecības/BIM procesu kapacitāti. |
| Procesi, 15. lpp. “Optimizēt aģentūras darbības procesus, organizējot uzskaites procesu digitalizāciju.” “Digitalizēti uzskaites procesi (rēķinu aprite, inventarizācija, līgumu uzraudzība).” |
Periods2020-2022 Pārbaudāmais mērķisUzskaites procesu digitalizācija: rēķinu aprite, inventarizācija, līgumu uzraudzība |
? 2023. un 2024. gada pārskatos mērķis par uzskaites procesu digitalizāciju ir minēts, bet nav detalizēti redzams, kuri uzskaites procesi ir pilnībā digitalizēti un kā tie sasaistās ar būvniecības projektu datiem. |
Aktuālā redakcija pēc 02.09.2025. grozījumiem. Zemāk izdalīti tikai mērķi un rādītāji, kas saistīti ar BIM, digitalizāciju, efektivitāti vai personāla kompetenci.
| Mērķis no dokumenta | Kad / rādītājs | Ir / nav sasniegts publiskajos datos |
|---|---|---|
| Infrastruktūras attīstība, 4.-5. lpp. “Īstenot BIM sistēmas ieviešanu Aģentūrā vispārīgā lietotāja līmenī.” Iniciatīva: “Ieviest vienotu projektu datu uzglabāšanas sistēmu Projektu vadības nodaļā”. |
Projekta datu pieejamība un uzglabāšana2023 - 100% |
? Vai ieviesta vienota projektu datu uzglabāšanas sistēma Projektu vadības nodaļā? |
| Infrastruktūras attīstība, 4.-5. lpp. “Īstenot BIM sistēmas ieviešanu Aģentūrā vispārīgā lietotāja līmenī.” Iniciatīva: “Ieviest un pielietot MS Project projektu laika un resursu plānošanā.” |
Saprotama projekta laika un resursu plānošana no uzsākšanas brīža2023 - 100% |
? Vai MS Project tiek pielietots projektu laika un resursu plānošanā kā ikdienas prakse? |
| Infrastruktūras attīstība, 4.-5. lpp. “Īstenot BIM sistēmas ieviešanu Aģentūrā vispārīgā lietotāja līmenī.” Iniciatīva: “Īstenot personāla apmācību darbam ar sistēmu.” |
Apmācīts Aģentūras personāls2023 - 50%; 2024 - 100% |
2024. gada publiskajā pārskatā ir minēts, ka 2024. gada novembrī organizētas mācības par darbu ar BIM sistēmu.? Vai mācības ir pārtapušas pietiekamā praktiskā BIM lietotāju kapacitātē? |
| Infrastruktūras attīstība, 4.-5. lpp. “Īstenot BIM sistēmas ieviešanu Aģentūrā vispārīgā lietotāja līmenī.” Iniciatīva: “Iegādāties nepieciešamo programmatūru un tehnisko nodrošinājumu, lai īstenotu darbu ar projektu vadības rīkiem un BIM sistēmu.” |
Nodrošināta nepieciešamā programmatūra, uzstādījumi un tehniskais nodrošinājums2023 - 50%; 2024 - 100% |
? Vai nodrošināta programmatūra un tehniskais nodrošinājums darbam ar projektu vadības rīkiem un BIM sistēmu? |
| Spējas, 5. lpp. “Veidot augsti kvalificētu un uz attīstību orientētu personālu.” Rādītājs attiecināts uz Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas departamenta un Infrastruktūras attīstības departamenta nodarbinātajiem, kuri gada ietvaros paaugstinājuši profesionālo kompetenci. |
Profesionālās kompetences paaugstināšana2023 - 61%; 2024 - 35%; 2025 - 40%; 2026 - 50%; 2027 - 50% |
? Publiskajos datos jāvērtē, vai profesionālā kompetence ietver arī praktiskas BIM, projektu datu, VDV un digitalizētu procesu prasmes. |
| Autotransporta pārvaldība, 6. lpp. “Ieviest pilnībā digitālu autotransporta pārvaldības sistēmu Iekšlietu nozarē.” |
Pilnībā digitālas autotransporta pārvaldības sistēmas ieviešana2023 - 20%; 2024 - 40%; 2025 - 95%; 2026 - 100%; 2027 - 100% |
? Kā digitālās pārvaldības pieredzi autotransportā var izmantot būvniecības procesu pārvaldībā? |
| Iepirkumi, 9. lpp. “Iepirkuma vai iepirkuma procedūras laika efektivitāte.” |
Iepirkuma vai iepirkuma procedūras laika efektivitāte2025 - 30%; 2026 - 25%; 2027 - 20% |
? Vai iepirkumu laika efektivitātes mērķi var sasaistīt ar standartizētām būvniecības prasībām un dokumentu veidnēm? |
Pārskats rāda, kas no digitalizācijas, efektivitātes un BIM tematikas ir publiski minēts 2023. gada izpildes datos.
| Mērķis / pieminējums no pārskata | Kad / rādītājs | Ir / nav sasniegts publiskajos datos |
|---|---|---|
| 1.3. Darbības virzieni un mērķi, 5. lpp. “Veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai. Optimizēt aģentūras darbības procesus, organizējot uzskaites procesu digitalizāciju.” 1.4. Prioritātes, 6. lpp. “Valsts pārvaldes iekšējo procesu efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām, kā arī cilvēkresursu prasmju attīstība un iesaistīšanās līmenis ir būtiski aspekti Latvijas valsts pārvaldes kvalitātes un produktivitātes stimulēšanā.” Personāls, 27. lpp. “Pārskata gadā turpinājās darbs atbilstoši stratēģijas darbības virziena mērķim – veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai.” BIM pieminējumi: pārskatā nav atrasti. |
Pārskata periods2023. gads Pārbaudāmais mērķisVai stratēģijā minētā uzskaites procesu digitalizācija un BIM ieviešana ir redzama izpildes datos |
Digitalizācija ir minēta kā uzskaites procesu optimizācija.? Kādi uzskaites procesi 2023. gadā tika digitalizēti?? BIM kā atsevišķs 2023. gada izpildes rezultāts pārskatā nav atrasts. |
Pārskats pirmo reizi publiski sasaista BIM ar konkrētu mācību faktu, vienlaikus atkārtojot procesu digitalizācijas un personāla produktivitātes mērķus.
| Mērķis / pieminējums no pārskata | Kad / rādītājs | Ir / nav sasniegts publiskajos datos |
|---|---|---|
| 1.3. Darbības virzieni un mērķi, 7. lpp. “Veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai. Optimizēt aģentūras darbības procesus, organizējot uzskaites procesu digitalizāciju.” 1.4. Prioritātes, 8. lpp. “Valsts pārvaldes iekšējo procesu efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām, kā arī cilvēkresursu prasmju attīstība un iesaistīšanās līmenis ir būtiski aspekti Latvijas valsts pārvaldes kvalitātes un produktivitātes stimulēšanā.” 7. Personāls, 28.-29. lpp. “Pārskata gadā turpinājās darbs atbilstoši stratēģijas darbības virziena mērķim – veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai.” “2024. gadā īstenota BIM sistēmas ieviešana aģentūrā, sakarā ar ko 2024. gada novembrī tika organizētas mācības aģentūras nodarbinātajiem par darbu ar BIM sistēmu.” |
Pārskata periods2024. gads BIM notikums2024. gada novembrī organizētas mācības par darbu ar BIM sistēmu Pārbaudāmais mērķisVai mācības ir sasaistītas ar praktisku BIM lietošanu projektu vadībā un aktīvu datu pārvaldībā |
Publiskajā pārskatā ir redzams BIM mācību fakts un procesu digitalizācijas mērķa formulējums.? Vai pēc mācībām ir definēta ikdienas BIM lietošanas kārtība projektu vadītājiem?? Vai BIM sistēma ir sasaistīta ar projektu dokumentiem, nodošanas datiem un uzturēšanas informāciju? |
Atsevišķs publiski redzams procesu digitalizācijas piemērs ārpus stratēģiju un pārskatu PDF.
| Mērķis / pieminējums no dokumenta | Kad / rādītājs | Ir / nav sasniegts publiskajos datos |
|---|---|---|
| Nosaka elektronisku defektu pieteikšanu IEM lietotājiem un iestādēm, izmantojot portālu pieteikumi.ic.iem.gov.lv. | Spēkā no28.12.2024. Pārbaudāmais mērķisElektroniska defektu pieteikšana kā procesa digitalizācijas piemērs |
Redzams, ka NVA jau ir pārgājusi uz elektronisku defektu pieteikšanas procesu.? Vai process ir sasaistīts ar aktīvu datiem, telpām, iekārtām, garantijām un BIM/izpilddokumentāciju? |
Pārbaudes piezīme: atkārtoti pārmeklēti lokāli saglabātie PDF ar atslēgvārdiem “digitaliz”, “BIM”, “efektivit” un “produktivit”. Šajās tabulās dublēti pārvaldības, procesu, personāla, digitalizācijas un BIM pieminējumi; energoefektivitātes projektu apraksti izmantoti portfeļa sadaļā pie objektiem, lai šeit nepārvērstu dokumentu izpēti par būvprojektu sarakstu.
Šis bloks nosauc tipiskās vietas, kur būvniecības projektos rodas datu pārrāvumi: prasības netiek nodotas tālāk strukturēti, pārbaudes paliek manuālas, bet nodošanas dati bieži nepārvēršas uzturēšanas informācijā.
Vajadzības, telpu prasības, tehniskā specifikācija un iepirkuma pielikumi katrā projektā var veidoties atšķirīgi.
Ja prasības nav veidnēs, tās ir grūti salīdzināt, pārbaudīt un atkārtot nākamajos projektos.
Apjomu, vienību cenu, izmaiņu un F2/F3 izpildes kontrole notiek ar lielu manuālā darba īpatsvaru.
Materiālu apstiprinājumi, jautājumi, atbildes un lēmumi ne vienmēr ir sasaistīti ar līgumu, tāmi un darbu grafiku.
BIM, rasējumu, tāmes, izmaiņu un izpilddokumentācijas pārbaudes jādefinē kā pasūtītāja kontroles punkti.
Ja izpilddokumentācija netiek nodota kā strukturēts datu komplekts, uzturētājs un grāmatvedība sāk nākamo darbu ar datu meklēšanu.
Procesu karte rāda, kurā brīdī rodas prasības, dokumenti, modeļi, tāmes, izmaiņas, izpildes un nodošanas dati. Tikai pēc šāda skata var korekti definēt, ko NVA standartizē, ko pārbauda un ko digitalizē.
No vajadzības un tehniskās specifikācijas līdz VDV/BIS, būvdarbiem, F2/F3, nodošanai, garantijai un uzturēšanas datiem.
| Posms | Kas notiek | Kādi dati rodas | Kas jāpārbauda | Digitalizācijas iespēja | Kur BIM palīdz |
|---|---|---|---|---|---|
| Vajadzības definēšana | Lietotājs un NVA definē vajadzību, telpas, funkciju, sākotnējo apjomu un prioritāti. | Telpu prasības, platības, funkcijas, sākotnējais budžets, termiņš. | Vai vajadzība ir pietiekami skaidra projektēšanas uzdevumam. | Telpu kartiņas, vajadzību anketa, sākotnējā izmaksu struktūra. | BIM vēl nav obligāts, bet var izmantot esošo modeļu/datu informāciju, ja tāda ir. |
| Prasību sagatavošana un TS | Tiek veidots projektēšanas uzdevums, tehniskā specifikācija un iepirkuma pielikumi. | TS, BIM prasības, VDV prasības, nodevumu saraksts, pārbaudes kritēriji. | Vai prasības ir vienotas, pārbaudāmas un sasaistītas ar nodošanu. | Prasību bibliotēka, veidnes, kontrolsaraksti, automātiska prasību komplektēšana. | BIM palīdz tikai tad, ja pasūtītājs nosaka, kāds modelis, detalizācija un dati jānodod. |
| Iepirkums un piedāvājumi | Tiek publicēts iepirkums, sniegtas atbildes un izvērtēti piedāvājumi. | Pretendentu piedāvājumi, metodikas, grafiki, BIM pieredze, cenas. | Vai piedāvājums pierāda spēju izpildīt NVA datu un pārbaudes prasības. | Atbilstības matrica, MI dokumentu pārbaudes palīgs, BIM/BEP vērtēšanas veidlapa. | Ja prasa paraugmodeļus, BIM var izmantot pretendenta tehniskās spējas pārbaudei. |
| Projektēšana | Tiek izstrādāts projekts, modeļi, rasējumi, aprēķini, tāme un saskaņojumi. | BEP/BIP, modeļi, rasējumi, apjomi, tāmes dati, saskaņojumu vēsture. | Atbilstība TS, normatīviem, modeļu kvalitāte, sadursmes, apjomi un tāmes loģika. | VDV, modeļu pārbaudes, versiju kontrole, tāmes imports un salīdzinājumi. | BIM ir galvenais instruments koordinēšanai, apjomu pārbaudei un projekta kvalitātes kontrolei. |
| Būvdarbu un pakalpojumu iepirkumi | Tiek iepirkti būvdarbi, būvuzraudzība, ekspertīzes vai citi saistītie pakalpojumi. | Nolikumi, līguma prasības, būvdarbu tāmes, uzraudzības uzdevumi. | Vai iepirkumā nav pazudušas projektēšanā definētās datu, VDV un nodošanas prasības. | Līguma pielikumu komplekts, vienota VDV darba kārtība, pārbaudes protokoli. | BIM var būt būvdarbu apjomu un būvējamības pārbaudes instruments pirms līguma. |
| Būvdarbi | Notiek būvdarbi, materiālu saskaņošana, jautājumi, izmaiņas un ikmēneša izpildes. | MAF, RFI, izmaiņas, F2/F3, konstatācijas akti, foto, būvdarbu žurnāli. | Vai izmaiņas sasaistītas ar līgumu, tāmi, termiņu un apstiprināto projektu. | Digitāls MAF/RFI reģistrs, F2/F3 pret līguma tāmi, izmaiņu darbplūsma. | BIM palīdz pārbaudīt, kas būvēts, kā tas ietekmē apjomus, koordināciju un nodošanu. |
| Nodošana un datu pārņemšana | Tiek nodota izpilddokumentācija, objekts, aktīvi un informācija grāmatvedībai/uzturēšanai. | As-built dati, izpildrasējumi, aktīvu saraksti, instrukcijas, garantijas, reglamenti. | Vai dati ir pilnīgi, pārbaudīti un izmantojami pēc nodošanas. | Nodošanas kontrolsaraksts, obligātie failu nosaukumi, aktīvu imports, e-paraksta plūsma. | BIM palīdz salīdzināt projektēto un izbūvēto, bet uzturēšanai jānodod arī praktiski lietojami aktīvu dati. |
| Garantija un uzturēšana | Tiek reģistrēti defekti, uzturēšanas darbi, apkopes un aktīvu izmaiņas. | Defekti, garantijas darbi, apkopes grafiki, aktīvu vēsture, BMS/FM dati. | Vai defekts sasaistīts ar objektu, telpu, aktīvu, garantiju un izpilddokumentāciju. | Garantijas reģistrs, aktīvu kartiņas, apkopes grafiki, BMS/FM sasaiste. | BIM var būt atsauce telpām un sistēmām, bet ikdienā svarīgāki ir aktuāli aktīvu un telpu dati. |
Šis nav gala risinājumu saraksts. Tas ir tilts uz nākamo sadaļu: katram procesa posmam jāpasaka, kāds būs minimālais NVA standarts un kur digitālie rīki samazinās manuālu darbu.
Vienota sākuma loģika: telpu kartiņas, projektēšanas uzdevuma veidne, BIM/VDV un nodošanas prasību bibliotēka.
Iepirkumā jāpārbauda ne tikai cena, bet arī spēja piegādāt strukturētus un pārbaudāmus datus.
Projektēšanā jāvada modeļi, rasējumi, tāme, lēmumi un saskaņojumi vienā datu loģikā.
Būvdarbu laikā galvenais ir sasaistīt līgumu, tāmi, izmaiņas, F2/F3 un faktiskās izpildes.
Nodošana jāorganizē kā datu pārņemšana, nevis kā pēdējā brīža failu arhīva apkopošana.
Pēc nodošanas aktuālākie ir telpu, aktīvu, defektu, garantiju, apkopju un uzturēšanas dati.
Pasaules materiāli ceļa kartē jālieto kā argumentu sistēma: katrs avots dod konkrētu mehānismu, kuru NVA var pielāgot savam mērogam. Kartītēs izmantoti attēli un diagrammas no oficiālajām avotu lapām ar norādi uz avotu.
Šīs paketes pārceļ diskusiju no “kurš rīks?” uz “kādas spējas NVA jāizveido?”. Rīkus izvēlas pēc funkcionālajām prasībām.
NVA struktūra, projektu un iepirkumu apjoms, iesaistītās nodaļas, datu plūsmas, licences, BIS/VDV/dokumentu vadības savietojamība.
rezultāts: problēmu kartePasūtītāja prasības pa dzīves cikla posmiem: EIR, BEP/BIP, BIM modeļu saturs, tāmes struktūra, nodošanas un AIR prasības.
rezultāts: prasību matricaTS un projektēšanas uzdevuma veidnes, telpu kartiņas, nolikuma pielikumi, VDV mapes, izpilddokumentācijas saraksts, garantijas forma.
rezultāts: šablonu komplektsVendor-neitrālas prasības VDV, tāmes/izpildes kontrolei, e-parakstam, BIM pārbaudēm, BIS sasaistei un aktīvu datu nodošanai.
rezultāts: iepirkuma prasībasNVA BIM/datu vadītājs, projektu vadītāji, iepirkumu speciālisti, projekta kontroles lomas, BIM uzraudzība, būvuzraudzība, FM lietotāji.
rezultāts: lomu modelis2-3 pilotprojekti, KPI, mācības, izmaksu modelis, finansējuma avoti, pārejas grafiks un atkārtojama pieeja citām iestādēm.
rezultāts: ieviešanas plānsInteraktīvā materiāla mērķis nav tikai informēt. Tam jāpalīdz vadībai pieņemt principu lēmumus, bez kuriem ceļa karte paliek teorija.
Ceļa karte jāveido kā kopdarbs: NVA vadība, projektu vadītāji, iepirkumi, finanses, dokumentu pārvaldība, nekustamo īpašumu pārvaldība un ārējā nozare.
Saskaņot tvērumu. Nosaukums un mērķis: ne tikai BIM, bet būvniecības procesu digitalizācija ar NVA kā publiskā pasūtītāja modeli.
Intervijas un datu izpēte. Projekti, iepirkumi, darbinieki, esošie rīki, licenču situācija, tipiskie riski pa nodaļām.
Darbinieku aptauja. Īsa, mērķēta aptauja par sāpju punktiem: VDV, BIS, TS, tāmes, izpilddokumentācija, garantija, uzturēšana.
Nozares konsultācija. Projektētāji, būvnieki, būvuzraugi, BIM speciālisti. Mērķis: prasības, kas ir ambiciozas, bet izpildāmas.
Pilotprojektu definēšana. Viens ēku projekts un viens uzturēšanas/garantijas datu pilots, lai pārbaudītu VDV, BIM, tāmi un nodošanu.
Gala ceļa karte. Rīcības plāns, budžets, lomas, KPI, vadlīnijas, šabloni un ieviešanas grafiks līdz 2026-2028. gadam.
