Darba rezultāts: NVA būvniecības procesu digitalizācijas ceļa karte ar praktiski ieviešamām prasībām, veidnēm, datu struktūru, lomām, digitālās darba kārtības modeli, pilotprojektiem un ieviešanas soļiem. Līgumā minētā BIM ceļa karte šeit tiek skatīta plašāk: BIM ir viens no datu avotiem un pārbaudes instrumentiem, nevis pašmērķis.
No pamatojuma un izpētes līdz procesa kartei, prasībām, veidnēm, procesu digitalizācijai un kontrolētai ieviešanai.
Uzdevuma izpildes termiņš: 03.08.2026.
Avots: 14.05.2026. pasūtījuma forma, 3. pielikums līgumam Nr. IeM_NVA_2026/94-Pak.Šī sadaļa parāda, kāpēc ceļa karte NVA ir vajadzīga praktiski: ir normatīvās prasības, kas jāizpilda, liels objektu portfelis, būtiska finanšu plūsma un vairākas struktūrvienības, kurām ikdienā jāstrādā ar būvniecības, aktīvu, iepirkumu un uzturēšanas datiem.
Pamatojums sākas ar normatīvo minimumu un pēc tam parāda NVA praktisko mērogu: cik liels ir portfelis, kādi līdzekļi iet caur būvniecības un uzturēšanas procesiem, un cik plašs cilvēku loks šos datus rada, pārbauda vai izmanto. Tas pamato, ka digitalizācija nav tehnoloģiju eksperiments, bet pārvaldības nepieciešamība.
Šī sadaļa parāda, kas Latvijā jau ir obligāts un kur beidzas normatīvais minimums. Tas ir sākuma punkts, bet NVA vajadzībām ar to nepietiek, jo pasūtītājam pašam jādefinē VDV, modeļu pārbaudes, tāmju, izmaiņu, nodošanas, aktīvu un uzturēšanas datu prasības.
| Kritērijs | BIM obligāts | Paskaidrojums |
|---|---|---|
| Finansējums | Publiska persona - jāPrivāts finansējums - nē | 74.1 punkts attiecas uz būvniecību, kas finansēta no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem. |
| Būves grupa | 3. grupa - jā1. un 2. grupa - nē | Normatīvais minimums attiecas tikai uz trešās grupas ēkām. |
| Būvniecības veids | Jauna būvniecība - jāPārbūve/atjaunošana - nav tieši noteikts | 74.1 punkts formulēts par trešās grupas ēku jaunu būvniecību. |
| Būvprojekta daļa | Statuss pēc normatīvā minimuma | Piezīme ceļa kartei |
|---|---|---|
| AR | Jā | Arhitektūras daļa ir tieši minēta Ēku būvnoteikumos. |
| BK | Jā | Būvkonstrukciju daļa ir tieši minēta Ēku būvnoteikumos. |
| IN, IE, TN | Jā / jāprecizē | Piemēro, ja konkrētā daļa ir ēkai nepieciešama attiecīgā inženiertīklu daļa. Projektā jādefinē, kuras daļas iekļauj BIM prasībās. |
| Iekšējie inženiertīkliAVK, DN, SM, GA, UK, ESS, EL, SP, UATS, UAS, u.c. | Jā, ja attiecas uz ēku | Šīs daļas praktiski jāvērtē kā ēkai nepieciešamās inženiertīklu un sistēmu daļas, ja tās ir konkrētā projekta sastāvā. |
| Ārējie inženiertīkliUKT, LKT, ELT, EST, GAT, SAT, u.c. | Jā / nē - jāprecizē | Teritorijas ārējo tīklu un pieslēgumu daļām normatīvais formulējums nav tik skaidrs. Ceļa kartē jāparedz NVA iekšējā pieeja: kad arī teritorijas tīkliem prasa BIM vai koordinētu 3D/datu modeli. |
| TS-L, TS-CD | Nav tieši noteikts | Ēku būvnoteikumu 74.1 punkts BIM prasību tieši sasaista ar ēkas AR, BK un ēkai nepieciešamajām inženiertīklu daļām, tāpēc labiekārtojuma un ceļu darbu BIM piemērošana jādefinē NVA iekšējās prasībās pēc projekta vajadzības. |
Latvijā BIM obligātais minimums ir skaidrs tikai noteiktai projektu grupai: publiski finansētai trešās grupas jaunai ēkai un konkrētām būvprojekta daļām.
Ja BIM prasība ir normatīva, iepirkuma vai līguma prasība, pasūtītājam jāparedz arī pārbaudes kārtība, jo bez pārbaudes nav iespējams pierādīt, ka prasība ir izpildīta.
Nevar paļauties, ka BIM kvalitāti automātiski nodrošinās izpildītājs, saskaņošanas process vai būvekspertīze. BIM jāvada ar skaidriem nodevumiem, kritērijiem, atbildībām un pieņemšanas kārtību.
Privātajā attīstītāju sektorā BIM jau tiek lietots projekta kvalitātei, koordinēšanai, apjomu un būvdarbu kontrolei. Strukturēti modeļi, pārbaudāmi dati un digitāla sadarbība kļūst par profesionālas projektu vadības standartu.
Lai kvalitatīvi pasūtītu un pārbaudītu BIM, jāizstrādā NVA pasūtītāja prasības. Būvprojekta pārbaudei jāietver arī modeļu pārbaudes, tai skaitā būvdarbu apjomu pārbaudes.
Vienotā datu vide jāsaista ar prasību sagatavošanu, piedāvājumu izvērtēšanu, izmaksu un ikmēneša izpildes kontroli, izmaiņu vadību, nodošanu, aktīvu reģistru, apsaimniekošanas reglamentu un uzturēšanas datiem.
Avoti: MK noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, 74.1 punkts; LBN 202-18 pielikums par būvprojekta daļu markām; Ekonomikas ministrijas skaidrojums par BIM no 2025. gada; Publisko iepirkumu likums kā pamats prasību noteikšanai iepirkuma dokumentos un līguma izpildes pārvaldībai.
Šī sadaļa apkopo, kas jau ir definēts NVA dokumentos, kādi publiski redzami soļi ir sperti, kāda informācija vēl jāiegūst par IT vidi un kā NVA situācija salīdzināma ar Latvijas, Baltijas un starptautisko virzienu.
Izpēte nošķir nodomu no ieviešanas. Stratēģijās BIM, digitalizācija un efektivitāte jau ir pieminēta, bet ceļa kartei jāparāda, kur trūkst praktisku prasību, rīku, datu vides, apmācību un pārbaudāmu rezultātu. Ārējā pieredze palīdz nepārizgudrot to, ko citi publiskie pasūtītāji jau ir strukturējuši.
Šeit būvniecības dzīves cikls tiek sadalīts posmos: no sākotnējās vajadzības līdz projektēšanai, būvdarbiem, nodošanai, garantijai un uzturēšanai. Mērķis ir saprast, kur rodas dati, kur tie jāpārbauda, kur veidojas atbildības un kur procesi ir automatizējami.
Procesu karte nav vēl rīku izvēle. Tā ir darba kārtības anatomija: kur rodas lēmumi, tehniskās prasības, modeļi, tāmes, MAF/RFI, izmaiņas, F2/F3, izpilddokumentācija, aktīvu dati un uzturēšanas informācija. Tikai pēc šāda skata var profesionāli pateikt, ko standartizēt, ko pārbaudīt un ko digitalizēt.
Šī sadaļa pārvērš pamatojumu, izpēti un procesu karti praktiskās NVA prasībās: tehniskajās specifikācijās, iepirkumu pielikumos, līguma prasībās, nodevumu sarakstos, pārbaudes kritērijos un veidnēs.
NVA vajadzībām nepietiek tikai ar normatīvo minimumu. Pasūtītājam jāspēj definēt, kādi dati jāiesniedz, kur tie jāievieto, kā tie jāpārbauda un kā tie tālāk tiek izmantoti projektēšanā, būvdarbos, nodošanā, grāmatvedībā un uzturēšanā.
Šī sadaļa parāda, kā esošos NVA būvniecības procesus pārcelt no Excel failiem, e-pastiem, mapēm un manuālas pārbaudes uz digitālu, izsekojamu un pārbaudāmu darba kārtību.
Procesu digitalizācija nozīmē nevis vienas jaunas sistēmas ieviešanu, bet esošo NVA būvniecības procesu pārvēršanu digitālā darba kārtībā. Praktiski to var sākt ar vienu web bāzētu risinājumu, kurā tiek vadīti projekti, dokumenti, līgumi, tāmes, grafiki, izpildes, uzdevumi, kontrolsaraksti un atskaites.
Šī sadaļa parāda, kā ceļa karte kļūst par praktisku NVA darba kārtību: ar pilotprojektu, skaidrām lomām, ārējiem speciālistiem, mērāmām prasībām un regulāru ieviešanas kontroli.
NVA sāk ar ierobežotu apjomu un vienu pilotprojektu, kurā pārbauda prasības, veidnes, VDV, tāmes, izpildes, uzdevumus un atskaites. Pēc pilotprojekta rezultātiem risinājumu koriģē un pakāpeniski ievieš plašāk.
Digitalizācijas ceļa karte ir vajadzīga nevis teorētiski, bet NVA praktiskā mēroga dēļ: simtiem īpašumu un būvju, liels telpu apjoms, dažādi infrastruktūras, energoefektivitātes, drošības un uzturēšanas projekti. Šajā sadaļā parādīts gan pārskatos redzamais objektu mērogs, gan stratēģijā plānotais projektu portfelis.
| Projekts / programma | Kopā | Fonda daļa | Latvijas / valsts budžeta daļa | Piezīme |
|---|---|---|---|---|
| ANM KPC programma | 44,32 milj. EUR | 36,63 milj. EUR (82,7%) | 7,69 milj. EUR (17,3%) | 9 KPC objekti 2024. gada pārskatā: 5 turpināti un 4 uzsākti. |
| IDF praktiskais mācību centrs | 10,60 milj. EUR | 7,95 milj. EUR (75,0%) | 2,65 milj. EUR (25,0%) | Ietver projektēšanu un infrastruktūras izbūvi ar pilsētvides efektu. |
| PMIF “Mucenieki” | 500 tūkst. EUR | 375 tūkst. EUR (75,0%) | 125 tūkst. EUR (25,0%) | Ēku korpusu un teritorijas tehniskā stāvokļa uzlabošana. |
| PMIF “Liepna” | 4,27 milj. EUR | 3,20 milj. EUR (74,9%) | 1,07 milj. EUR (25,1%) | Būvniecības iecere, būvdarbi un autoruzraudzība. |
| ERAF Ezermalas iela 8A/10/10B | 8,32 milj. EUR | 5,35 milj. EUR (64,3%) | 943 tūkst. EUR attiecināmā daļa un 2,03 milj. EUR neattiecināmās izmaksas (35,7%) | Energoefektivitātes paaugstināšana; Latvijas puses daļa šeit rādīta kā attiecināmā un neattiecināmā finansējuma summa. |
| Robežas torņi un pievedceļi | 3,63 milj. EUR | 75,0% | 25,0% | Seši torņi un pievedceļi Daugavas posmā. |
| Automatizēta robežu uzraudzības infrastruktūra | 95,96 milj. EUR | 71,97 milj. EUR (75,0%) | 23,99 milj. EUR (25,0%) | NVA kā sadarbības partneris; paredzēta 40 esošo torņu atjaunošana. |
Avoti: NVA 2024. gada publiskais pārskats, 14.-18. lpp.; valdības lēmums par KPC būvniecības turpināšanu.
Personāla kopskaits ir 2024. gada dati. Jaunāks publiskais pārskats vēl nav izmantots; aktuālāku skaitu varēs precizēt ar NVA. Avots: NVA 2024. gada publiskais pārskats, 7.1. sadaļa, 28.-29. lpp.
Uzturēšana, telpas, aktīvi, defekti un ekspluatācijas dati.
Tehniskās specifikācijas, iepirkuma prasības, līgumi un izmaiņu kontrole.
Objekta pieņemšana uzskaitē, kapitalizācija, maksājumi un budžeta kontrole.
Avoti: NVA 2024. gada publiskais pārskats, 27.-29. lpp.; NVA darbinieku kontaktu lapa. Kontaktos redzamie skaitļi nav tas pats, kas amata vietu saraksts, bet labi parāda publiski redzamo operacionālo kapacitāti, tostarp finanšu un grāmatvedības lomas.
NVA ir salīdzinoši liels un daudzslāņains publiskā pasūtītāja aparāts: projektu vadība, infrastruktūras attīstība, īpašumu uzturēšana, iepirkumi, juridiskais atbalsts, finanses un grāmatvedība. Paralēli jāvada esoši būvniecības projekti, jāuzsāk jauni, jāapsaimnieko un jāuztur liels nekustamo īpašumu portfelis.
Šādā noslodzē ikdienas darbs bieži balstās uz ierastām kārtībām, veidlapām, sagatavēm, e-pastiem un atsevišķu cilvēku pieredzi. Tas palielina kļūdu, nepilnīgu dokumentu, neskaidru atbildību un informācijas zuduma risku, īpaši situācijā, kad trūkst speciālistu un vienlaikus aug prasības projektu kvalitātei, caurskatāmībai un finanšu kontrolei.
Ceļa kartes uzdevums ir šo darba slodzi sakārtot praktiski: definēt lomas, vienotu datu plūsmu, pārbaudāmus dokumentu soļus, minimālās digitālo rīku prasības un apmācības, lai digitālā kārtība kļūst par ikdienas darba sistēmu, nevis papildu slogu.
Budžets 2026. gadā kļūst mazāks un piesardzīgāks, bet kapitālie izdevumi joprojām veido gandrīz pusi no kopējā apjoma. Tajā pašā laikā tieši redzamais finansējums digitalizācijai un mācībām ir ļoti neliels.
| Budžeta pozīcija | 2025 | 2026 | Izmaiņa | Izmaiņa % | 2026 īpatsvars grupā |
|---|---|---|---|---|---|
| 147,18 milj. EUR | 97,47 milj. EUR | -49,71 milj. EUR | -33,8% | 100,0% | |
| 2,72 milj. EUR | 2,55 milj. EUR | -163,5 tūkst. EUR | -6,0% | 2,6% | |
| 1,98 milj. EUR | 1,88 milj. EUR | -98,4 tūkst. EUR | -5,0% | 1,9% | |
| 1,98 milj. EUR | 1,88 milj. EUR | -98,4 tūkst. EUR | -5,0% | 1,9% | |
| 1,98 milj. EUR | 1,88 milj. EUR | -98,4 tūkst. EUR | -5,0% | 1,9% | |
| 21381Ieņēmumi par nedzīvojamā nekustamā īpašuma nomu | 1,59 milj. EUR | 1,09 milj. EUR | -502,4 tūkst. EUR | -31,6% | 1,1% |
| 21382Ieņēmumi par viesnīcu pakalpojumiem | 302,4 tūkst. EUR | 722,2 tūkst. EUR | 419,8 tūkst. EUR | 138,8% | 0,7% |
| 21383Ieņēmumi no kustamā īpašuma iznomāšanas | 3,5 tūkst. EUR | 6,4 tūkst. EUR | 2,8 tūkst. EUR | 81,1% | 0,0% |
| 21384Ieņēmumi par zemes nomu | 16,2 tūkst. EUR | 18,3 tūkst. EUR | 2,1 tūkst. EUR | 13,1% | 0,0% |
| 21389Pārējie ieņēmumi par nomu un īri | 63,8 tūkst. EUR | 43,1 tūkst. EUR | -20,7 tūkst. EUR | -32,5% | 0,0% |
| 740,1 tūkst. EUR | 675,0 tūkst. EUR | -65,1 tūkst. EUR | -8,8% | 0,7% | |
| 740,1 tūkst. EUR | 675,0 tūkst. EUR | -65,1 tūkst. EUR | -8,8% | 0,7% | |
| 40,1 tūkst. EUR | 41,5 tūkst. EUR | 1,3 tūkst. EUR | 3,3% | 0,0% | |
| 40,1 tūkst. EUR | 41,5 tūkst. EUR | 1,3 tūkst. EUR | 3,3% | 0,0% | |
| 21423Budžeta iestāžu ieņēmumi no valsts rezervju pārdošanas | 40,1 tūkst. EUR | 41,5 tūkst. EUR | 1,3 tūkst. EUR | 3,3% | 0,0% |
| 700,0 tūkst. EUR | 633,6 tūkst. EUR | -66,4 tūkst. EUR | -9,5% | 0,7% | |
| 21490Citi iepriekš neklasificētie pašu ieņēmumi | 700,0 tūkst. EUR | 633,6 tūkst. EUR | -66,4 tūkst. EUR | -9,5% | 0,7% |
| - | 1,05 milj. EUR | - | - | 1,1% | |
| - | 1,05 milj. EUR | - | - | 1,1% | |
| - | 1,05 milj. EUR | - | - | 1,1% | |
| - | 1,05 milj. EUR | - | - | 1,1% | |
| 21191Ieņēmumi no citu Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas, kas nav Eiropas strukturālie un investīciju fondi, un citu valstu finanšu palīdzības programmu īstenošanas | - | 1,05 milj. EUR | - | - | 1,1% |
| 28,1 tūkst. EUR | 5,6 tūkst. EUR | -22,6 tūkst. EUR | -80,2% | 0,0% | |
| 28,1 tūkst. EUR | 5,6 tūkst. EUR | -22,6 tūkst. EUR | -80,2% | 0,0% | |
| 28,1 tūkst. EUR | 5,6 tūkst. EUR | -22,6 tūkst. EUR | -80,2% | 0,0% | |
| 28,1 tūkst. EUR | 5,6 tūkst. EUR | -22,6 tūkst. EUR | -80,2% | 0,0% | |
| 28,1 tūkst. EUR | 5,6 tūkst. EUR | -22,6 tūkst. EUR | -80,2% | 0,0% | |
| 18131Valsts pamatbudžeta iestāžu saņemtie transferti no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem | 28,1 tūkst. EUR | 5,6 tūkst. EUR | -22,6 tūkst. EUR | -80,2% | 0,0% |
| 144,44 milj. EUR | 93,86 milj. EUR | -50,58 milj. EUR | -35,0% | 96,3% | |
| 144,44 milj. EUR | 93,86 milj. EUR | -50,58 milj. EUR | -35,0% | 96,3% | |
| 21710Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem ieņēmumiemvalsts dotācija | 144,44 milj. EUR | 93,86 milj. EUR | -50,58 milj. EUR | -35,0% | 96,3% |
| 147,28 milj. EUR | 97,47 milj. EUR | -49,81 milj. EUR | -33,8% | 100,0% | |
| 68,33 milj. EUR | 49,36 milj. EUR | -18,97 milj. EUR | -27,8% | 50,6% | |
| 43,65 milj. EUR | 40,65 milj. EUR | -3,00 milj. EUR | -6,9% | 41,7% | |
| 7,70 milj. EUR | 7,22 milj. EUR | -477,1 tūkst. EUR | -6,2% | 7,4% | |
| 5,78 milj. EUR | 5,43 milj. EUR | -343,2 tūkst. EUR | -5,9% | 5,6% | |
| 4,90 milj. EUR | 4,88 milj. EUR | -16,4 tūkst. EUR | -0,3% | 5,0% | |
| 1114Valsts civildienesta ierēdņu mēnešalga | 1,17 milj. EUR | 1,14 milj. EUR | -27,9 tūkst. EUR | -2,4% | 1,2% |
| 1119Pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga) | 3,73 milj. EUR | 3,74 milj. EUR | 11,4 tūkst. EUR | 0,3% | 3,8% |
| 822,4 tūkst. EUR | 515,2 tūkst. EUR | -307,2 tūkst. EUR | -37,4% | 0,5% | |
| 1141Piemaksa par nakts darbu | 34,4 tūkst. EUR | 26,3 tūkst. EUR | -8,1 tūkst. EUR | -23,5% | 0,0% |
| 1142Piemaksa par virsstundām un svētku dienām | 73,4 tūkst. EUR | 18,7 tūkst. EUR | -54,7 tūkst. EUR | -74,5% | 0,0% |
| 1147Piemaksa par papildu darbu | 385,4 tūkst. EUR | 211,0 tūkst. EUR | -174,4 tūkst. EUR | -45,2% | 0,2% |
| 1148Prēmijas un naudas balvas | 329,3 tūkst. EUR | 259,2 tūkst. EUR | -70,1 tūkst. EUR | -21,3% | 0,3% |
| 1150Atalgojums fiziskām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata | 54,6 tūkst. EUR | 35,0 tūkst. EUR | -19,6 tūkst. EUR | -35,9% | 0,0% |
| 1,92 milj. EUR | 1,79 milj. EUR | -133,9 tūkst. EUR | -7,0% | 1,8% | |
| 1210Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 1,46 milj. EUR | 1,35 milj. EUR | -113,1 tūkst. EUR | -7,7% | 1,4% |
| 460,5 tūkst. EUR | 439,7 tūkst. EUR | -20,8 tūkst. EUR | -4,5% | 0,5% | |
| 1221Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 250,2 tūkst. EUR | 221,3 tūkst. EUR | -28,9 tūkst. EUR | -11,5% | 0,2% |
| 1227Darba devēja izdevumi veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanai | 202,0 tūkst. EUR | 210,8 tūkst. EUR | 8,7 tūkst. EUR | 4,3% | 0,2% |
| 1228Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kā neaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 8,3 tūkst. EUR | 7,6 tūkst. EUR | -678 EUR | -8,2% | 0,0% |
| 35,95 milj. EUR | 33,43 milj. EUR | -2,52 milj. EUR | -7,0% | 34,3% | |
| 5,5 tūkst. EUR | 2,4 tūkst. EUR | -3,1 tūkst. EUR | -55,9% | 0,0% | |
| 5,2 tūkst. EUR | 2,3 tūkst. EUR | -2,9 tūkst. EUR | -56,2% | 0,0% | |
| 2111Dienas nauda | 2,2 tūkst. EUR | 1,1 tūkst. EUR | -1,0 tūkst. EUR | -47,5% | 0,0% |
| 2112Pārējie komandējumu un darba braucienu izdevumi | 3,1 tūkst. EUR | 1,2 tūkst. EUR | -1,9 tūkst. EUR | -62,2% | 0,0% |
| 282 EUR | 142 EUR | -140 EUR | -49,6% | 0,0% | |
| 2121Dienas nauda | 142 EUR | 142 EUR | 0 EUR | 0,0% | 0,0% |
| 33,22 milj. EUR | 31,46 milj. EUR | -1,75 milj. EUR | -5,3% | 32,3% | |
| 2210Izdevumi par sakaru pakalpojumiem | 23,3 tūkst. EUR | 15,2 tūkst. EUR | -8,2 tūkst. EUR | -34,9% | 0,0% |
| 7,69 milj. EUR | 7,63 milj. EUR | -59,7 tūkst. EUR | -0,8% | 7,8% | |
| 2221Izdevumi par siltumenerģiju | 3,01 milj. EUR | 2,95 milj. EUR | -66,9 tūkst. EUR | -2,2% | 3,0% |
| 2222Izdevumi par ūdendapgādi un kanalizāciju | 460,7 tūkst. EUR | 450,7 tūkst. EUR | -10,0 tūkst. EUR | -2,2% | 0,5% |
| 2223Izdevumi par elektroenerģiju | 3,67 milj. EUR | 3,68 milj. EUR | 7,4 tūkst. EUR | 0,2% | 3,8% |
| 2224Izdevumi par atkritumu savākšanu, izvešanu no apdzīvotām vietām un teritorijām ārpus apdzīvotām vietām un atkritumu utilizāciju | 539,5 tūkst. EUR | 549,2 tūkst. EUR | 9,7 tūkst. EUR | 1,8% | 0,6% |
| 2229Izdevumi par pārējiem komunālajiem pakalpojumiem | 675 EUR | 635 EUR | -40 EUR | -5,9% | 0,0% |
| 677,8 tūkst. EUR | 604,7 tūkst. EUR | -73,1 tūkst. EUR | -10,8% | 0,6% | |
| 2232Izdevumi par profesionālās darbības pakalpojumiemprofesionālie pakalpojumi | 15,3 tūkst. EUR | 16,6 tūkst. EUR | 1,3 tūkst. EUR | 8,4% | 0,0% |
| 2233Izdevumi par transporta pakalpojumiem | 490,7 tūkst. EUR | 468,6 tūkst. EUR | -22,0 tūkst. EUR | -4,5% | 0,5% |
| 2235Izdevumi par saņemtajiem mācību pakalpojumiemmācības / digitālā kapacitāte | 17,4 tūkst. EUR | 12,9 tūkst. EUR | -4,5 tūkst. EUR | -26,0% | 0,0% |
| 2239Pārējie neklasificētie pakalpojumi | 152,9 tūkst. EUR | 106,7 tūkst. EUR | -46,2 tūkst. EUR | -30,2% | 0,1% |
| 7,66 milj. EUR | 6,09 milj. EUR | -1,57 milj. EUR | -20,5% | 6,3% | |
| 2241Ēku, būvju un telpu būvdarbiēku un telpu būvdarbi | 473,6 tūkst. EUR | 385,3 tūkst. EUR | -88,3 tūkst. EUR | -18,6% | 0,4% |
| 2242Transportlīdzekļu uzturēšana un remonts | 380,4 tūkst. EUR | 375,0 tūkst. EUR | -5,4 tūkst. EUR | -1,4% | 0,4% |
| 2243Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana | 669,5 tūkst. EUR | 400,4 tūkst. EUR | -269,1 tūkst. EUR | -40,2% | 0,4% |
| 2244Nekustamā īpašuma uzturēšananekustamā īpašuma uzturēšana | 5,03 milj. EUR | 4,52 milj. EUR | -508,3 tūkst. EUR | -10,1% | 4,6% |
| 2247Apdrošināšanas izdevumi | 3,0 tūkst. EUR | 3,1 tūkst. EUR | 147 EUR | 4,9% | 0,0% |
| 2249Pārējie remontdarbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi | 1,11 milj. EUR | 411,8 tūkst. EUR | -698,6 tūkst. EUR | -62,9% | 0,4% |
| 2250Informācijas tehnoloģiju pakalpojumiIT pakalpojumi | 13,5 tūkst. EUR | 4,2 tūkst. EUR | -9,4 tūkst. EUR | -69,3% | 0,0% |
| 17,15 milj. EUR | 17,12 milj. EUR | -34,7 tūkst. EUR | -0,2% | 17,6% | |
| 2261Ēku, telpu īre un noma | 16,66 milj. EUR | 16,61 milj. EUR | -50,2 tūkst. EUR | -0,3% | 17,0% |
| 2262Transportlīdzekļu noma | 96,0 tūkst. EUR | 160,0 tūkst. EUR | 64,0 tūkst. EUR | 66,6% | 0,2% |
| 2263Zemes noma | 156,3 tūkst. EUR | 134,8 tūkst. EUR | -21,4 tūkst. EUR | -13,7% | 0,1% |
| 2264Iekārtu, aparatūras un inventāra īre un noma | 5,7 tūkst. EUR | 5,6 tūkst. EUR | -100 EUR | -1,7% | 0,0% |
| 2269Pārējā noma | 229,0 tūkst. EUR | 202,1 tūkst. EUR | -26,9 tūkst. EUR | -11,7% | 0,2% |
| 2,36 milj. EUR | 1,59 milj. EUR | -769,2 tūkst. EUR | -32,7% | 1,6% | |
| 211,4 tūkst. EUR | 160,5 tūkst. EUR | -50,8 tūkst. EUR | -24,1% | 0,2% | |
| 2311Biroja preces | 28,9 tūkst. EUR | 22,7 tūkst. EUR | -6,2 tūkst. EUR | -21,4% | 0,0% |
| 2312Inventārs | 170,4 tūkst. EUR | 132,5 tūkst. EUR | -37,9 tūkst. EUR | -22,2% | 0,1% |
| 2314Izdevumi par precēm iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai | 12,1 tūkst. EUR | 5,3 tūkst. EUR | -6,8 tūkst. EUR | -55,9% | 0,0% |
| 904,0 tūkst. EUR | 794,5 tūkst. EUR | -109,5 tūkst. EUR | -12,1% | 0,8% | |
| 2321Kurināmais | 757,5 tūkst. EUR | 660,6 tūkst. EUR | -96,9 tūkst. EUR | -12,8% | 0,7% |
| 2322Degviela | 145,4 tūkst. EUR | 133,1 tūkst. EUR | -12,2 tūkst. EUR | -8,4% | 0,1% |
| 2329Pārējie enerģētiskie materiāli | 1,0 tūkst. EUR | 714 EUR | -333 EUR | -31,8% | 0,0% |
| 2350Iestāžu uzturēšanas materiāli un preces | 125,9 tūkst. EUR | 101,4 tūkst. EUR | -24,5 tūkst. EUR | -19,5% | 0,1% |
| 899,3 tūkst. EUR | 488,4 tūkst. EUR | -410,9 tūkst. EUR | -45,7% | 0,5% | |
| 2381Munīcija un sprāgstvielas | 468,3 tūkst. EUR | 400,0 tūkst. EUR | -68,3 tūkst. EUR | -14,6% | 0,4% |
| 2389Pārējie specifiskas lietošanas materiāli un inventārs | 430,9 tūkst. EUR | 88,4 tūkst. EUR | -342,6 tūkst. EUR | -79,5% | 0,1% |
| 2390Pārējās preces | 214,9 tūkst. EUR | 41,5 tūkst. EUR | -173,5 tūkst. EUR | -80,7% | 0,0% |
| 376,7 tūkst. EUR | 381,8 tūkst. EUR | 5,1 tūkst. EUR | 1,4% | 0,4% | |
| 375,0 tūkst. EUR | 380,3 tūkst. EUR | 5,3 tūkst. EUR | 1,4% | 0,4% | |
| 2512Budžeta iestāžu pievienotās vērtības nodokļa maksājumi | 123,1 tūkst. EUR | 122,3 tūkst. EUR | -763 EUR | -0,6% | 0,1% |
| 2513Budžeta iestāžu nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi | 229,4 tūkst. EUR | 233,3 tūkst. EUR | 3,9 tūkst. EUR | 1,7% | 0,2% |
| 2515Budžeta iestāžu dabas resursu nodokļa maksājumi | 15,1 tūkst. EUR | 15,1 tūkst. EUR | 0 EUR | 0,0% | 0,0% |
| 2519Pārējie budžeta iestāžu pārskaitītie nodokļi un nodevas | 7,4 tūkst. EUR | 9,6 tūkst. EUR | 2,2 tūkst. EUR | 29,7% | 0,0% |
| 2520Maksājumi par budžeta iestādēm piemērotajām sankcijām | 1,7 tūkst. EUR | 1,5 tūkst. EUR | -230 EUR | -13,3% | 0,0% |
| 24,68 milj. EUR | 8,71 milj. EUR | -15,97 milj. EUR | -64,7% | 8,9% | |
| 24,68 milj. EUR | 8,71 milj. EUR | -15,97 milj. EUR | -64,7% | 8,9% | |
| 24,68 milj. EUR | 8,71 milj. EUR | -15,97 milj. EUR | -64,7% | 8,9% | |
| 24,68 milj. EUR | 8,71 milj. EUR | -15,97 milj. EUR | -64,7% | 8,9% | |
| 3262Valsts un pašvaldību budžeta dotācija komersantiem, ostām un speciālajām ekonomiskajām zonām | 24,68 milj. EUR | 8,71 milj. EUR | -15,97 milj. EUR | -64,7% | 8,9% |
| 78,95 milj. EUR | 48,11 milj. EUR | -30,84 milj. EUR | -39,1% | 49,4% | |
| 78,95 milj. EUR | 48,11 milj. EUR | -30,84 milj. EUR | -39,1% | 49,4% | |
| 78,95 milj. EUR | 48,11 milj. EUR | -30,84 milj. EUR | -39,1% | 49,4% | |
| 78,92 milj. EUR | 48,11 milj. EUR | -30,81 milj. EUR | -39,0% | 49,4% | |
| 123,3 tūkst. EUR | 50,0 tūkst. EUR | -73,3 tūkst. EUR | -59,5% | 0,1% | |
| 5217Pārējā zeme | 121,3 tūkst. EUR | 50,0 tūkst. EUR | -71,3 tūkst. EUR | -58,8% | 0,1% |
| 1,36 milj. EUR | 1,35 milj. EUR | -7,9 tūkst. EUR | -0,6% | 1,4% | |
| 5231Transportlīdzekļi | 280,6 tūkst. EUR | 324,3 tūkst. EUR | 43,7 tūkst. EUR | 15,6% | 0,3% |
| 5239Pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļi un ieguldījuma īpašumi | 1,07 milj. EUR | 1,03 milj. EUR | -43,3 tūkst. EUR | -4,0% | 1,1% |
| 5240Pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu izveidošana un nepabeigtā būvniecībanepabeigtā būvniecība | 75,02 milj. EUR | 45,94 milj. EUR | -29,08 milj. EUR | -38,8% | 47,1% |
| 5250Kapitālais remonts un rekonstrukcijakapitālais remonts | 2,34 milj. EUR | 769,0 tūkst. EUR | -1,57 milj. EUR | -67,1% | 0,8% |
Avoti: summas ņemtas no BUDZETS/Tame2025_0.pdf un BUDZETS/Tame2026_0.pdf; analītiskie secinājumi izmantoti no BUDZETS/Budzeta_analize_2025_2026_ar_atsaucem.docx; grupēšanas struktūra veidota pēc darba pielikuma BUDZETS/Tame2026_limenota_digitalam_budzetam.xlsx kolonnām “Līmenis”, “Vecāka koda grupa” un “Pilnais ceļš”. Iekrāsotas rindas, kas ceļa kartei ir īpaši nozīmīgas: fondu/valsts finansējums, digitālā kapacitāte, mācības un būvniecības portfeļa pozīcijas.
Secinājums: 2026. gada budžets ir būtiski mazāks. Lielākais absolūtais kritums ir kapitālajos izdevumos un subsīdijās/dotācijās. Tomēr kapitālie izdevumi joprojām veido gandrīz pusi no budžeta, tāpēc iestādes budžets saglabājas kapitālietilpīgs.
NVA tāmē “subsīdijas un dotācijas” ir ekonomiskās klasifikācijas grupa B130/3000/3200/3260: budžeta līdzekļu nodošana ārējiem saņēmējiem atbilstoši programmai.
| Rādītājs | 2025 | 2026 | Izmaiņa | Izmaiņa % | 2026 īpatsvars |
|---|---|---|---|---|---|
| Izdevumi kopā | 147,28 milj. EUR | 97,47 milj. EUR | -49,81 milj. EUR | -33,8% | 100,00% |
| Uzturēšanas izdevumi | 68,33 milj. EUR | 49,36 milj. EUR | -18,97 milj. EUR | -27,8% | 50,64% |
| Kārtējie izdevumi | 43,65 milj. EUR | 40,65 milj. EUR | -3,00 milj. EUR | -6,9% | 41,71% |
| Kapitālie izdevumi | 78,95 milj. EUR | 48,11 milj. EUR | -30,84 milj. EUR | -39,1% | 49,36% |
| Subsīdijas un dotācijas | 24,68 milj. EUR | 8,71 milj. EUR | -15,97 milj. EUR | -64,7% | 8,93% |
Attīstības budžets 2026. gadā nav mazs: kapitālie izdevumi ir 48,11 milj. EUR jeb 49,36% no budžeta. Lielākā rinda ir 5240 “Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecība” ar 45,94 milj. EUR.
| Rinda | 2025 | 2026 | Izmaiņa | Izmaiņa % | 2026 īpatsvars |
|---|---|---|---|---|---|
| B200 kapitālie izdevumi | 78,95 milj. EUR | 48,11 milj. EUR | -30,84 milj. EUR | -39,1% | 49,36% |
| 5240 nepabeigtā būvniecība | 75,02 milj. EUR | 45,94 milj. EUR | -29,08 milj. EUR | -38,8% | 47,13% |
| 5250 kapitālais remonts | 2,34 milj. EUR | 769,0 tūkst. EUR | -1,57 milj. EUR | -67,1% | 0,79% |
| 5230 pārējie pamatlīdzekļi | 1,36 milj. EUR | 1,35 milj. EUR | -7,9 tūkst. EUR | -0,6% | 1,39% |
| Tieši redzamā digitalizācijas pozīcija | 2025 | 2026 | Izmaiņa | Komentārs |
|---|---|---|---|---|
| 2250 Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi | 13,5 tūkst. EUR | 4,2 tūkst. EUR | -9,4 tūkst. EUR | 2026. gadā būtisks samazinājums. |
| 5100 Nemateriālie ieguldījumi | 34,5 tūkst. EUR | 0 EUR | -34,5 tūkst. EUR | 2026. gadā nav redzami kā atsevišķa pozīcija. |
| 5238 Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika | 8,3 tūkst. EUR | 0 EUR | -8,3 tūkst. EUR | 2026. gadā nav redzama kā atsevišķa pozīcija. |
| Tieši identificējamā digitalizācija kopā | 56,2 tūkst. EUR | 4,2 tūkst. EUR | -52,1 tūkst. EUR | Samazinājums par 52,1 tūkst. EUR. |
Tieši identificējamā digitalizācija 2026. gadā ir 4,2 tūkst. EUR jeb 0,00% no visa budžeta. Tas parāda, ka digitālo risinājumu pozīcijas tāmē ir ļoti mazas salīdzinājumā ar kopējo infrastruktūras un būvniecības portfeli.
| Rādītājs | 2025 | 2026 | Izmaiņa |
|---|---|---|---|
| 2235 Mācību pakalpojumi | 17,4 tūkst. EUR | 12,9 tūkst. EUR | -4,5 tūkst. EUR |
| 1000 Atlīdzība | 7,70 milj. EUR | 7,22 milj. EUR | -477,1 tūkst. EUR |
| Mācības pret atlīdzību | 0,23% | 0,18% | Samazinājums |
| 2100 Komandējumi un darba braucieni | 5,5 tūkst. EUR | 2,4 tūkst. EUR | -3,1 tūkst. EUR |
2026. gadā mācību budžets ir 12,9 tūkst. EUR, kas ir 0,01% no visa budžeta un 0,18% no atlīdzības. Atlīdzība šeit ir tāmes kods 1000 - darba samaksa un ar nodarbinātajiem saistītās izmaksas. Šis rādītājs ir ļoti zems, ja organizācijai jāceļ digitālās, BIM, datu, kvalitātes un aktīvu pārvaldības kompetences.
| Plānošanas scenārijs | Aprēķins pret 2026. gada atlīdzību | Vēlamais mācību budžets | Atšķirība pret esošo 12,9 tūkst. EUR |
|---|---|---|---|
| Esošais 2026. gads | 0,18% no atlīdzības | 12,9 tūkst. EUR | - |
| Minimālais attīstības scenārijs | 1% no atlīdzības | 72,2 tūkst. EUR | 59,3 tūkst. EUR |
| Mērens attīstības scenārijs | 2% no atlīdzības | 144,4 tūkst. EUR | 131,5 tūkst. EUR |
| Ambiciozs pārmaiņu scenārijs | 3% no atlīdzības | 216,6 tūkst. EUR | 203,7 tūkst. EUR |
Šie 1-3% scenāriji nav normatīvs, statistiska norma vai universāls starptautisks standarts. Tie ir praktiski plānošanas scenāriji, balstīti uz pieeju mācību budžetu salīdzināt ar kopējo algu/atlīdzības budžetu. 1%, 2% un 3% šeit izmantoti kā piesardzīgs salīdzināšanas diapazons, lai vadībai redzami parādītu atšķirību starp esošo mācību finansējumu un iespējamu kapacitātes attīstības līmeni.
Šo scenāriju mērķis nav pierādīt vienu pareizo mācību budžeta līmeni. Tie rāda, ka citās organizācijās, tostarp citās valstīs un iespējams arī citās Latvijas iestādēs vai uzņēmumos, mācību budžeta īpatsvars pret atlīdzības izmaksām var būt lielāks nekā NVA šobrīd redzamais līmenis. Tāpēc 1-3% šeit izmantoti kā piesardzīgs vadības salīdzinājums, nevis kā ārēja norma.
Šis bloks parāda ikdienas apsaimniekošanas un ekspluatācijas naudas plūsmu: pakalpojumus, komunālos maksājumus, remontdarbus, uzturēšanu, īri un nomu. Tas nav BIM ieviešanas budžets, bet tas parāda, kur digitāli aktīvu dati, darbu uzskaite, defektu vēsture un VDV sasaiste var dot praktisku vadības ieguvumu ārpus jaunu būvprojektu portfeļa.
| Rinda | 2025 | 2026 | Izmaiņa | Izmaiņa % | 2026 īpatsvars |
|---|---|---|---|---|---|
| 2000 preces un pakalpojumi | 35,95 milj. EUR | 33,43 milj. EUR | -2,52 milj. EUR | -7,0% | 34,30% |
| 2200 pakalpojumi | 33,22 milj. EUR | 31,46 milj. EUR | -1,75 milj. EUR | -5,3% | 32,28% |
| 2220 komunālie pakalpojumi | 7,69 milj. EUR | 7,63 milj. EUR | -59,7 tūkst. EUR | -0,8% | 7,83% |
| 2240 remontdarbi un uzturēšana | 7,66 milj. EUR | 6,09 milj. EUR | -1,57 milj. EUR | -20,5% | 6,25% |
| 2260 īre un noma | 17,15 milj. EUR | 17,12 milj. EUR | -34,7 tūkst. EUR | -0,2% | 17,56% |
2026. gada izdevumi kopā ir 97,47 milj. EUR, salīdzinot ar 147,28 milj. EUR 2025. gadā. Samazinājums ir 49,81 milj. EUR jeb -33,8%. Budžets salīdzinājumā ar 2025. gadu kļūst mazāks un piesardzīgāks.
Formāli attīstībai joprojām ir liela daļa, jo kapitālie izdevumi veido 49,36% no kopējiem izdevumiem. Tomēr tieši identificējamā digitalizācija 2026. gada tāmē ir 4,2 tūkst. EUR, savukārt personāla mācības ir 12,9 tūkst. EUR jeb 0,18% no atlīdzības. Tas rāda, ka digitalizācija un personāla mācības budžetā nav pietiekami tieši redzamas salīdzinājumā ar kapitālo ieguldījumu mērogu.
Ja iestādes mērķis ir moderna nekustamo īpašumu, BIM, VDV un aktīvu pārvaldība, tad budžetā būtu jāpalielina un skaidri jāizdala vismaz trīs bloki: digitalizācija, datu pārvaldība un personāla apmācības. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka lieli kapitālie ieguldījumi tiek īstenoti bez pietiekamas digitālās kontroles un bez cilvēku prasmēm, kas nepieciešamas šo ieguldījumu pārvaldībai.
Stratēģijās digitalizācija, BIM, dati un mācības jau ir nosaukti kā attīstības virziens. Publiskajos datos vēl nav redzama pilna ieviešanas programma: kas tieši jāievieš, kas atbild, ar kādiem rīkiem un kā mērīt rezultātu.
2026. gada budžets ir mazāks nekā 2025. gadā. Tieši redzamā nauda digitalizācijai un mācībām ir ļoti neliela, tāpēc būtiskas pārmaiņas nevar balstīt tikai esošajās budžeta rindās.
Kamēr nav skaidras ceļa kartes, piesardzīgi netērēt naudu ir saprotams vadības lēmums. Bez prioritātēm un izmaksu rāmja digitālie risinājumi var sanākt fragmentāri un nedot sistēmisku rezultātu.
Ceļa kartei jāpasaka vienkārši: ko ieviešam vispirms, ko atliekam uz nākamo posmu, cik tas aptuveni maksā un kāda kapacitāte vajadzīga NVA pusē.
Jāparedz divi scenāriji, jo ieviešanas pieeja būtiski atšķiras atkarībā no pieejamā finansējuma un laika.
Šī sadaļa rāda, kurās NVA struktūrās rodas un tiek izmantoti būvniecības projektu dati: projektu vadībā, īpašumu uzturēšanā, iepirkumos, finansēs un grāmatvedībā. Digitalizācija strādās tikai tad, ja katrai lomai ir saprotams pienākums, rīks un praktiska darba kārtība.
Šajā sadaļā jāapkopo, ar kādiem datoriem, programmatūru, mākoņpakalpojumiem, licencēm un datu glabāšanas kārtību NVA pašlaik strādā būvniecības projektu vadībā. Datu vēl nav, tāpēc šeit izveidota struktūra informācijas ievākšanai un sākotnējam izvērtējumam.
Jānoskaidro, vai projektu vadītājiem, uzturētājiem un atbalsta lomām ir darba stacijas, kas piemērotas BIM modeļu skatīšanai, rasējumu pārbaudei un lielu dokumentu apstrādei.
Jāapkopo esošās licences un faktiskais lietojums: dokumentu vadība, rasējumu skatīšana, BIM modeļu skatīšana, projektu plānošana, tāmes, defektu pieteikumi un aktīvu dati.
Jāredz, kā tiek pārvaldītas piekļuves ārējiem projektētājiem, būvniekiem, būvuzraugiem un NVA lietotājiem, kā arī kā tiek slēgti projekti pēc nodošanas.
| Tēma | Statuss | Kas jānoskaidro | Kāpēc tas svarīgi ceļa kartei |
|---|---|---|---|
| Datori un veiktspēja | Nav atbildes | Kādi datori, ekrāni un attālinātā darba aprīkojums ir projektu vadībai, uzturētājiem un atbalsta lomām? | Lai nesaplānotu BIM, rasējumu un lielu dokumentu pārbaudes procesu uz neatbilstošas tehnikas. |
| Programmatūra | Nav atbildes | Kādas licences ir NVA rīcībā, cik lietotājiem un kā tās faktiski tiek lietotas? | Lai nesaplānotu procesu uz rīkiem, kuru nav vai kuri pieejami tikai dažiem lietotājiem. |
| VDV un piegādātāji | Daļēji atbildēts | Vai NVA ir pasūtītāja pārvaldīta VDV, vai vide pieder piegādātājam un kā tiek administrētas piekļuves? | VDV ir pamats kontrolētai projektu dokumentu, modeļu, uzdevumu, izmaiņu un nodošanas datu plūsmai. |
| BIS | Daļēji atbildēts | Kā BIS tiek lietots projektēšanā un būvdarbos, un kur dati no BIS pāriet uz NVA iekšējo pārvaldību? | BIS ir obligāta valsts vide, bet tā pati par sevi neaizstāj pasūtītāja VDV un iekšējo datu kontroli. |
| E-paraksts | Nav atbildes | Kuri dokumenti tiek parakstīti elektroniski, kurā sistēmā un kā parakstītie dokumenti tiek sasaistīti ar projektu? | Bez vienotas parakstīšanas loģikas apstiprinājumi paliek izkaisīti pa failiem un e-pastiem. |
| Tāmes | Nav atbildes | Kā tiek saņemtas, pārbaudītas, salīdzinātas un aktualizētas tāmes, izmaiņas un F2/F3 izpildes? | Tāme ir viens no būtiskākajiem projekta kontroles dokumentiem; tai jābūt sasaistītai ar līgumu, izmaiņām un izpildi. |
| BIM | Daļēji atbildēts | Kādi BIM skatīšanas, pārbaudes un modeļu salīdzināšanas rīki NVA faktiski ir pieejami un kam? | BIM var strādāt kā pārbaudes instruments tikai tad, ja NVA ir skaidra piekļuve, prasmes un pārbaudes kārtība. |
| Uzturēšana | Daļēji atbildēts | Kāda programmatūra vai reģistri tiek lietoti telpām, aktīviem, defektiem, garantijām un apkopes datiem? | Nodošanas dati jāsaņem tādā struktūrā, ko uzturēšana var lietot pēc projekta beigām. |
Bez esošās IT vides inventarizācijas nav iespējams korekti noteikt, vai NVA vispirms jāiegulda programmatūrā, licencēs, datortehnikā, lietotāju apmācībās, datu glabāšanas kārtībā vai sistēmu savietojamībā. Šī sadaļa paredzēta kā pārbaudes saraksts, ko papildināt pēc informācijas saņemšanas no NVA.
Šī sadaļa salīdzina divus NVA vajadzībām tuvus piemērus: Igaunijas e-būvniecības ekosistēmu un Lietuvas publisko iepirkumu BIM prasību modeli. Mērķis nav kopēt kādu valsti, bet saprast, kā NVA var definēt savu pasūtītāja prasību un pārbaudes loģiku.
Šī sadaļa pārvērš izpēti un procesu karti praktiskās NVA prasībās: tehniskajās specifikācijās, iepirkumu pielikumos, līgumos, nodevumos, pārbaudes kritērijos un veidnēs. BIM šeit ir strukturētu datu un pārbaudes instruments, nevis pašmērķis.
TS jādefinē ne tikai darba apraksts, bet arī datu, nodevumu, VDV, BIM, tāmju, MAF/RFI, izpilddokumentācijas un uzturēšanas informācijas prasības.
Iepirkuma pielikumos jābūt skaidram digitālo nodevumu sarakstam, dokumentu statusiem, failu nosaukšanai, piekļuvēm un pārbaudes kārtībai.
Vienotā datu vide jāvada kā pasūtītāja darba kārtība: mapes, statusi, versijas, komentāri, uzdevumi, apstiprinājumi, piekļuves un arhivēšana.
Jānodala, kas tiek gatavots VDV, kas tiek iesniegts BIS, kas par to atbild un kā novērst dubultu vai pretrunīgu dokumentu uzturēšanu.
Tāmēm jābūt pārbaudāmām: forma, pozīciju struktūra, mērvienības, lokālās tāmes, apjomu avots, saikne ar projekta daļām un F2/F3.
BIM prasībās jānosaka, kad BIM ir obligāts vai ieteicams, kādi modeļi jānodod, kādos formātos un kā tos pārbauda.
Materiālu apstiprinājumiem un jautājumiem jābūt reģistrā ar statusu, atbildīgo, termiņu, pielikumiem un saikni ar rasējumu, tāmi vai modeli.
Izpildēm jābūt sasaistītām ar līguma tāmi, apstiprinājumiem un maksājuma pamatu, lai būvuzraugs un pasūtītājs redz statusu un korekcijas.
Nodošanas prasībām jāaptver dokumentu struktūra, garantijas, iekārtu un telpu dati, apkopes dati, as-built informācija un BMS/viedās ēkas datu vajadzības.
Šeit prasību struktūra tiek pārvērsta konkrētos dokumentos, formās un kontrolsarakstos, kurus NVA var izmantot projektēšanas, būvdarbu, nodošanas un uzturēšanas procesā.
| Dokuments / veidne | Mērķis | Kur izmanto | Kas pārbauda |
|---|---|---|---|
| Projektēšanas uzdevuma veidne | Vienoti definēt vajadzību, funkcionālās prasības, datu prasības un nodevumus. | Projektēšanas iepirkumā un līgumā. | Projektu vadība, lietotājs, tehniskie speciālisti. |
| VDV darba kārtība | Noteikt mapes, statusus, versijas, piekļuves, komentēšanu, apstiprināšanu un arhivēšanu. | Projektēšanā, būvdarbos un nodošanā. | Projektu vadība, būvuzraugs, VDV administrators. |
| BIM prasību pielikums | Noteikt BIM piemērošanu, modeļus, formātus, detalizāciju, pārbaudes un pieņemšanu. | Projektēšanas un būvdarbu iepirkumos, ja attiecināms. | NVA BIM atbildīgais vai piesaistīts BIM speciālists. |
| Tāmju prasību forma | Nodrošināt salīdzināmu tāmes struktūru, mērvienības, apjomu avotu, kļūdu un atlikumu kontroli. | Projektēšanā, būvdarbu iepirkumā, izmaiņās un F2/F3. | Projektu vadība, būvuzraugs, finanses. |
| MAF/RFI reģistra forma | Vadīt materiālu apstiprinājumus, jautājumus, atbildes, termiņus, pielikumus un lēmumu vēsturi. | Būvdarbos un autoruzraudzības/būvuzraudzības komunikācijā. | Būvuzraugs, projektu vadītājs, autoruzraugs. |
| F2/F3 un izmaiņu pārbaudes forma | Sasaistīt ikmēneša izpildes, korekcijas, izmaiņas un maksājuma pamatu ar līguma tāmi. | Būvdarbu izpildes apstiprināšanā. | Būvuzraugs, projektu vadība, finanses, grāmatvedība. |
| Nodošanas kontrolsaraksts | Nodrošināt, ka objekts tiek nodots ar dokumentiem, aktīvu datiem, garantijām, instrukcijām un uzturēšanas informāciju. | Pirms nodošanas, ekspluatācijā pieņemšanā un pārņemšanā uzturēšanā. | Projektu vadība, NĪ uzturēšana, grāmatvedība, lietotājs. |
| Aktīvu un telpu datu forma | Noteikt, kādi dati par telpām, sistēmām, iekārtām un uzturēšanu jāsaņem pēc projekta. | Nodošanā, garantijā un uzturēšanas procesā. | NĪ uzturēšana, grāmatvedība, projektu vadība. |
Šī sadaļa nošķir normatīvi obligāto BIM minimumu no NVA praktiskās pasūtītāja pieejas: kad vajadzīgs paplašināts BIM, VDV, tāmju, nodošanas un aktīvu datu prasību līmenis.
Visiem projektiem, kuri atbilst Ēku būvnoteikumu 74.1 punktam: publiskas personas finansēta trešās grupas jauna ēka un attiecīgās būvprojekta daļas.
NVA var prasīt BIM, VDV, tāmes, nodošanas un aktīvu datu prasības arī projektos, kur BIM nav normatīvi obligāts, ja projekts ir finansiāli būtisks, tehniski sarežģīts, fonda finansēts vai svarīgs uzturēšanai.
Pat ja BIM netiek prasīts, projektam var noteikt VDV, dokumentu statusu, tāmju, izmaiņu, F2/F3, MAF/RFI un nodošanas datu prasības.
BIM NVA gadījumā jāizmanto kā strukturētu datu avots un pārbaudes instruments: apjomiem, koordinēšanai, prasību izpildei, izpildēm, ģeometrijas kontrolei un nodošanai. Uzturēšanā primāri jāstrādā telpu kartītēm, aktīvu reģistram, garantiju un apkopes datiem; sasaiste ar modeli ir vērtīga tur, kur tā dod praktisku ieguvumu.
Prasībām jābūt pietiekami konkrētām, lai tās varētu ielikt iepirkumā, pārbaudīt projekta gaitā un izmantot pēc nodošanas. Ja prasība nav sasaistīta ar nodevumu, pārbaudes kritēriju, atbildīgo un pieņemšanas kārtību, tā praksē var palikt tikai teksts dokumentā.
TS, iepirkuma pielikumi un līguma prasības jāveido no vienas prasību bibliotēkas.
Katram datu vai dokumentu nodevumam jābūt termiņam, statusam, formātam un pārbaudes kritērijam.
Izmaksu kontrole jāsasaista ar līguma tāmi, izmaiņām, F2/F3 un apstiprināšanas plūsmu.
BIM jāprasa kā pārbaudes un datu instruments; uzturēšanā jānodrošina arī praktiski atjaunojami telpu un aktīvu dati.
NVA stratēģijās digitalizācija un BIM jau ir definēti, tomēr praktiskā ieviešana nav sasniegusi stratēģijā paredzēto līmeni. Nav redzama stabila ikdienas darba vide ar vienotu programmatūru, apmācītu personālu, skaidrām prasībām, datu vidi un atbildībām. Tāpēc ceļa kartei jābūt nevis vēl vienam deklaratīvam dokumentam, bet reālai ieviešanas programmai, kuru NVA var īstenot un uzturēt ikdienā.
Avota precizējums: NVA stratēģijas lapa publicēta 22.11.2023., bet tajā pievienotais aktuālais PDF fails ir 02.09.2025. rīkojums Nr.765 “Par grozījumiem Nodrošinājuma valsts aģentūras darbības stratēģijā 2023.-2027. gadam” (PDF pievienots 26.01.2026.). Šajā rīkojumā stratēģijas 8. punkts “Līdzsvarotās vadības kartes” ir izteikts jaunā redakcijā. Tāpēc zemāk 2023.-2027. stratēģija un 2025. gada grozījumi ir skatīti kā viens aktuālās redakcijas avots, nevis divi atsevišķi dokumenti.
Dokumentā ir atsevišķi mērķi par viedu pārvaldi, BIM ieviešanu, personāla produktivitāti un uzskaites procesu digitalizāciju.
| Mērķis no dokumenta | Kad / rādītājs | Ir / nav sasniegts publiskajos datos |
|---|---|---|
| Prioritātes, 4. lpp. “VIEDA PĀRVALDE, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieeju, nodrošināt sniegto pakalpojumu efektivitāti, kā arī inovācijas, izaugsmi un līdzsvarotību aģentūras procesu īstenošanā.” |
Periods2020-2022 RādītājsStratēģijā šim vispārīgajam mērķim nav norādīts atsevišķs skaitlisks termiņrādītājs |
? Publiskajos datos jāvērtē caur konkrētajiem zemāk redzamajiem BIM, procesu digitalizācijas un personāla kapacitātes mērķiem. |
| BIM uzdevums, 7. lpp. “Paaugstināt administratīvo kapacitāti un radīt darba vidi būves informācijas modelēšanas (BIM ... digitālā vidē) sistēmas ieviešanai aģentūrā.” “BIM ieviešana ikdienas darbā, izveidojot tehnisko nodrošinājumu un organizējot projektu vadītājiem apmācības par BIM praktisko pielietošanu.” |
BIM ieviešanas termiņi30.12.2020.; 30.12.2021.; 30.12.2022. AtbildīgieProjektu vadības nodaļa, sistēmu analītiķis Pārbaudāmais mērķisTehniskais nodrošinājums un projektu vadītāju praktiskās BIM apmācības ikdienas darbam |
? Vai BIM kļuva par ikdienas darba praksi projektu vadītājiem līdz stratēģijā noteiktajiem termiņiem?? Vai tika izveidots pietiekams tehniskais nodrošinājums praktiskam BIM darbam?2024. gada pārskatā redzams BIM mācību fakts, bet publiskajos datos nav pilnas ieviešanas ķēdes apraksta. |
| Personāls, 14. lpp. “Veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai.” |
Periods2020-2022 Pārbaudāmais mērķisPersonāla izaugsme, individuālā snieguma / produktivitātes uzlabošana un stabilitāte |
? 2023. un 2024. gada pārskatos šis mērķis atkārtojas personāla sadaļās, bet no publiskajiem datiem nav redzams, vai tas tieši paaugstinājis būvniecības/BIM procesu kapacitāti. |
| Procesi, 15. lpp. “Optimizēt aģentūras darbības procesus, organizējot uzskaites procesu digitalizāciju.” “Digitalizēti uzskaites procesi (rēķinu aprite, inventarizācija, līgumu uzraudzība).” |
Periods2020-2022 Pārbaudāmais mērķisUzskaites procesu digitalizācija: rēķinu aprite, inventarizācija, līgumu uzraudzība |
? 2023. un 2024. gada pārskatos mērķis par uzskaites procesu digitalizāciju ir minēts, bet nav detalizēti redzams, kuri uzskaites procesi ir pilnībā digitalizēti un kā tie sasaistās ar būvniecības projektu datiem. |
Aktuālā redakcija pēc 02.09.2025. grozījumiem. Zemāk izdalīti tikai mērķi un rādītāji, kas saistīti ar BIM, digitalizāciju, efektivitāti vai personāla kompetenci.
| Mērķis no dokumenta | Kad / rādītājs | Ir / nav sasniegts publiskajos datos |
|---|---|---|
| Infrastruktūras attīstība, 4.-5. lpp. “Īstenot BIM sistēmas ieviešanu Aģentūrā vispārīgā lietotāja līmenī.” Iniciatīva: “Ieviest vienotu projektu datu uzglabāšanas sistēmu Projektu vadības nodaļā”. |
Projekta datu pieejamība un uzglabāšana2023 - 100% |
? Vai ieviesta vienota projektu datu uzglabāšanas sistēma Projektu vadības nodaļā? |
| Infrastruktūras attīstība, 4.-5. lpp. “Īstenot BIM sistēmas ieviešanu Aģentūrā vispārīgā lietotāja līmenī.” Iniciatīva: “Ieviest un pielietot MS Project projektu laika un resursu plānošanā.” |
Saprotama projekta laika un resursu plānošana no uzsākšanas brīža2023 - 100% |
? Vai MS Project tiek pielietots projektu laika un resursu plānošanā kā ikdienas prakse? |
| Infrastruktūras attīstība, 4.-5. lpp. “Īstenot BIM sistēmas ieviešanu Aģentūrā vispārīgā lietotāja līmenī.” Iniciatīva: “Īstenot personāla apmācību darbam ar sistēmu.” |
Apmācīts Aģentūras personāls2023 - 50%; 2024 - 100% |
2024. gada publiskajā pārskatā ir minēts, ka 2024. gada novembrī organizētas mācības par darbu ar BIM sistēmu.? Vai mācības ir pārtapušas pietiekamā praktiskā BIM lietotāju kapacitātē? |
| Infrastruktūras attīstība, 4.-5. lpp. “Īstenot BIM sistēmas ieviešanu Aģentūrā vispārīgā lietotāja līmenī.” Iniciatīva: “Iegādāties nepieciešamo programmatūru un tehnisko nodrošinājumu, lai īstenotu darbu ar projektu vadības rīkiem un BIM sistēmu.” |
Nodrošināta nepieciešamā programmatūra, uzstādījumi un tehniskais nodrošinājums2023 - 50%; 2024 - 100% |
? Vai nodrošināta programmatūra un tehniskais nodrošinājums darbam ar projektu vadības rīkiem un BIM sistēmu? |
| Spējas, 5. lpp. “Veidot augsti kvalificētu un uz attīstību orientētu personālu.” Rādītājs attiecināts uz Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas departamenta un Infrastruktūras attīstības departamenta nodarbinātajiem, kuri gada ietvaros paaugstinājuši profesionālo kompetenci. |
Profesionālās kompetences paaugstināšana2023 - 61%; 2024 - 35%; 2025 - 40%; 2026 - 50%; 2027 - 50% |
? Publiskajos datos jāvērtē, vai profesionālā kompetence ietver arī praktiskas BIM, projektu datu, VDV un digitalizētu procesu prasmes. |
| Autotransporta pārvaldība, 6. lpp. “Ieviest pilnībā digitālu autotransporta pārvaldības sistēmu Iekšlietu nozarē.” |
Pilnībā digitālas autotransporta pārvaldības sistēmas ieviešana2023 - 20%; 2024 - 40%; 2025 - 95%; 2026 - 100%; 2027 - 100% |
? Kā digitālās pārvaldības pieredzi autotransportā var izmantot būvniecības procesu pārvaldībā? |
| Iepirkumi, 9. lpp. “Iepirkuma vai iepirkuma procedūras laika efektivitāte.” |
Iepirkuma vai iepirkuma procedūras laika efektivitāte2025 - 30%; 2026 - 25%; 2027 - 20% |
? Vai iepirkumu laika efektivitātes mērķi var sasaistīt ar standartizētām būvniecības prasībām un dokumentu veidnēm? |
Pārskats rāda, kas no digitalizācijas, efektivitātes un BIM tematikas ir publiski minēts 2023. gada izpildes datos.
| Mērķis / pieminējums no pārskata | Kad / rādītājs | Ir / nav sasniegts publiskajos datos |
|---|---|---|
| 1.3. Darbības virzieni un mērķi, 5. lpp. “Veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai. Optimizēt aģentūras darbības procesus, organizējot uzskaites procesu digitalizāciju.” 1.4. Prioritātes, 6. lpp. “Valsts pārvaldes iekšējo procesu efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām, kā arī cilvēkresursu prasmju attīstība un iesaistīšanās līmenis ir būtiski aspekti Latvijas valsts pārvaldes kvalitātes un produktivitātes stimulēšanā.” Personāls, 27. lpp. “Pārskata gadā turpinājās darbs atbilstoši stratēģijas darbības virziena mērķim – veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai.” BIM pieminējumi: pārskatā nav atrasti. |
Pārskata periods2023. gads Pārbaudāmais mērķisVai stratēģijā minētā uzskaites procesu digitalizācija un BIM ieviešana ir redzama izpildes datos |
Digitalizācija ir minēta kā uzskaites procesu optimizācija.? Kādi uzskaites procesi 2023. gadā tika digitalizēti?? BIM kā atsevišķs 2023. gada izpildes rezultāts pārskatā nav atrasts. |
Pārskats pirmo reizi publiski sasaista BIM ar konkrētu mācību faktu, vienlaikus atkārtojot procesu digitalizācijas un personāla produktivitātes mērķus.
| Mērķis / pieminējums no pārskata | Kad / rādītājs | Ir / nav sasniegts publiskajos datos |
|---|---|---|
| 1.3. Darbības virzieni un mērķi, 7. lpp. “Veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai. Optimizēt aģentūras darbības procesus, organizējot uzskaites procesu digitalizāciju.” 1.4. Prioritātes, 8. lpp. “Valsts pārvaldes iekšējo procesu efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām, kā arī cilvēkresursu prasmju attīstība un iesaistīšanās līmenis ir būtiski aspekti Latvijas valsts pārvaldes kvalitātes un produktivitātes stimulēšanā.” 7. Personāls, 28.-29. lpp. “Pārskata gadā turpinājās darbs atbilstoši stratēģijas darbības virziena mērķim – veicināt aģentūras nodarbināto izaugsmi, uzlabot nodarbināto individuālo sniegumu (produktivitāti) aģentūras mērķu sasniegšanā, kā arī nodrošināt personāla stabilitāti, lojalitāti aģentūrai.” “2024. gadā īstenota BIM sistēmas ieviešana aģentūrā, sakarā ar ko 2024. gada novembrī tika organizētas mācības aģentūras nodarbinātajiem par darbu ar BIM sistēmu.” |
Pārskata periods2024. gads BIM notikums2024. gada novembrī organizētas mācības par darbu ar BIM sistēmu Pārbaudāmais mērķisVai mācības ir sasaistītas ar praktisku BIM lietošanu projektu vadībā un aktīvu datu pārvaldībā |
Publiskajā pārskatā ir redzams BIM mācību fakts un procesu digitalizācijas mērķa formulējums.? Vai pēc mācībām ir definēta ikdienas BIM lietošanas kārtība projektu vadītājiem?? Vai BIM sistēma ir sasaistīta ar projektu dokumentiem, nodošanas datiem un uzturēšanas informāciju? |
Atsevišķs publiski redzams procesu digitalizācijas piemērs ārpus stratēģiju un pārskatu PDF.
| Mērķis / pieminējums no dokumenta | Kad / rādītājs | Ir / nav sasniegts publiskajos datos |
|---|---|---|
| Nosaka elektronisku defektu pieteikšanu IEM lietotājiem un iestādēm, izmantojot portālu pieteikumi.ic.iem.gov.lv. | Spēkā no28.12.2024. Pārbaudāmais mērķisElektroniska defektu pieteikšana kā procesa digitalizācijas piemērs |
Redzams, ka NVA jau ir pārgājusi uz elektronisku defektu pieteikšanas procesu.? Vai process ir sasaistīts ar aktīvu datiem, telpām, iekārtām, garantijām un BIM/izpilddokumentāciju? |
Pārbaudes piezīme: atkārtoti pārmeklēti lokāli saglabātie PDF ar atslēgvārdiem “digitaliz”, “BIM”, “efektivit” un “produktivit”. Šajās tabulās dublēti pārvaldības, procesu, personāla, digitalizācijas un BIM pieminējumi; energoefektivitātes projektu apraksti izmantoti portfeļa sadaļā pie objektiem, lai šeit nepārvērstu dokumentu izpēti par būvprojektu sarakstu.
Šis bloks nosauc tipiskās vietas, kur būvniecības projektos rodas datu pārrāvumi: prasības netiek nodotas tālāk strukturēti, pārbaudes paliek manuālas, bet nodošanas dati nepārvēršas uzturēšanai lietojamā informācijā.
Vajadzības, telpu prasības, tehniskā specifikācija un iepirkuma pielikumi katrā projektā var veidoties citādi.
Ja tehniskās specifikācijas nav veidnēs, tās ir grūti salīdzināt, pārbaudīt un atkārtot nākamajos projektos.
Prasības bieži tiek aprakstītas tekstā, bet netiek prasītas matricās, kontrolsarakstos vai strukturētos nodevumos.
Apjomu, vienību cenu, izmaiņu un F2/F3 izpildes kontrole notiek ar lielu manuālā darba īpatsvaru.
Materiālu apstiprinājumi, jautājumi, atbildes un lēmumi ne vienmēr ir sasaistīti ar līgumu, tāmi un darbu grafiku.
Izmaiņas jāspēj sasaistīt ar līgumu, tāmi, termiņu, saskaņojumu un faktiskās izpildes datiem.
Ja izpilddokumentācija tiek nodota kā failu kopums, uzturētājs sāk darbu ar informācijas meklēšanu.
Telpu, aktīvu, garantiju, instrukciju, apkopes un BMS/FM informācijai jābūt pārņemamai kā datiem, nevis tikai dokumentiem.
BIM, rasējumu, tāmes, izmaiņu un izpilddokumentācijas pārbaudes jādefinē kā pasūtītāja kontroles punkti.
Digitalizācijas mērķis nav aizstāt cilvēku lēmumus ar programmu. Mērķis ir sakārtot vietas, kur pazūd informācija, atkārtojas manuāla pārbaude un nav skaidrs, kurš datus ievada, pārbauda, apstiprina un nodod tālāk.
Procesu karte rāda, kurā brīdī rodas prasības, dokumenti, modeļi, tāmes, izmaiņas, izpildes un nodošanas dati. Tikai pēc šāda skata var korekti definēt, ko NVA standartizē, ko pārbauda un ko digitalizē.
No vajadzības un tehniskās specifikācijas līdz VDV/BIS, būvdarbiem, F2/F3, nodošanai, garantijai un uzturēšanas datiem.
| Posms | Kas notiek | Kādi dati rodas | Kas pārbauda | Kur ir risks | Digitalizācijas iespēja | Kur BIM palīdz |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vajadzības definēšana | Lietotājs un NVA definē vajadzību, telpas, funkciju, sākotnējo apjomu un prioritāti. | Telpu prasības, platības, funkcijas, sākotnējais budžets, termiņš. | NVA projekta īpašnieks, lietotājs, atbildīgā struktūrvienība. | Vajadzība paliek vispārīga un vēlāk pārvēršas izmaiņās. | Telpu kartiņas, vajadzību anketa, sākotnējā izmaksu struktūra. | BIM vēl nav obligāts, bet var izmantot esošo modeļu vai aktīvu datu informāciju, ja tāda ir. |
| Prasību sagatavošana | Tiek definēti rezultāti, nodevumi, pārbaudes punkti, datu un dokumentu prasības. | Prasību matrica, nodevumu saraksts, BIM/VDV/nodošanas prasības. | Projektu vadība, NĪ uzturēšana, iepirkumi, finanses, grāmatvedība. | Prasības nav sasaistītas ar to, kas vēlāk jāpieņem un jāuztur. | Prasību bibliotēka, lomu matrica, kontrolsaraksti. | BIM palīdz tikai tad, ja pasūtītājs nosaka, kāds modelis, detalizācija un dati jānodod. |
| Tehniskā specifikācija | Prasības tiek pārvērstas projektēšanas vai būvdarbu iepirkuma dokumentos. | TS, projektēšanas uzdevums, pielikumi, veidnes, līguma prasības. | Iepirkumu speciālists, projektu vadītājs, tehniskās jomas speciālisti. | TS katrā projektā atšķiras, prasības kļūst grūti salīdzināmas. | Standarta TS veidnes, prasību komplektēšana pēc projekta tipa. | BIM prasības jāiekļauj TS tikai tur, kur tās vēlāk var pārbaudīt. |
| Projektēšanas iepirkums | Tiek publicēts iepirkums, sniegtas atbildes un saņemti piedāvājumi. | Nolikums, jautājumi/atbildes, pretendenta metodika, cena, grafiks. | Iepirkumu komisija un tehniskie vērtētāji. | Pretendenta spēja piegādāt pārbaudāmus datus nav skaidri pierādīta. | Atbilstības matrica, dokumentu pārbaudes kontrolsaraksti, jautājumu reģistrs. | Ja prasa paraugmodeļus vai BEP/BIP, BIM palīdz vērtēt tehnisko spēju. |
| Piedāvājumu izvērtēšana | Tiek vērtēta cena, metodika, pieredze, termiņi un datu piegādes spēja. | Vērtēšanas protokoli, atbilstības pierādījumi, precizējumi. | Iepirkumu komisija, projektu vadība, piesaistītie eksperti. | Izvērtēšana paliek tekstuāla, bez vienādas pierādījumu loģikas. | Vērtēšanas forma, prasību izpildes matrica, pierādījumu saraksts. | BIM var palīdzēt pārbaudīt modeļa kvalitāti, klasifikāciju un datu struktūru. |
| Projektēšana | Tiek izstrādāts būvprojekts, modeļi, rasējumi, aprēķini, tāme un saskaņojumi. | BEP/BIP, BIM modeļi, rasējumi, apjomi, tāmes dati, lēmumi, saskaņojumi. | Projektu vadība, projektētājs, BIM pārbaudītājs, lietotājs, būvekspertīze savā kompetencē. | Modeļi, rasējumi un tāmes nav savstarpēji pārbaudītas datu ķēdes daļas. | VDV, versiju kontrole, modeļu pārbaudes, tāmes imports un salīdzinājumi. | BIM ir galvenais instruments koordinēšanai, sadursmju un apjomu pārbaudei. |
| Būvprojekta pārbaude | Pasūtītājs pārbauda atbilstību TS, normatīviem, BIM/VDV un nodošanas prasībām. | Pārbaudes protokoli, komentāri, defektu saraksti, labojumu vēsture. | NVA vai piesaistīts pārbaudītājs, projektētājs, būvekspertīze noteiktajā apjomā. | Bez pārbaudes nav pierādījuma, ka prasība ir izpildīta. | Pārbaudes punkti, komentāru reģistrs, modeļu kvalitātes protokoli. | BIM palīdz pārbaudīt koordināciju, klasifikāciju, informāciju un apjomus. |
| Būvdarbu iepirkums | Tiek iepirkti būvdarbi, būvuzraudzība, ekspertīzes vai citi saistītie pakalpojumi. | Nolikumi, līguma prasības, būvdarbu tāmes, uzraudzības uzdevumi. | Iepirkumu komisija, projektu vadība, tehniskie speciālisti. | Projektēšanā definētās datu prasības pazūd būvdarbu līgumā. | Līguma pielikumu komplekts, VDV darba kārtība, pārbaudes protokoli. | BIM palīdz pārbaudīt būvdarbu apjomus un būvējamību pirms līguma. |
| Būvdarbu līgums un VDV/BIS | Tiek nostiprināta darba kārtība: saziņa, dokumenti, tiesības, termiņi, BIS darbības. | Līguma dati, VDV mapes, piekļuves, BIS ieraksti, saskaņojumu plūsmas. | Projektu vadītājs, būvuzraugs, būvdarbu veicējs, līguma administrētājs. | Dalībnieki strādā paralēlos e-pastos, mapēs un failu versijās. | VDV tiesības, dokumentu statuss, e-paraksta plūsma, BIS/VDV sasaistes kārtība. | BIM jābūt pieejamam kā pārbaudes instruments būvdarbu komandai. |
| Būvdarbi, MAF un RFI | Notiek būvdarbi, materiālu apstiprināšana, jautājumi, atbildes un lēmumi. | MAF, RFI, foto, pārbaudes, būvuzrauga piezīmes, lēmumu vēsture. | Būvuzraugs, projektu vadītājs, autoruzraugs, būvdarbu veicējs. | Lēmumi nav sasaistīti ar līgumu, tāmi, grafiku un konkrētu darbu. | MAF/RFI reģistrs, uzdevumi, kontrolsaraksti, Kanban vai statusu panelis. | BIM palīdz saprast, uz kuru elementu, sistēmu vai telpu attiecas jautājums. |
| Tāmes, izmaiņas un F2/F3 | Tiek kontrolēta līguma tāme, izmaiņas un ikmēneša izpildes. | Līguma tāme, izmaiņu tāmes, F2/F3, konstatācijas akti, maksājumu dati. | Projektu vadība, būvuzraugs, finanses, grāmatvedība, līguma administrētājs. | Izmaiņas un izpildes grūti sasaistīt ar sākotnējo līgumu un apjomiem. | Tāmes imports, salīdzināšana, F2/F3 pret līguma tāmi, izmaiņu darbplūsma. | BIM palīdz pārbaudīt būvdarbu un materiālu apjomus pret modeli. |
| Būvdarbu izpildes apstiprināšana | Tiek pārbaudīts, vai darbi ir veikti, atbilst kvalitātei un var tikt apmaksāti. | Izpildes apliecinājumi, pārbaudes akti, foto, saskaņojumi, maksājumu pamatojums. | Būvuzraugs, projektu vadītājs, finanses, grāmatvedība. | Apmaksa balstās uz atsevišķiem failiem un manuāliem salīdzinājumiem. | Digitāls izpildes statuss, pieņemšanas kontrolsaraksti, saistība ar maksājumu. | BIM palīdz vizuāli un datu līmenī saprast, kas attiecas uz konkrēto izpildi. |
| Izpilddokumentācija | Tiek sagatavota dokumentācija par faktiski izbūvēto, instrukcijas un aktīvu dati. | As-built rasējumi/modeļi, sertifikāti, instrukcijas, garantijas, aktīvu saraksti. | Projektu vadība, būvuzraugs, uzturētājs, grāmatvedība. | Dokumentācija tiek nodota kā arhīvs, nevis lietojams datu komplekts. | Obligātie failu nosaukumi, nodevumu kontrolsaraksts, aktīvu datu imports. | BIM palīdz salīdzināt projektēto un izbūvēto, bet jānodod arī uzturēšanai lietojami dati. |
| Nodošana ekspluatācijā | Objekts tiek nodots, dati pārņemti NVA uzskaitē un nodoti uzturēšanai. | Nodošanas akti, aktīvu kartiņas, garantijas, instrukcijas, reglamenti, uzskaites dati. | Projektu vadība, NĪ uzturēšana, finanses, grāmatvedība, lietotājs. | Objekts ir nodots juridiski, bet dati nav gatavi praktiskai apsaimniekošanai. | Nodošanas darba plūsma, aktīvu reģistrs, uzskaites un uzturēšanas datu komplekts. | BIM ir viens no nodošanas informācijas avotiem, nevis vienīgais uzturēšanas rīks. |
| Garantija | Tiek reģistrēti defekti, garantijas darbi, termiņi un atbildības. | Defekti, garantijas pieteikumi, darbu statuss, foto, termiņi, atbildīgie. | Uzturētājs, projektu vadība, būvdarbu veicējs, lietotājs. | Defekti nav sasaistīti ar objektu, telpu, aktīvu, līgumu vai garantijas termiņu. | Garantijas reģistrs, defektu portāls, statusi, atgādinājumi un pārskati. | BIM var palīdzēt identificēt telpu, sistēmu vai elementu, ja modelis ir lietojams. |
| Uzturēšana, aktīvu dati un BMS | Tiek plānotas apkopes, uzturēšanas darbi, aktīvu izmaiņas un BMS/viedo ēku dati. | Aktīvu kartiņas, apkopes grafiki, servisa vēsture, BMS dati, uzturēšanas reglamenti. | NĪ uzturēšana, lietotāji, grāmatvedība, ārpakalpojumu sniedzēji. | Aktuālie dati dzīvo atsevišķās tabulās, e-pastos un cilvēku pieredzē. | Aktīvu reģistrs, telpu kartiņas, apkopes grafiki, BMS/FM datu loģika. | BIM izmantošana uzturēšanā ir jēgpilna tikai tad, ja modelis sasaistīts ar praktiski atjaunojamiem aktīvu datiem. |
Šis nav gala risinājumu saraksts. Tas ir tilts uz nākamo sadaļu: katram procesa posmam jāpasaka, kāds būs minimālais NVA standarts un kur digitālie rīki samazinās manuālu darbu.
Vienota sākuma loģika: telpu kartiņas, projektēšanas uzdevuma veidne, BIM/VDV un nodošanas prasību bibliotēka.
Iepirkumā jāpārbauda ne tikai cena, bet arī spēja piegādāt strukturētus un pārbaudāmus datus.
Projektēšanā un būvdarbos jāvada modeļi, rasējumi, lēmumi, saskaņojumi un BIS darbības vienā datu loģikā.
Būvdarbu laikā galvenais ir sasaistīt līgumu, tāmi, izmaiņas, F2/F3 un faktiskās izpildes.
Materiālu apstiprinājumiem, jautājumiem, atbildēm un būvuzrauga piezīmēm jābūt vienā reģistrā ar statusu.
Nodošana jāorganizē kā datu pārņemšana, lai garantijas un uzturēšanas posms nesāktos ar failu meklēšanu.
Procesu karte parāda, ka digitalizācija jāsāk ar darba kārtību un datu atbildībām: kur dati rodas, kur tos pārbauda, kur tie tiek apstiprināti un kur tos izmanto nākamajā posmā.
Tehniskās specifikācijas, iepirkumu pielikumi, VDV/BIM un nodošanas prasības jāveido kā atkārtojams komplekts.
Katram būtiskam nodevumam vajadzīgs pārbaudes kritērijs, atbildīgais un pieņemšanas kārtība.
Nodošanai jābeidzas ar aktīvu, telpu, garantiju, instrukciju un uzturēšanas datu komplektu.
Vispirms prasības, veidnes un pilotprojekti; pēc tam dziļāka automatizācija un plašāka ieviešana.
Šeit definēta pāreja no pašreizējās darba kārtības uz digitālu procesu. Mērķis nav nopirkt “vēl vienu programmu”, bet panākt, ka katram dokumentam, tāmei, modelim, jautājumam, izmaiņai un izpildei ir statuss, atbildīgais, termiņš, vēsture un pārbaudes pierādījums.
| Process | Šobrīd | Digitalizētais risinājums |
|---|---|---|
| Dokumenti | E-pasti, mapes, dažādas versijas. | VDV ar statusiem, tiesībām, vēsturi un apstiprinājumiem. |
| BIS sasaite | Oficiālā aprite un darba aprite var būt atdalītas. | Skaidrs process, kas notiek VDV un kas tiek iesniegts BIS. |
| E-paraksts | Parakstīšana notiek ārpus kopējā procesa. | Parakstīšanas statuss redzams konkrētajā procesā. |
| Tāmes | Excel faili un manuālas kļūdas. | Imports, kļūdu pārbaude, salīdzināšana un analītika. |
| Izpildes | Manuāli F2/F3 un atsevišķi Excel faili. | Izpildes no līguma tāmes ar atlikumu kontroli. |
| MAF | E-pasti un pielikumi. | Digitāls materiālu apstiprināšanas process. |
| RFI | Neskaidri jautājumi un atbildes e-pastos. | Izsekojams informācijas pieprasījumu reģistrs. |
| Izmaiņas | Grūti sasaistīt ar tāmi un līgumu. | Izmaiņu reģistrs ar izmaksu un termiņu ietekmi. |
| Grafiks | Laiks un nauda tiek vadīti atsevišķi. | Tāmes pozīcijas ar laika dimensiju. |
| BIM | Modelis kā atsevišķs fails. | Datu avots apjomu, kļūdu un izpilžu pārbaudei. |
| Nodošana | Dokumentu arhīvs bez datu struktūras. | Strukturēts nodošanas datu komplekts uzturēšanai. |
| Uzturēšana | Dati nav pietiekami strukturēti. | Aktīvu, garantiju, telpu un iekārtu datu nodošana uzturēšanai. |
NVA var sākt ar vienu web bāzētu risinājumu, kas apvieno projektu pārvaldību, dokumentu apriti, VDV, tāmju importu, izpilžu kontroli, grafiku, naudas plūsmu, uzdevumus, kontrolsarakstus, analītiku un atskaites. Tālāk šo vidi var papildināt ar BIS sasaisti, e-parakstu, MAF/RFI apriti, izmaiņu vadību, BIM pārbaudēm, AI funkcijām un nodošanas datiem uzturēšanai.
Šeit rīks tiek aprakstīts caur NVA vajadzīgajām spējām. Tas ļauj sagatavot iepirkuma prasības neitrāli: netiek izvēlēts produkts, bet tiek definēts, kas risinājumam praktiski jāspēj.
Projekti, statusi, lomas, termiņi, finanses, riski un vadības atskaites vienā skatā.
Mapes, statusi, versijas, tiesības, vēsture, komentāri, apstiprinājumi un nodošanas struktūra.
Skaidrs sadalījums, kas tiek vadīts VDV, kas iesniegts BIS un kurā brīdī notiek parakstīšana.
Tāmju imports, kļūdu pārbaude, budžeta/līguma/izmaiņu tāmju salīdzināšana un analītika.
Izpildes no līguma tāmes, atlikumi, korekcijas, būvuzrauga izskatīšana un apstiprināšana.
Tāmes pozīcija kā uzdevums ar laika dimensiju: plānotais pret izpildīto un naudas plūsma.
Digitāli reģistri ar statusiem, termiņiem, atbildīgajiem, vēsturi un lēmumu pierādījumiem.
Būvdarbu uzsākšana, nodošana, apdrošināšana, atbildīgās personas, izpilddokumentācija, garantijas un uzturēšanas dati.
BIM kā datu avots apjomiem, izmaiņām, izpildēm un nodošanai; AI dokumentu, tāmju un risku pārbaudēm.
NVA nav vajadzīga tikai failu glabātuve. NVA vajadzīga digitāla darba kārtība, kur katram dokumentam, tāmei, modelim, jautājumam, izmaiņai un izpildei ir statuss, atbildīgais, termiņš, vēsture un pārbaudes pierādījums. Tas ir pamats, lai prasības ikdienā tiešām strādātu.
Ieviešana nav vienreizēja sistēmas palaišana. Tā ir pakāpeniska pāreja: vispirms minimālais prasību un pilotprojekta komplekts, pēc tam pārbaudīta darba kārtība un tikai tad plašāka ieviešana.
Ieviešanas plānam jābūt pietiekami konkrētam, lai NVA var sākt ar ierobežotu finansējumu, bet pietiekami sistemātiskam, lai pilotprojekta rezultāti kļūtu par atkārtojamu darba kārtību nākamajiem projektiem.
Pilotprojektā nepārbauda visu iespējamo. Tajā pārbauda minimālo procesu ķēdi, kas pierāda, ka prasības, dati, VDV, tāmes, izpildes, uzdevumi un atskaites var strādāt vienā praktiskā darba kārtībā.
TS prasības, iepirkuma pielikumi, VDV mapju struktūra un dokumentu statusi.
Tāmju imports, kļūdu pārbaude, būvdarbu grafiks, izpildes no līguma tāmes un atlikumu kontrole.
Būvuzrauga izskatīšana, MAF/RFI aprite, izmaiņu reģistrs un uzdevumu kontrole.
BIM izmantošana būvprojekta, apjomu, koordinēšanas un nodošanas datu pārbaudēm.
Digitāla izpilddokumentācijas struktūra, nodošanas uzdevumi un datu komplekts uzturēšanai.
Vadības atskaite par termiņiem, statusiem, izpildēm, tāmju kļūdām, MAF/RFI un nodošanas gatavību.
NVA nav obligāti jāveido pilna iekšējā BIM un digitalizācijas ekspertu komanda. NVA jāattīsta gudra pasūtītāja kompetence, bet specializētas pārbaudes var piesaistīt ārpakalpojumā.
| Loma | Atbildība |
|---|---|
| NVA projekta vadītājs | Vada projektu, pasūta prasības, organizē pārbaudes un pieņem lēmumus projekta līmenī. |
| NVA iepirkumu speciālists | Iekļauj prasības iepirkuma dokumentos un nodrošina to pārbaudāmu vērtēšanu. |
| NVA juridiskais atbalsts | Nodrošina prasību sasaisti ar līgumu, atbildībām, termiņiem un pieņemšanas kārtību. |
| NVA finanšu speciālists | Pārbauda budžetu, tāmes, izmaiņas, maksājumus un izpildes sasaisti ar līgumu. |
| NVA uzturētājs | Definē uzturēšanai nepieciešamos telpu, aktīvu, garantiju, instrukciju un apkopju datus. |
| Ārējais BIM / digitālās kontroles speciālists | Pārbauda modeļus, apjomus, tāmju sasaisti, koordinēšanu un nodevumu atbilstību prasībām. |
| Projektētājs | Sagatavo būvprojektu, modeli, rasējumus, apjomus un nodevumus atbilstoši NVA prasībām. |
| Būvnieks | Strādā ar MAF/RFI, izmaiņām, izpildēm un izpilddokumentāciju noteiktajā digitālajā darba kārtībā. |
| Būvuzraugs | Izskata un apstiprina izpildes, pārbauda būvdarbu dokumentus un fiksē kontroles rezultātus. |
Interaktīvā materiāla mērķis nav tikai informēt. Tam jāpalīdz vadībai pieņemt principu lēmumus, bez kuriem ceļa karte paliek dokumenta līmenī.
